Pirms četriem gadiem Igaunijā tika ieviesta pensiju sistēmas reforma, padarot dalību pensiju 2. līmenī brīvprātīgu un ļaujot iedzīvotājiem priekšlaicīgi izņemt uzkrāto pensiju kapitālu. Kopš reformas stāšanās spēkā vairāk nekā 250 000 cilvēku ir izmantojuši iespēju izņemt uzkrāto naudu vēl pirms pensionēšanās vecuma, un lielākā daļa to darīja uzreiz pēc reformas ieviešanas.[1] Igaunijas centrālās bankas secinājumi lēš, ka reforma ne tikai īstermiņā ietekmēja iedzīvotāju finanšu paradumus un veicināja inflācijas pieaugumu, bet potenciāli palielināja pensiju nevienlīdzību, apdraudot nākotnes pensionāru labklājību. Ko varam mācīties no kaimiņvalsts pieredzes, skaidro Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš.
Pēc reformas ieviešanas tika novērotas ievērojamas īstermiņa pārmaiņas iedzīvotāju finanšu uzvedībā. Igaunijas centrālās bankas pētījuma dati liecina[2], ka aptuveni viena piektā daļa tā brīža pensiju iemaksu veicēju izmantoja iespēju izņemt savus uzkrājumus – galvenokārt iedzīvotāji, kuriem līdz tam nebija izveidots nekāda veida uzkrājums, kuriem bija lieli kredīti vai kuri nevarēja no bankas saņemt vēlamo aizdevumu. Reformas rezultātā pieauga noguldījumi, samazinājās patēriņa kredītu atlikumi un palielinājās kopējais patēriņš. Straujākais patēriņa pieaugums bija novērojams jau pirmajā mēnesī pēc reformas ieviešanas, un tiek lēsts, ka patēriņš, kas finansēts ar izņemtajiem līdzekļiem, ceturksnī pieauga par 29%, savukārt, salīdzinot ar mēnesi pirms izmaiņu ieviešanas, par 87%.
Eksperti arī izpētīja, ka šīs pārmaiņas veicināja inflācijas pieaugumu. Igaunijas bankas pētījumā secināts, ka pensiju reforma paātrināja inflāciju valstī par 1-2 procentpunktiem katrā ceturksnī, sākot no 2021. gada 4. ceturkšņa līdz 2022. gada 2. ceturksnim. Reformas rezultātā deviņu mēnešu laikā cenu pieaugums svārstījās no 4% līdz 12%. Tas ir būtisks cenu kāpums, taču jāņem vērā, ka to ietekmēja arī citi faktori, kopumā 2021-2022. gadam cenu pieaugums Igaunijā bija ļoti straujš – 25% –, un daļa no īstermiņa kāpuma, mazinoties pieprasījumam, vēlāk samazinājās.
Iespēju atteikties no turpmākas dalības pensiju 2. līmenī izteiktāk izmantoja gados jauni cilvēki – visbiežāk iemaksas pārtrauca personas vecumā no 25 līdz 54 gadiem. Turklāt Igaunijas bankas pētījums atklāj, ka lielākā daļa iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 35 gadiem izņemtos līdzekļus neieguldīja nekur citur, piemēram, pensiju 3. līmenī. Šī tendence rada nopietnas bažas par Igaunijas iedzīvotāju nākotnes pensiju nevienlīdzību. Pensiju 2. līmenis ir būtisks uzkrājumu instruments aptuveni pusei Igaunijas iedzīvotāju, īpaši tiem, kuriem ir zemāki ienākumi, taču tieši šī iedzīvotāju daļa biežāk izvēlējās atteikties no turpmākas dalības pensiju 2. līmenī. Tas savukārt nozīmē, ka pensiju nevienlīdzība nākotnē tikai pieaugs, un šie iedzīvotāji būs pakļauti lielākam finansiālajam riskam un var saskarties ar zemākiem ienākumiem pensijas vecumā.
Lai gan daļa iedzīvotāju izvēlējās pārtraukt dalību pensiju 2. līmenī, vairums turpina uzkrāt pensiju 2. līmenī arī pēc reformas, un tas liecina par sabiedrības izpratni par papildu uzkrājumu nozīmi labklājīgu vecumdienu nodrošināšanā. Šī pieredze izgaismo arī Latvijas izaicinājumus – lai saglabātu ierasto dzīves līmeni pēc došanās pensijā, tās apmēram būtu jāveido vismaz 70–80% no iepriekšējiem ienākumiem, diemžēl realitāte Latvijā šobrīd ir krietni atšķirīga. Pašreizējās prognozes liecina, ka valsts izmaksātā pensija spēs nosegt vien aptuveni 40% no pirmspensijas ienākumiem, un nākotnes tendences ir vēl pesimistiskākas.
”Pensiju 2. līmenis jāuztver kā būtisks ilgtermiņa finanšu instruments, ko nedrīkst novērtēt par zemu, un to mums rāda arī Igaunijas reformas piemērs. Vienlaikus svarīgi domāt arī par citiem instrumentiem pensijas uzkrājuma veidošanai – piemēram, brīvprātīgām iemaksām pensiju 3. līmenī. Šādi papildu uzkrājumi var būtiski uzlabot finansiālo situāciju pensijas vecumā. Situācija kaimiņos skaidri parāda, ka vairāk nekā ceturtdaļa darbspējīgo iedzīvotāju īstermiņa ieguvumu vārdā apdraudēja savu nākotnes labklājību. Tas ir būtisks signāls arī Latvijas politikas veidotājiem – jebkuras izmaiņas pensiju sistēmā jāvērtē, ņemot vērā to ietekmi uz uzkrāto kapitālu un dzīves kvalitāti ilgtermiņā. Viens no būtiskākajiem uzlabojumiem, par ko būtu vērts diskutēt, ir iespēja saglabāt uzkrāto kapitālu finanšu tirgos arī pēc pensionēšanās, ļaujot to izņemt pakāpeniski regulāru maksājumu veidā. Šāds risinājums ne tikai samazinātu finanšu tirgus svārstību negatīvo ietekmi konkrētā brīdī, bet arī dotu iespēju kapitālam turpināt augt arī beidzot darba gaitas,” secina Atis Krūmiņš.
[1]https://www.pensionikeskus.ee/statistika/ii-sammas/raha-valjavotmise-ja-maksete-mittetegemise-avalduste-statistika/
[2]https://www.eestipank.ee/en/publications/working-papers/2025/42025-jaanika-merikull-impact-early-pension-withdrawals-household-finances-and-inflation
