Finanšu nozare Latvijā turpina mērķtiecīgu cīņu pret dažāda veida finanšu krāpšanas shēmām, īpaši telefonkrāpšanu un investīciju krāpšanām, kas joprojām ir izplatītākās noziedznieku metodes. Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati* liecina, ka aprīlī bankām izdevies novērst būtiskus naudas zaudējumus – no telefonkrāpniekiem pasargāti vairāk nekā 630 tūkstoši eiro, kas ir vairāk nekā krāpniekiem izdevies izkrāpt, un tas ir tikai otrais šāds gadījums kopš 2023. gada. Savukārt no investīciju krāpniekiem aprīlī pasargāti vairāk nekā 412 tūkstoši eiro.
Krāpnieki nemitīgi pielāgo savas metodes noteiktām aktualitātēm, un diemžēl daudzi joprojām kļūst par upuriem, piedzīvojot būtiskus finansiālus zaudējumus. Šī gada pirmajos četros mēnešos bankām izdevies novērst krāpšanu vairāk nekā 3,4 milj. eiro apmērā, taču izkrāptās naudas apmērs ir arī teju tikpat liels – 3,3 milj. eiro.
Iedzīvotāji visbiežāk nodod sava bankas konta pieejas datus vai paši labprātīgi pārskaita naudu, nonākot dažādās telefonkrāpšanas shēmās, kurās krāpnieki uzdodas par banku, valsts iestāžu vai dažādu uzņēmumu pārstāvjiem, lai iegūtu cilvēku finanšu līdzekļus, iekrājumus vai pat aicinātu ņemt aizņēmumus. FNA dati rāda, ka pirmajos četros mēnešos kopumā īstenoti 993 krāpšanas mēģinājumi, izmantojot telefonkrāpšanas metodes, tādējādi no iedzīvotājiem izkrāpjot 1,6 milj. eiro. Tikmēr novērsto telefonkrāpšanu mēģinājumu skaits ir teju divreiz lielāks – 1652 gadījumi, pasargājot vairāk par 1,5 milj. eiro, kas apliecina finanšu un valsts iestāžu aktīvās sadarbības cīņā ar finanšu krāpšanu efektivitāti.
Krāpnieki bieži uzdodas par dažādām valsts iestādēm, jo zina, ka cilvēki lielākoties rīkojas likumpaklausīgi. Krāpnieki ir izsūtījuši viltus paziņojumus “tiesas.lv” un “elietas.lv” vārdā, kas maldinoši brīdināja, ka pret konkrēto personu tiesa ir ierosinājusi lietu. Lai it kā iepazītos ar lietas pilno spriedumu, iedzīvotāji tika aicināti atvērt viltus saiti un ievadīt savus datus. Ar iegūtās informācijas palīdzību krāpnieki izzaga naudu no upura konta. Tāpat aizvadītajā mēnesī par krāpnieciskām īsziņām brīdināja arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Valsts ieņēmumu dienesta vārdā.
Lai pasargātu sevi, svarīgi vienmēr pārbaudīt saziņas avotu, neklikšķināt uz aizdomīgām saitēm un nekad nesniegt personīgos datus, ja rodas šaubas par informācijas pieprasījuma autentiskumu.
Krāpnieki arvien biežāk izmanto modernās tehnoloģijas, tostarp mākslīgo intelektu, lai imitētu upura tuvinieka balsi, tādējādi radot satraukumu un steidzamības sajūtu. Šādas situācijas mērķis ir panākt, lai cilvēks, emociju vadīts, nekavējoties pakļautos krāpnieku norādījumiem.
Krāpnieki visbiežāk atdarina dēla, meitas, vecāku vai vecvecāku balsi un dramatiskā tonī stāsta par notikušu negadījumu vai briesmām. Visbiežāk tiek izmantots scenārijs, ka tuvinieks ir iekļuvis avārijā, atrodas slimnīcā, policijā vai pat ir nolaupīts. Tādos brīžos upurim tiek pieprasīts nekavējoties pārskaitīt vai nodot lielu naudas summu, lai “glābtu” savu radinieku vai tam “palīdzētu”.
Diemžēl līdzīgi gadījumi (gan īstenoti, gan neīstenoti) fiksēti arī Latvijā. Ar pieredzes stāstiem nereti cilvēki dalās arī sociālajos medijos.
FNA aicina būt īpaši vērīgiem, nekrist panikā un vienmēr pārbaudīt faktus, kā arī stāstīt saviem tuviniekiem par krāpnieku shēmām, īpaši mazāk aizsargātajām personu grupām.
Arī investīciju krāpšanas joma attīstās strauji – krāpnieki izmanto mākslīgo intelektu, lai radītu viltus investīciju platformas un “deepfake” video ar pazīstamu personu balsīm un sejām, kas iesaka konkrētus ieguldījumus. Mākslīgais intelekts ļauj personalizēt saziņu ar upuri, radot iespaidu, ka saruna notiek ar īstu finanšu konsultantu. Viltotās platformas rāda neesošu peļņu, grafikus un konta bilanci, lai rosinātu pārliecību par ieguldījumu drošību, taču, kad investors vēlas izņemt peļņu, tad tiek pieprasīts samaksāt nodokli vai nodevu, kas nekad netiek atgriezta, tāpat kā investētā nauda.
FNA dati liecina, ka kopumā šī gada pirmajos četros mēnešos īstenoti 759 investīciju krāpšanas gadījumi, iedzīvotājiem zaudējot 1,3 milj. eiro. Tomēr investīciju krāpšanas mēģinājumus ir salīdzinoši vieglāk novērst, ko apliecina arī dati – šogad novērsti jau 3669 mēģinājumi, pasargājot finanšu aktīvus vairāk nekā 1,6 milj. eiro apmērā.
Plašākai informācijai par to, kā neuzķerties uz krāpniekiem, aicinām apmeklēt mājaslapu: https://neuzkeries.lv.
Svarīgi! Lai aizsargātu Latvijas iedzīvotājus no krāpšanas vietnēm, CERT.LV sadarbībā ar NIC (.LV domēna vārdu reģistra uzturētāju) ir izveidojuši bezmaksas rīku – DNS ugunsmūri. Vairāk informācijas par DNS ugunsmūra darbību un uzstādīšanu https://dnsmuris.lv.
*FNA apkopotie dati par krāpšanas gadījumiem no 2025. gada janvāra līdz aprīlim četrās lielākajās bankās Latvijā.
