Šovasar Industra Bank valdes priekšsēdētājam Dr.oec Raivim Kakānim bija iespēja intensīvā kursā mācīties par mākslīgā intelekta (MI) tēmu ASV, Hārvarda Biznesa skolā. Kurss “Competing in the Age of AI from Harvard Business School, Executive Education” deva dziļāku ieskatu tajā, kā reāli ASV un pasaules vidējā un lielā biznesa lēmumu pieņēmēji skatās uz MI. Kursa dalībnieki bija deviņdesmit seši vidēju un lielu uzņēmumu vadītāji no kopumā 42 valstīm.
Precīzi, protams, nav iespējams pateikt laika nogriezni, bet aptuveni 3 gadi varētu būt reāls aprēķins. ASV biznesi jau pirms vairākiem gadiem pieņēma stratēģiskus lēmumus ieguldīt MI rīkos un tagad parādās viņu laika handikaps.
Un pat ne tikai par ietaupīšanu. Pārsteidzoši, bet tas, ko ieraudzīju – dziļākajā būtībā MI rīki ir… par tuvāku attiecību veidošanu ar klientu. Pirmajā brīdī tas var likties pret-intuitīvi. Sevišķi mums finanšu jomā, kur automātiski rīki, attālinātie pakalpojumi, efektivitāte ir mantras un piedziedājumi katrai dziesmai.
Tomēr MI ļauj darīt to, ko iepriekš vienkārši nevarēja izdarīt – apstrādāt neiedomājami daudz datu un izveidot arvien personalizētākus piedāvājumus klientiem, arvien precīzāk saprotot, ko vajag nevis veselai klientu grupai, bet indivīdam vai konkrētam uzņēmumam. Tā ir būtiska pārmaiņa ļoti daudzām industrijām – pārorientēties no “klientu segmenta” domāšanas veida uz konkrēta Jāņa, Annas vai Džona mērogu.
Piemēram, runājot mācībās ar kolēģi no Argentīnas, viņš stāstīja, kā ātrās ēdināšanas ķēde spēj jau individuālā līmenī saprast, ko klients šodien grib ēst. Cilvēks to īstenībā nevar izdarīt tik precīzi. Un tas ļauj veidot attiecības. Personalizācija veido attiecības.
Lai saprastu mērogu – JP Morgan Chase, lielākā pasaules banka pēc tirgus kapitalizācijas 2024. gadā savā tehnoloģiskajā attīstībā ieguldīja 17 miljardus ASV dolāru, un šīs attīstības būtība ir mākslīgā intelekta rīku un tehnoloģiju ieviešana bankas pamatdarbībā, konkrēti tikai MI attīstībai veltot 1.5-2 miljardus dolāru.
Cik daudz tas ir? Salīdzinājumam – tā ir aptuveni puse no Latvijas gada IKP. Tas iezīmē vēl vienu tendenci – iespējams, lielie kļūs vēl lielāki un darīs to vēl straujāk nekā citi. Jo 17 miljardi dolāru JPMorgan Chase gadījumā ir vairāk nekā sešas nākamās pēc lieluma pasaules bankas kopā. Milzīgas investīcijas nozīmē tehnoloģisku pārākumu, kas veicinās vēl lielāku biznesu koncentrāciju. Turklāt, ne tikai finanšu jomā.
Uzņēmumi patiesībā izmanto MI daudz vairāk nekā par to runā. Kādēļ tā? Ļoti vienkārši – ja tu esi atradis konkurētspējas priekšrocību, tad nav daudz ieguvumu par to publiski lielīties un atklāt konkurentiem savu “virtuvi”. Ja tas palīdz klusām pelnīt vairāk, tad pragmatiskāk ir to darīt, nevis stāstīt. Tas uzdod vēl vienu jautājumu – varbūt realitātē atšķirības starp globālajiem uzņēmumiem vai pat valstīm jau ir krietni lielākas nekā šobrīd saprotam?
Eiropa bieži vien skatās uz problēmu risināšanu kā uz vingrinājumu – “uztaisīsim stingru regulējumu un viss būs labi”. GDPR rāmis un citas labas lietas ne vienmēr palīdz Eiropā darboties ar MI rīku izstrādi, testēšanu, pakalpojumu radīšanu. ASV ir citāda pieeja, un viņi arī kaut kā tiek galā ar to. Vēl vairāk, ASV notiek likumdošanas virzība, mēģinot ar likumu noteikt, ka tuvākos gadus nedrīkst ierobežot MI attīstību, lai investori var rēķināties ar ieguldīšanu šajās industrijās. Protams, paralēli ir arī ietekmīgas balsis, kas aicina piebremzēt vai pat apturēt MI attīstību, norādot uz milzīgām neskaidrībām un riskiem, ar ko nāksies saskarties.
Problēma ir tāda, ka koordinētai darbībai MI regulācijā būtu nepieciešama uzticēšanās, kas šobrīd ir visdeficītākā prece pasaulē. Ikviena kompānija, ikviena valsts grib būt pirmā un neviens neuzticas citiem, ka tie arī piebremzēs, pat, ja būs formāla vienošanās.
Jā, daļu aizvietos. Bet, kā reiz teica kāds cilvēks, arī centralizēta siltumapgāde atņēma darbu daudziem malkas cirtējiem. Ko tas nozīmē individuālā līmenī? To, ka cilvēks, kurš mācēs MI rīkus lietot profesionāli (ne privāti vai izklaidei!), būs vērtīgāks profesionālis un ar lielāku iespēju paliks savā profesijā. Bet mēs vēl nezinām, kas būs, jo vēl neesam tur nonākuši. To salīdzina ar elektrības izgudrošanu, bet tas var būt vēl kas citādāks milzīgā mērogā.
Mēs redzam to, kas notiek cilvēka un MI rīku sadarbībā. Bet tikpat svarīga, lai arī neredzama, ir pasaule, kurā vieni MI rīki mācās kontaktēt ar citiem MI rīkiem. Tie mācās viens no otra, uzdod jautājumus, meklē informāciju, turklāt sazinās nevis tekstā, bet datoru kodos. Pasaulē aktuāls ir jautājums vai un kā liegt datoriem pieejas kodiem. Vēl interesantāk, gadījumos, kad to aizliedz, MI rīki dažbrīd atrod veidus kā to apiet.
Pat, ja to vēl neredzam. Piemēram, medicīnā būs/jau top milzīgs pielietojums: ja ļoti kvalificēts ārsts profesionālā mūža laikā spēj apskatīt dažus simtus tūkstošu rentgena attēlu un kļūst par ekspertu, tad attiecīgi apmācīts MI rīks spēj dažu stundu vai dienu laikā izpētīt miljardus attēlu un kļūt par megaekspertu.
Tomēr iezīmējas arī problēma par to, kā tiek iegūtas zināšanas. Datu ticamība, validācija kļūst par lielu jautājumu, sevišķi, industrijās, kur uzticami dati ir pamats ilgtermiņa lēmumiem. Un šeit joprojām ir un būs vieta cilvēkam – saprast, redzēt kontekstu, uzdot jautājumus.
Par Industra Bank:
Industra Bank ir izveidojuši vietējie uzņēmēji, bankas darbību fokusējot uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu. 2025. gada 1. pusgada beigās Industra Bank izsniegto kredītu apmērs pārsniedza 120 miljonus eiro, savukārt klientu noguldījumi bankā tuvojās 300 miljonu eiro atzīmei.
Bankai ir 16 tūkstoši klientu un klientu ērtībai strādā apkalpošanas centri Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī un Jelgavā. Kļūt par bankas klientu un izmantot tās pakalpojumus iespējams arī attālināti, neatkarīgi no atrašanās vietas.
