Laura Čistjakova, Latvijas Finanšu nozares asociācijas Finanšu analītiķe
Runājot par savu nākotni un finansiālo drošību, viens no būtiskākajiem jautājumiem ir tas, kā tiek pārvaldīti mūsu uzkrātie līdzekļi pensijai, un kādu atdevi tie spēj nodrošināt. Ik mēnesi 20% no mūsu bruto algas automātiski tiek novirzīti pensiju sistēmā – 15% uz pensiju 1. līmeni un 5% uz pensiju 2. līmeni, kur līdzekļi tiek ieguldīti finanšu tirgos.
Pensiju 1. līmenis – solidaritātes sistēma
Pensiju 1. līmenī katram iedzīvotājam tiek uzskaitīts individuāls pensijas kapitāls, taču šis kapitāls ir grāmatvedisks, tas netiek ieguldīts finanšu tirgos. Sistēmas pamatā ir paaudžu solidaritāte: šodienas strādājošo veiktās iemaksas tiek izmantotas esošo pensionāru pensiju izmaksai, nevis veido personīgu investīciju uzkrājumu.
Katrai personai tiek uzskaitīts pensijas “kapitāls”, taču tā vērtību nenosaka ne iemaksātais reālais naudas apjoms, ne investīciju rezultāti. Kapitāla pieaugumu nodrošina ikgadējā indeksācija, kas balstās uz vidējās apdrošināšanas iemaksu algas izmaiņām valstī. Indeksa piemērošana ir atkarīga arī no apdrošināšanas stāža: ilgāks darba mūžs nozīmē augstāku indeksu, taču tas tiek piemērots tikai līdz noteiktiem griestiem, kas atbilst iepriekšējā gada vidējai apdrošināšanas iemaksu algai (2025. gadā: 1 488 EUR).
Pensiju 1. līmeņa ilgtspēju būtiski ietekmē demogrāfija. Ekonomikas ministrijas prognozes[1] liecina, ka iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās samazināties, palielinot slogu uz strādājošajiem. Līdz ar to nākotnē var būt nepieciešami papildu risinājumi sistēmas līdzsvarošanai, tostarp pārskatīt pensionēšanās vecumu vai citus parametrus, lai nodrošinātu pensiju 1. līmeņa ilgtspēju. Tāpēc pensiju 2. un 3. līmeņa individuālie uzkrājumi kļūst īpaši nozīmīgi, jo tie nodrošina neatkarību no demogrāfiskajām pārmaiņām.
Pensiju 2. līmenis – individuāls uzkrājums
Lai gan pensiju 2. līmeņa iemaksas tiek novirzītas automātiski, ir būtiski saprast, ka šie līdzekļi ir katra cilvēka individuāls uzkrājums, kas ir daļa no nākotnes pensijas. Atšķirībā no pensiju 1. līmeņa, pensiju 2. līmeņa uzkrājumu ir iespējams mantot, taču mantošana nav automātiska un personai tā ir jāizvēlas, iesniedzot iesniegumu Valsts sociālās aprosināšanas aģentūrā vai arī elektronisko pieteikumu caur latvija.lv.
Pensiju 2. līmeņa mērķis ir ne tikai uzkrāt iemaksas, bet arī palielināt to vērtību, ieguldot finanšu tirgos. Ilgtermiņā tieši investīciju atdeve nosaka, cik lielu kapitālu izdosies uzkrāt līdz pensionēšanās brīdim. Tāpēc ienesīgums nav tikai tehnisks rādītājs: tas parāda, cik efektīvi strādā mūsu nauda un kādu dzīves līmeni spēsim nodrošināt vecumdienās. Izpratne par fondu ienesīgumu un riska profilu palīdz izvēlēties piemērotāko plānu un pieņemt lēmumus, kas būtiski ietekmē mūsu finansiālo drošību ilgtermiņā.
Kas ietekmē pensiju 2. līmeņa ienesīgumu?
1. Izvēlētā plāna riska līmenis.
Plāna izvēle jāpielāgo vecumam: jaunākā vecumā piemērotāki ir plāni ar lielu akciju īpatsvaru, savukārt, tuvojoties pensijai, priekšroka dodama plāniem, kur akcijas joprojām ietilpst, bet ievērojamu plānu daļu veido ieguldījumi obligācijās. Vecumam atbilstošs riska līmenis palīdz nodrošināt optimālu ilgtermiņa atdevi. Vēsturiski pensiju 2. līmenī izvēle bija ierobežotāka, jo augstāka riska plāni sākotnēji nebija pieejami, taču šobrīd ir iespējams pilnībā pielāgot plāna riska līmeni savam vecumam.
2. Tirgus cikli un ekonomiskā vide.
Plānu ienesīgums atspoguļo ekonomikas un finanšu tirgu dinamiku. Ekonomikas izaugsmes periodos ienesīgums parasti ir augstāks, savukārt ekonomikas lejupslīde var radīt kritumus. Portfeļa jutīgums pret tirgus cikliem ir tieši atkarīgs no instrumentu veidiem, kas atrodas portfelī. Akciju portfelis būs parasti daudz svārstīgāks par zema kredītriska obligāciju portfeli.
3. Pārvaldnieku stratēģija.
Ienesīgumu ietekmē arī pārvaldnieku pieeja. Indeksētie plāni seko tirgus attīstībai un piedāvā zemākas izmaksas, savukārt aktīvo plānu pārvaldīšana maksā dārgāk, jo to pārvaldītāji par mērķi ir uzstādījuši sasniegt lielāku atdevi, nekā iespējams ieguldot indeksu plānos.
Ko mēs redzam 2025. gada datos?
Uz 2025. gada 28. novembri pensiju 2. līmenis kopumā apvieno vairāk nekā 1,3 miljonu dalībnieku, un kopējā pārvaldīto aktīvu vērtība sasniedz aptuveni 10 miljardus eiro.
Augstākā riska jeb aktīvie plāni ir uzrādījuši vislabāko ilgtermiņa sniegumu: vidējais gada ienesīgums ir bijis 10% pēdējā trīs gadu periodā. Šis rezultāts atspoguļo akciju tirgu spēju ilgākā termiņā nodrošināt būtisku kapitāla pieaugumu. Vienlaikus jāņem vērā, ka šie plāni ātrāk reaģē uz tirgus ciklu svārstībām.
Sabalansētie plāni ir saglabājuši mērķim atbilstošu, vienmērīgu ienesīguma profilu – vidējais gada ienesīgums 5% pēdējo trīs gadu laikā, nodrošinot pakāpenisku kapitāla pieaugumu ar mazāku svārstību intensitāti.
Konservatīvie plāni arī demonstrējuši savam mērķim atbilstošu sniegumu, saglabājot pozitīvu gada atdevi un nodrošinot kapitāla stabilitāti vidējā termiņā. To rezultāti atspoguļo ļoti piesardzīgu ieguldījumu stratēģiju, kas vērsta uz svārstību mazināšanu, īpaši tirgus mainīguma periodos.
Kopumā dati parāda labi funkcionējošu sistēmu: aktīvie plāni nodrošina strauju izaugsmi, savukārt sabalansētie un konservatīvie — stabilitāti. Līdz ar to plāna izvēlei vienmēr jāatbilst personas vecumam un riska tolerancei.
Vidējais gada ienesīgums Latvijas otrā līmeņa pensiju fondos
| 1 gads | 3 gadi* | 5 gadi* | |
| Aktīvie plāni (100% akcijas) | 4.5% | 9.8% | 10.2% |
| Aktīvie plāni (75% akcijas) | 4.1% | 6.1% | 3.7% |
| Aktīvie plāni (50% akcijas) | 8.4% | 9.9% | 6.6% |
| Konservatīvie plāni | 4.7% | 4.4% | -0.3% |
| Sabalansētie plāni | 4.3% | 5.0% | 1.8% |
Avots: Manapensija.lv, LFNA aprēķini uz 28.11.2025. *izteikts gada procentos
Pensiju sistēmas 3. līmenis – brīvprātīgs uzkrājums lielākai finansiālajai drošībai
Pensiju sistēmas 3. līmenis ir brīvprātīgs individuāls uzkrājums, kas papildina valsts pensiju sistēmu. Jo agrāk un regulārāk katrs iedzīvotājs uzsāk iemaksas privātajos pensiju fondos, jo spēcīgāk darbojas “procenti uz procentiem” efekts un lielāks kļūst uzkrājums. Demogrāfisko pārmaiņu apstākļos 3. līmenis ir īpaši nozīmīgs, jo ļauj cilvēkam pašam stiprināt savu nākotnes pensiju, neatkarīgi no valsts pensiju sistēmas izaicinājumiem. Iemaksas privātajos pensiju fondos papildus stimulē nodokļu atvieglojumi.
Uz 2025. gada 30. septembri privāto pensiju fondu (pensiju sistēmas 3 līmeņa) aktīvi sasniedz gandrīz 1 miljardu eiro, un tajā piedalās vairāk nekā 436 tūkstoši dalībnieku.
Vidējais gada ienesīgums Latvijas privātajos pensiju fondos
| 1 gads | 3 gadi* | 5 gadi* | |
| Aktīvie plāni (100% akcijas) | 7.7% | 13.3% | 10.9% |
| Aktīvie plāni (75% akcijas) | 4.9% | 8.8% | 5.0% |
| Aktīvie plāni (50% akcijas) | 5.9% | 8.8% | 4.6% |
| Konservatīvie plāni | 1.8% | 3.5% | – |
| Sabalansētie plāni | 3.9% | 6.1% | 1.6% |
Avots: Manapensija.lv, LFNA aprēķini uz 28.11.2025. *izteikts gada procentos
Kopumā pensiju sistēmas 3. līmeņa dati uzrāda sabalansētu tirgu: konservatīvie pensiju plāni sniedz stabilitāti, sabalansētie – mērenu izaugsmi, savukārt aktīvie un indeksētie plāni nodrošina visaugstāko atdevi ilgtermiņā. Tas ļauj katram dalībniekam izvēlēties risinājumu, kas vislabāk atbilst viņa vajadzībām, mērķiem un riska tolerancei.
Arvien izteiktāka kļūst arī prakse, ka darba devēji veic brīvprātīgas iemaksas darbinieku pensiju 3. līmenī. Šis modelis pakāpeniski nostiprinās arī Latvijā, un arvien vairāk uzņēmumu to integrē savā personāla politikā.
Darba devēja iemaksas palielina darbinieku finansiālo drošību un veicina stabilāku uzkrājumu veidošanu, īpaši tiem, kuri paši neveic regulāras iemaksas. Vienlaikus šāda prakse demonstrē uzņēmuma sociālo atbildību un ilgtermiņa domāšanu, stiprinot tā konkurētspēju darba tirgū. Tā arī veicina plašāku ieguldījumu kultūras un finanšu pratības attīstību, jo darbinieki arvien labāk izprot uzkrājumu nozīmi un iegūst motivāciju savlaicīgi plānot savu finansiālo nākotni.
[1] https://prognozes.em.gov.lv/lv/demografijas-prognozes
