Strauji attīstoties digitālajām tehnoloģijām, būtiskas pārmaiņas notiek arī bērnu un jauniešu finanšu paradumos – skaidras naudas vietā arvien biežāk tiek izmantotas maksājumu kartes. Vidējais vecums bērniem, kuri ikdienā maksājumus veic ar kartēm, Luminor bankas klientu vidū ir teju 15 gadi, savukārt pirmā karte visbiežāk tiek iegūta jau 11-13 gadu vecumā. Šī tendence parāda, ka vecāki arvien labāk saprot, cik svarīgi ir bērniem mācīties rīkoties ar digitālo naudu, lai jau agrā vecumā attīstītu finanšu prasmes, skaidro Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Digitālo maksājumu risinājumi kļūst par pašsaprotamu izvēli bērnu un jauniešu vidū. Bankas dati liecina, ka 21% bērnu un jauniešu, kuri ir bankas klientu vidū, nekad nav izmantojuši bankomātu. Tā vietā viņi aktīvi norēķinās ar maksājumu karti gandrīz katru dienu, vidēji veicot 17 darījumus mēnesī jeb vienu darījumu darba dienā. Tāda aktivitāte apliecina, ka bērni un jaunieši ir daudz iesaistītāki finanšu procesos, nekā bieži pieņemts domāt.
Tomēr bērnu tēriņi pārsvarā ir nelieli, bet noteikti pārdomāti. Vidējais mēneša izdevumu apjoms vecākiem bērniem un jauniešiem vienai maksājumu kartei ir 106 eiro, un lielākā daļa pirkumu nepārsniedz 5 eiro. Ikdienas izdevumi visbiežāk saistīti ar uzkodām, kancelejas precēm, skolas pusdienām vai sabiedrisko transportu, sniedzot bērniem un jauniešiem iespēju attīstīt ikdienā nepieciešamās finanšu prasmes, rūpējoties par saviem ikdienas tēriņiem.
Tikmēr mazākiem bērniem tēriņu apjoms parasti nepārsniedz 40 eiro mēnesī, savukārt, bērniem pieaugot, palielinās arī izdevumi. Tas saistīts ne vien ar papildu vajadzībām, bet arī ar bērnu iesaisti ģimenes ikdienas iepirkumos – piemēram, piena, maizes vai citu produktu iegādē. Turklāt, bērniem pieaugot, viņi aktīvāk izmanto arī digitālos pakalpojumus, tostarp ēdiena piegādi un transporta lietotnes, kas vēl vairāk palielina kopējo izdevumu apjomu un paplašina viņu finanšu pieredzi.
Lai gan daļa bērnu vēl joprojām izmanto skaidru naudu, tās apjoms ir salīdzinoši neliels – balstoties uz bankas datiem, vidēji vien 20 eiro mēnesī. Pieaugot to preču un pakalpojumu skaitam, kas pieejami tikai digitālā formā, maksājumu karšu ērtums, pārskatāmība un drošība kļūst par galveno izvēli gan bērniem, gan viņu vecākiem.
Taču bērna maksājumu karte ir kas vairāk par tikai norēķinu rīku – tā kļūst par vērtīgu finanšu pratības instrumentu. Vecākiem tiek dota iespēja sekot līdzi bērna tēriņiem, veidot sarunas par budžeta plānošanu, uzkrājumiem un apdomīgu iepirkšanos. Turklāt karte ir arī drošāka nekā skaidra nauda – nozaudēšanas gadījumā maksājumu karti iespējams ātri bloķēt vai tieši otrādi, pēkšņas nepieciešamības gadījumā, nekavējoties pārskaitīt papildu summu. Vēl būtiskāk – šāda pieeja palīdz veidot uzticēšanos un atbildības sajūtu starp vecākiem un bērnu. Mācoties pārvaldīt personīgos līdzekļus kontrolētā un drošā vidē, bērni attīsta pārliecību un prasmes, kas kalpos kā pamats viņu finanšu pratībai ilgtermiņā.
Ja bērns jau spēj veikt vienkāršus aprēķinus, interesējas par naudu, veic nelielus pirkumus vai saņem kabatas naudu, tas var būt īstais brīdis iepazīstināt viņu ar savu pirmo maksājumu karti. Mūsdienu digitālie risinājumi piedāvā vecākiem iespēju sniegt bērnam pirmo pieredzi finanšu pasaulē, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo uzraudzību un kontroli. Piemēram, ar speciāli pielāgotiem rīkiem iespējams uzstādīt tēriņu limitus, pārskatīt darījumus reāllaikā un sniegt bērnam vai jaunietim vērtīgas mācības par budžeta plānošanu, uzkrājumiem un atbildīgu naudas pārvaldību. Šī pieredze ļauj atvasei ne tikai izmantot modernus norēķinu veidus, bet arī mācīties un pakāpeniski attīstīt prasmes, kas veido pamatu finansiāli patstāvīgai un atbildīgai nākotnei.
