Neparedzama globālā politika un konflikti joprojām ir uzmanības centrā, un pieaugoša nenoteiktība aizvien ir viens no galvenajiem ekonomikas attīstību ietekmējošajiem faktoriem. ASV prezidenta Donalda Trampa straujā politikas maiņa nav bijusi izaugsmi veicinoša. Tirdzniecības nenoteiktība, kas vasaras laikā ir mazinājusies, joprojām ir vēsturiski augstā līmenī. Labā ziņa, – saskaņā ar Federālo rezervju sistēmas (FED) finanšu stresa indeksu un reakciju finanšu tirgos, tas nav izraisījis paaugstinātu stresu globālo piegādes ķēžu darbībā. Riska apetīte vasarā ir palielinājusies, daudziem akciju tirgiem sasniedzot visu laiku augstāko līmeni. Īstais pārbaudījums akciju tirgiem ir gaidāms šoruden, kad redzēsim, kāda būs tarifu ietekme uz ekonomiku un uzņēmumu peļņa visā pasaulē. Visticamāk, nenoteiktība tuvākajā laikā turpinās ierobežot izaugsmi. Tomēr kāpums akciju tirgū varētu turpināties līdz 2025. gada beigām.
Šī vasara ir bijusi ģeopolitiskas nenoteiktības pilna, – esam pieredzējuši jaunus “tirdzniecības līgumus”, kā arī visai svārstīgu ekonomikas attīstību. Nu ir jāgatavojas saspringtam rudenim un 2026. gadam. ASV jau ir noteikušas importa tarifus vairākām valstīm, taču pagaidām nav skaidrības, kā praktiski darbosies jaunie līgumi. Arī tirdzniecības attiecības starp ASV un Ķīnu ir neskaidras. Zināms tikai tas, ka notiek sarunas. Tarifi, kas ir augstākie kopš 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, ietekmēs ekonomiku, taču nav zināms, kā šī ietekme izpaudīsies. Tiek lēsts, ka ASV Valsts kasei tie varētu ienest aptuveni 400 miljardus ASV dolāru gadā, bet, kurš šos miljardus galu galā samaksās? Lai gan tarifu ieņēmumi ASV pieaug, tie nesedz visas izmaksas, kas saistās ar D. Trampa ieviestajiem nodokļu samazinājumiem.
Ekonomiku aizvien turpinās ietekmēt ģeopolitiskas norises. Apstākļi var ātri mainīties, tāpēc ir paredzams liels svārstīgums finanšu tirgos. Globālās izaugsmes riska scenārijs joprojām ir lejupvērsts, ar izaugsmes palēnināšanos (tiesa, mazāku, nekā iepriekš prognozēts). Tarifi kavē izaugsmes perspektīvas, galvenokārt valstīs, kas ievieš tarifus, lai gan sekas un ietekmi ir grūti novērtēt. Pašlaik vidējais efektīvais ASV tarifs ir no 15 % līdz 20 %. Šis skaitlis mainās atkarībā no ziņu avota, kas liecina par detalizētas un precīzas informācijas trūkumu. Neskatoties uz to, mēs nedaudz paaugstinām savu globālās izaugsmes prognozi līdz 3 % šogad un 2,9 % nākamgad.
Ekonomikas izaugsmi balsta uzņēmumu un mājsaimniecību pielāgošanās spēja, kā arī ekspansīvi fiskālie apstākļi, augošie akciju tirgi un labvēlīgi uzņēmumu aizņemšanās nosacījumi. Vienlaikus saglabājas jautājums, vai tarifi ietekmēs investīcijas un patēriņu pēc ilgāka laika? Tarifu virzītā pieaugošā inflācija ASV ierobežos patēriņa jaudu, lai gan ar laika nobīdi. Ja tiešā tarifu ietekme izrādīsies mazāka, netiešā ietekme joprojām parādīsies gan tirdzniecības, gan reālo un finanšu risku veidā. Arī tarifu ietekme atšķiras, jo svarīgi ir relatīvie tarifi, piemēram, Eiropai un Ķīnai. Ja ASV imports no Ķīnas samazināsies, citas valstis ar zemākiem tarifiem no tā varētu gūt labumu.
“Lai gan galvenais attīstības scenārijs ir uzlabojies, negatīvie riski joprojām ir lielāki nekā pozitīvie. Mēs atrodamies sarežģītā un nestabilā vidē – politikas kļūdas vai strauja aktīvu cenu pārvērtēšana varētu sagraut ekonomikas pamatā esošo elastību un izaugsmes spēku. Pastāv risks, ka šī pavasara makro dati un finanšu tirgu interpretācija ir bijusi pārlieku pozitīva, un, ka nelabvēlīgā tarifu ietekme būs spēcīgāka, nekā prognozēts. Tarifiem var būt lielāka un plašāka ietekme uz inflāciju, kā rezultātā varētu samazināties reālie ienākumi un pieaugt procentu likmes. Fiskālā un monetārā politika neskaidros apstākļos saskaras ar sarežģītiem izaicinājumiem, – Ķīnā, ASV un Eiropā tā sniedz atbalstu, bet rada arī riskus,” norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Darba tirgus un patēriņa dati skaidri liecina par ASV ekonomikas palēnināšanos, taču mērenāk, nekā gaidīts un recesijas risks ir mazinājies. Nodarbinātības rādītāji nav bijuši iepriecinoši – ekonomika un darba tirgus šovasar vairs neizskatījās tik spēcīgi. Ilgākā termiņā nenoteiktība radīs negatīvu ietekmi uz patēriņu un investīcijām. Darba tirgus palēnināšanās ir radījusi papildu spiedienu uz FED samazināt likmes. D. Tramps vēlas redzēt vairākus straujus likmju samazinājumus. FED vadītājs Džeroms Pauels (Jerome H. Powell) sanāksmē Džeksonholā lika noprast, ka septembrī likmju samazināšanas varbūtība ir liela. Vājāka dolāra un zemāku reālo procentu likmju un enerģijas cenu kombinācija varētu novest pie D. Trampa izaugsmes stratēģijas daļējas izdošanās. Tomēr izaugsme ASV palēnināsies gan ciklisku, gan strukturālu iemeslu dēļ. ASV izaugsme šogad samazināsies no 2,8 % 2024. gadā līdz 1,6 % šogad un 1,7 % nākamgad, jo darba tirgus un mājsaimniecību patēriņš vājinās. ASV ekonomikas izaugsme turpinās apsteigt Eiropu, lai gan izaugsme abos kontinentos nav iespaidīga.
Savukārt izaugsme eirozonā uzlabojas. Tiek prognozēts, ka ekonomikas aktivitāte pieaugs no 0,9 % pērn līdz 1,2 % šogad un 1,3 % 2026. gadā. Izaugsmes perspektīvas eirozonas valstīs atšķiras, bet šī atšķirība sarūk. Izaugsmi veicina Eiropas ieguldījumi aizsardzībā un infrastruktūrā, un tiem ir potenciāls arī palielināt produktivitāti. Investīcijas infrastruktūrā un aizsardzībā veicina, piemēram, Vācijas ekonomiku, jo tiek atlaista t.s. “parāda bremze”. Fiskālā politika atbalsta pieprasījumu eirozonā un Ķīnā, un no nākamā gada – arī ASV. Tomēr jau tā augstais valsts budžeta deficīts un parāds palielina fiskālās nestabilitātes risku. Dati liecina, ka mājsaimniecības joprojām ir piesardzīgas un augstā cenu līmeņa ietekmē ierobežo patēriņu, neskatoties uz likmju samazinājumiem un reālo algu pieaugumu.
Ilgtermiņā izaugsmes potenciālu varētu veicināt investīcijas, lielāks darbaspēka piedāvājums un augstāka produktivitāte, lai gan šādu reformu īstenošana un ietekme prasa laiku. Ekonomikas izaugsmi kavē strukturālas problēmas, piemēram, zema produktivitātes izaugsme, rekordzems bezdarba līmenis un demogrāfiskie šķēršļi. Pozitīvu produktivitātes uzlabojumu atslēga būs regulējuma vienkāršošana, investīcijas un mākslīgais intelekts. ASV ar mākslīgo intelektu saistītās investīcijas pirmajā pusgadā veicināja izaugsmi vairāk nekā mājsaimniecību patēriņš. Savukārt mājsaimniecību “ticība rītdienai” daudzās valstīs ir visai zema, ko apliecina dažādas aptaujas un noskaņojuma mērījumi.
Inflācija kopumā dodas pareizajā virzienā, tomēr pakalpojumu cenu inflācija joprojām ir visai augsta. Algas pieaug lēnāk gan ASV, gan eirozonā. Augstāki tarifi izraisīs īslaicīgu inflācijas pieaugumu ASV. Ja pieņemam, ka tarifi, vismaz daļēji, tiks pārlikti uz mājsaimniecību pleciem, preču cenu inflācija ASV nepārprotami pieaugs. Līdz šim ir bijusi redzama vien neliela ietekme uz inflāciju ASV. Savukārt vājāks pieprasījums no ASV mājsaimniecību puses, kavēs cenu pieaugumu. Visticamāk, ka paaugstināto tarifu izmaksas tiks sadalītas starp mājsaimniecībām un importētājiem.
“Vairumā citu valstu dominē deflācijas spēki, ko pastiprina gaidāmā turpmākā ASV dolāra vājināšanās un ražošanas jaudu pārpalikums Ķīnā un Dienvidaustrumāzijā, kam būs jāatrod jauni tirgi. Tas ietekmēs pasaules izejvielu tirgu. Arī izejvielu cenas, īpaši enerģija, ierobežo inflāciju. Labvēlīgāks inflācijas scenārijs un stabilas inflācijas gaidas ļauj Eiropas Centrālajai bankai (ECB) vēl vairāk samazināt monetārās politikas likmes. Mūsu prognoze ir, ka ECB šogad likmi samazinās vēl vienu reizi un procentu likme visticamāk nebūs daudz zemāka par šodienas līmeni. Pēc astoņiem likmju samazinājumiem (kopš 2024. gada jūnija), ECB tuvojas likmju samazināšanas cikla beigām,” norāda Dainis Gašpuitis.
Savukārt FED saskaras ar tarifu izraisītas inflācijas un vājāka darba tirgus dilemmu. Uzskats, ka tarifu ietekme ir īslaicīga un kopumā inflācijas prognozes ir stabilas, liks FED samazināt procentu likmes atlikušajās trīs gada sanāksmēs. Paredzams, ka 2027. gadā ECB un FED atkal sāks paaugstināt savas monetārās politikas procentu likmes, lai gan ļoti piesardzīgi un nelielā apjomā.
Naftas cena pēdējā gada laikā ir bijusi vidēji 70 ASV dolāri par barelu ar normālu svārstību +/- 12 ASV dolāru apjomā. Neskatoties uz ģeopolitiskajiem notikumiem, naftas cenas ir mainījušās atbilstoši vēsturiskajam svārstīgumam. Sagaidām, ka naftas cena (Brent) 2026. gadā būs 65 ASV dolāri par barelu. Lai novērstu turpmāku naftas cenas kritumu, OPEC+ būtu jāievieš jauni ražošanas samazinājumi. Pirms tam naftas cena varētu ievērojami nokrist zem 65 ASV dolāriem. Dabasgāzes cena (mērot naftas ekvivalentā) kopš 2023. gada ir cieši sekojusi naftas cenai. Eiropas dabasgāzes krātuves ir ceļā uz 90 % noslodzes mērķi, kas tiks sasniegts oktobra vidū. Globālajā sašķidrinātās dabasgāzes tirgū ir pienācīgs līdzsvars, un paredzams, ka cena saglabāsies tuvu naftas cenām līdz pat 2027. gada sākumam. Pēc tam palielinātās jaudas dēļ sašķidrinātās dabasgāzes cena drīzāk noslīdēs zem naftas cenas.
Baltijas valstu ekonomikās izaugsme saglabāsies atšķirīga, – straujāko izaugsmes tempu aizvien uzrādīs Lietuva, bet Latvijā un Igaunijā izaugsme pamazām atjaunosies. Latvijā mājsaimniecību patēriņš ir bijis vājāks nekā gaidīts. Globālā nenoteiktība un inflācija turpina ietekmēt patērētāju noskaņojumu, tāpēc pieaugošās reālās algas un zemākas procentu likmes nav radījušas strauju patēriņa kāpumu. Mērenu atgūšanos uzrāda apstrādes rūpniecība un eksports. ES fondu ieplūdes ir aktivizējušas investīcijas, kas būs svarīgs faktors ekonomikas aktivitātei tuvāko gadu laikā. Darba tirgus saglabājas relatīvi stabils. Nostiprinoties izaugsmei apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, straujāk saruks bezdarbs. Inflācija ir tuvu augstākajam punktam un turpmāk pakāpeniski palēnināsies. Nedaudz mazināsies arī algu kāpums, taču reālo algu pieaugums saglabāsies spēcīgs. Sagaidām, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 1,3 %, bet nākamgad paātrināsies līdz 1,9 %.
Igaunijas atveseļošanās ir bijusi vājāka nekā paredzēts, tāpēc tiek samazināta IKP izaugsmes prognoze šim gadam līdz 1,2 %. Pateicoties eksportam, Igaunijas ekonomika 2026. gadā pakāpeniski paātrināsies līdz 2,5 % un 2,8 % 2027. gadā. Savukārt Lietuvas izaugsme ir spēcīgāka un sagaidāms, ka nākamgad tā uzlabosies līdz pat 3,1 %, jo pastiprināsies patēriņš. 2027. gadā izaugsme tuvināsies abām pārējām Baltijas valstīm un palēnināsies līdz 2,1 %. Inflācija, pateicoties spēcīgajam iekšzemes pieprasījumam, 2026. gadā saglabāsies virs 3 %.
