Dati rāda, ka pērn Latvijas eksporta dinamika bija negatīva, taču mazai ekonomikai eksports nav izvēles iespēja – tas ir izaugsmes dzinējspēks. Lai analizētu šķēršļus, kas bremzē eksporta attīstību, Industra Bank sadarbībā ar LTRK pagājušajā nedēļā rīkoja tiešsaistes diskusiju “Eksporta griesti vai jauni apvāršņi?”, pie viena galda pulcējot uzņēmējus un industrijas pārstāvjus. Jau 1. oktobrī turpināsim sarunas ExportUp! forumā, lai kopīgi meklētu risinājumus un stiprinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

Industra Bank padomes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs norāda: “Eksports ir kā eksāmens — tas prasa ambīciju, gatavību uzņemties risku un nereti nozīmē arī sāpīgas mācību stundas. Taču tieši šī pieredze atver durvis uz jauniem tirgiem un veido stabilāku, noturīgāku biznesu. Mēs Industra Bank redzam augošu aktivitāti klientu vidū — interesi par jaunu iekārtu iegādi, kā arī par uzņēmumu apvienošanos un iegādi. Tas apliecina, ka pārmaiņu laiks vienlaikus ir arī iespēju laiks, un mazai valstij, kāda ir Latvija, šīs iespējas ir īpaši svarīgi izmantot. Mazu kuģi ir vieglāk un ātrāk pagriezt citā virzienā, un tas var kļūt par priekšrocību globālajā konkurencē. Industra Bank ar savām uzkrātajām zināšanām un pieredzi ir gatava sniegt kvalitatīvu atbalstu uzņēmumiem, kas sper soli eksporta virzienā.”

Spilgtākās atziņas no diskusijas

Eksports kā ambīcija, drosme un cilvēkfaktors

• Viss sākas ar uzņēmuma vadības un akcionāru ambīcijām; lēmums iet eksportā ir kā eksāmens, kas prasa drosmi, jo jaunā tirgū sākotnēji vienmēr jābūt gataviem zaudējumiem.
• Eksporta tirgos mūs neviens negaida – tā ir apzināta stratēģija un smags darbs, kur kritiski svarīgs ir pirmais darījums.
• Mākslu eksportēt nemāca skolā, panākumus nodrošina īstie cilvēki.

Eksportējošie uzņēmumi reģionos nodrošina darba vietas un darbu citiem nozares uzņēmumiem

• Bieži izskan, ka jādomā par īpaši augstu pievienoto vērtību, taču mums sev jāatzīst, ka Latvija joprojām ir spēcīga agrāra valsts, taču mūsdienās jau ar samērā augstu automatizācijas līmeni, un tas nav trūkums.
• Viens no veiksmes stāstiem ir tādu preču eksports, kuru izejvielas nāk no Latvijas.
• Eksportējoši uzņēmumi reģionos rada stabilu noieta tirgu citiem vietējiem uzņēmējiem, veicinot demogrāfiju un ekonomisko aktivitāti.

Produktivitāte un mērogošana

• Latvijā ir daudz kvalitatīvu preču, jautājums ir par to mērogošanu.
• Vietējie tirdziņi rāda kvalitāti, bet starptautiskais tirgus prasa apjomu.

Eksporta iespējas un izaicinājumi

• Pārmaiņu laiks ir arī iespēju laiks – izkāpjot no komforta zonas, iespējams atrast jaunas nišas.
• ASV izgudro, Ķīna ražo, ES regulē – tā ir skarbā realitāte, kas sadārdzina pašizmaksu un ierobežo tirgus.
• Sankcijas, dokumentu apjoms un starpbanku norēķinu ierobežojumi rada papildu šķēršļus eksportētājiem.
• Latvijas tēla stiprināšana ir svarīgs “mājas darbs” arī valsts iestādēm, jo atsevišķi partneri izvairās no darījumiem ar Latviju.

Diskusijā piedalījās SIA Bio-Venta valdes loceklis Andris Matisons, SIA Lotos Pharma valdes priekšsēdētājs Kaspars Ivanovs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa un Industra Bank padomes priekšsēdētājs un akcionārs, APF Holdings dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs. Diskusijas moderators – Ivars Svilāns.

Diskusijas ieraksts “Eksporta griesti vai jauni apvāršņi?”: https://ej.uz/eksportagriesti

Par Industra Bank
Industra Bank ir izveidojuši vietējie uzņēmēji, bankas darbību fokusējot uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu. 2025. gada 1. pusgada beigās Industra Bank izsniegto kredītu apmērs pārsniedza 120 miljonus eiro, savukārt klientu noguldījumi bankā tuvojās 300 miljonu eiro atzīmei.

Bankai ir 16 tūkstoši klientu un klientu ērtībai strādā apkalpošanas centri Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī un Jelgavā. Kļūt par bankas klientu un izmantot tās pakalpojumus iespējams arī attālināti, neatkarīgi no atrašanās vietas.