Divas trešdaļas mazo un vidējo uzņēmēju Baltijas valstīs, vērtējot savu uzņēmumu izaugsmes iespējas 2026. gadā, ir noskaņoti piesardzīgi optimistiski, liecina SEB bankas veiktā mazo un vidējo uzņēmumi (MVU) aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 1200 uzņēmumu Baltijas valstīs. Kā galvenie uzņēmējdarbības attīstības šķēršļi visās Baltijas valstīs tiek minēti nodokļu slogs un enerģijas cenas. 

“Baltijas makroekonomiskās prognozes norāda uz izaugsmi, – to apliecina gan IKP pieauguma, patēriņa, nodarbinātības un citi dati. Šie dati kopumā atspoguļojas arī mazo un vidējo uzņēmēju vidū, kur optimistisks noskaņojums saglabājas 2025. gada līmenī. Jāatgādina, ka SEB pērnruden veiktajā aptaujā lielo uzņēmumu finanšu vadītāju auditorijā optimistiski noskaņotu uzņēmēju skaits bija augstākais kopš 2022. gada. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir būtiska nozīme inovāciju, nodarbinātības un ekonomikas izaugsmes veicināšanā Baltijas reģionā, tāpēc uzņēmēju aptauja sniedz vērtīgu informāciju, kas ļauj precīzāk paredzēt un risināt problēmas, kā arī izmantot attīstības iespējas,” aptaujas nozīmi raksturo SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars. 

Latvijā optimistu skaits nemainīgs, Lietuvā uzņēmēji kļūst piesardzīgāki 

No visiem uzņēmējiem, pie piesardzīgiem optimistiem sevi pieskaita 71 % Latvijā, 66 % Igaunijā un 64 % – Lietuvā. Ja Latvijā un Igaunijā optimistu skaits gada laikā praktiski nav mainījies, Lietuvā tas ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem (salīdzinot ar 2025. gada aptauju). Lietuvā ir pieaudzis pesimistu skaits (23 % uzņēmēju, iepretim 15 % pērn), kamēr Igaunijā (25 % pesimistu) un Latvijā (21 %) tas nav būtiski mainījies. 

Latvijā vērojama jaukta attieksme pret biznesa izaugsmi dažādās nozarēs, liecina aptaujas dati. Administratīvie un atbalsta pakalpojumi izceļas kā stabilākā nozare ar 100 % mēreniem optimistiem. Arī ražošanas nozare ir pozitīvi noskaņota (21 % optimistu), un noskaņojums ir relatīvi spēcīgāks izglītības un veselības aprūpes jomā. Vājākās perspektīvas ir mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (40 % pesimistu), kam seko tirdzniecība (31 %) un lauksaimniecība (25 %). 

Ietekmes faktori – nodokļi un enerģijas cenas 

Salīdzinot faktorus, kas visvairāk ietekmē uzņēmumu izaugsmi, Latvijā tiek minēti nodokļi, augstās enerģijas cenas un smagnēja birokrātija. Uzņēmēji Igaunijā akcentē arī inflācijas ietekmi, bet Lietuvā starp četriem galvenajiem ietekmes faktoriem minēts arī izaicinājums atrast noieta tirgus produktiem un pakalpojumiem. 

Savukārt, novērtējot paredzamās izmaiņas uzņēmumu preču un pakalpojumu pieprasījumā, aptuveni 61 %–66 % mazo un vidējo uzņēmumu Baltijā prognozē stabilitāti. Lietuvā to uzņēmumu daļa, kas prognozē pieprasījuma pieaugumu, ir Baltijā visaugstākā (23 %), bet 17 % uzņēmēju paredz samazinājumu. Latvijā šī attiecība ir pretēja – 20 % uzņēmēju uzskata, ka ir sagaidāms pieprasījuma kritums, bet 14 % saskata pieauguma iespējas. Savukārt Igaunijā abas uzņēmumu daļas ir līdzsvarā – 17 % saskata pieauguma iespējas, bet 18 % domā, ka pieprasījums šogad saruks.

Latvijā un Igaunijā dominē piesardzība, Lietuvā – vēlme paplašināties 

Atbildot uz jautājumu par šī gada prioritātēm, uzņēmēji Baltijā akcentē divas galvenās: uzlabot uzņēmumu stabilitāti un optimizēt izmaksas. Par šīm divām prioritātēm “balso” vairāk nekā puse uzņēmēju. Par trešo nozīmīgāko prioritāti domas dalās – ja Latvijā un Igaunijā tā ir naudas plūsmas palielināšana (35 % uzņēmēju Latvijā, 43 % Igaunijā), tad Lietuvā 48 % uzņēmēju šogad vēlas izlaist jaunus produktus vai pakalpojumus. Aptauja liecina, ka Lietuvas uzņēmēju ir ievērojami aktīvāki investīcijās jaudas paplašināšanā un jaunu tirgu meklēšanā – to īpatsvars ir divreiz lielāks nekā Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem. 

Salīdzinoši neliela daļa Baltijas uzņēmumu prioritāti piešķir digitalizācijai un inovācijām. Ilgtspēja joprojām ir svarīga tikai aptuveni katram desmitajam uzņēmumam Lietuvā un Igaunijā, un tikai 6 % respondentu Latvijā. 

Darbinieku skaits paliks nemainīgs 

Mazie un vidējie uzņēmumi jau ilgstoši ir piesardzīgi attiecībā uz darbinieku skaita palielināšanu. Situācija nav mainījusies arī Latvijā, kur četri no pieciem uzņēmumiem neplāno mainīt darbinieku skaitu, 6 % plāno to samazināt, bet 15 % domā par papildu darbinieku pieņemšanu. Lietuvā darbaspēka paplašināšanas plāni ir kļuvuši mērenāki, tomēr gandrīz katrs piektais uzņēmums joprojām plāno pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Uzņēmumu īpatsvars, kas neplāno nekādas izmaiņas, ir pieaudzis līdz 71 %. Savukārt Igaunijā ir vērojams neliels optimisma pieaugums: uzņēmumu īpatsvars, kas plāno palielināt darbinieku skaitu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir divkāršojies līdz 15 %, bet uzņēmumu skaits, kas paredz sašaurināt darbinieku skaitu, ir 6 %. 

Visērtāk jūtas pašmāju tirgū, investīcijas neplāno 

Visērtāk mazie un vidējie uzņēmēji jūtas katrs savā mājas tirgū – 75 % uzņēmēju Igaunijā, 73 % Latvijā un 63 % Lietuvā norādījuši, ka šogad turpinās fokusēties uz darbību pašmāju tirgū. Ambīcijas iekļūt jaunos tirgos ir piesardzīgākas Latvijā un Igaunijā, kur tikai aptuveni katrs desmitais uzņēmums plāno paplašināties ārzemēs. Savukārt Lietuvā šādu apņemšanos pauž 23 % uzņēmēju. Vērtējot iespējas ieiet ārvalstu tirgos, uzņēmēji pamatā koncentrējas uz kaimiņos esošajām Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, ASV, Āzijas valstīm un Apvienoto Karalisti. 

Runājot par investīciju plāniem, aptuveni trešdaļa uzņēmēju Baltijā atbildēja, ka nezina, vai šogad veiks kādus ieguldījumus. Salīdzinoši liela daļa uzņēmēju (31 % Latvijā, virs 20 % Igaunijā un Lietuvā) nekādas investīcijas neplāno. Savukārt tie, kuri ir iecerējuši veikt ieguldījumus, pamatā plāno to darīt paši no saviem līdzekļiem un visai pieticīgā apjomā. Tas var ierobežot ne vien atsevišķu uzņēmumu izaugsmes potenciālu, bet arī plašākas ekonomiskās attīstības perspektīvas. 

Plāno attīstīt produktus un pakalpojumus 

Atbildot uz jautājumiem par inovācijām un attīstības plāniem, kā prioritāti Baltijas uzņēmēji min produktu un pakalpojumu attīstību. To minējuši 28 % uzņēmēju Igaunijā, 27 % Lietuvā un 23 % – Latvijā. Tas liecina, ka, neraugoties uz atšķirīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem, Baltijas MVU uzskata produktu atjaunošanu par ceļu uz konkurētspēju. Otra izteiktākā tendence ir ražošanas un administratīvo procesu automatizācijas nozīme, trešā prioritāte – ar darbiniekiem saistītās inovācijas. Visvairāk te izceļas Lietuva, kur 22 % MVU šogad koncentrējas uz darbinieku attīstību, apsteidzot Latviju (13 %) un Igauniju (12 %).