Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists
Mazumtirdzniecības apgrozījums 2025. gada decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri pieaudzis vien par 0,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Latvijas iedzīvotāji decembrī tērējuši piesardzīgāk, nekā tirgotāji bija cerējuši, ko apliecina arī mazumtirdzniecības uzņēmēju konfidences rādītāja samazinājums par 2,9 procentpunktiem. Vienlaikus šogad gaidāma mērena izaugsme, jo algu pieaugums turpinās pārsniegt inflāciju.
Šogad iedzīvotāji īstenos atliktos pirkumus
2026. gadā mazumtirdzniecības perspektīvas kopumā ir pozitīvas, taču izaugsme, visticamāk, būs pakāpeniska, nevis strauja. Pirktspēja turpinās uzlaboties, jo algu kāpums Latvijā saglabāsies straujāks par inflāciju. Inflācijas spiediens 2026. gadā varētu mazināties salīdzinājumā ar 2025. gadu, kas radīs labvēlīgu vidi patēriņa pieaugumam. Ja raugāmies uz vidējo bruto algu pieaugumu un vidējo cenu līmeņa izmaiņām pēdējos piecos gados, jāsecina, ka iedzīvotāju pirktspēja ir ievērojami uzlabojusies. Kopš 2021. gada sākuma vidējais bruto atalgojums Latvijā ir pieaudzis par 51,3 %, savukārt vidējais cenu līmenis – par 38,4 %. Ja ņemam vērē pēdējos gados īstenotās izmaiņas darba nodokļos, tai skaitā neapliekamā minimuma palielināšanu, tad reālo ienākumu pieauguma starpība pret vidējo cenu pieaugumu ir vēl lielāka.
Patērētāju uzvedība arī šogad, visticamāk, saglabāsies piesardzīga – globālā nenoteiktība, ģeopolitiskie riski un ekonomiskās svārstības mudinās iedzīvotājus daļu ienākumu joprojām uzkrāt, nevis nekavējoties tērēt. Tas nozīmē, ka mazumtirdzniecībā ieguvēji būs tie segmenti, kas saistīti ar atlikto pirkumu realizēšanu – sadzīves tehnika, elektronika, transportlīdzekļi,– kamēr ikdienas patēriņa preču, īpaši pārtikas, apjomi, visticamāk, augs mēreni. Kopumā 2026. gads varētu iezīmēt lēnu, bet noturīgu atgriešanos pie veselīgākas mazumtirdzniecības izaugsmes, kur patēriņš balstās reālās iespējās, nevis emocionālā pārtēriņā.
Pārtikas grozā – ikdienišķais minimums
Interesanti, ka, pieaugot patērētāju pirktspējai un pārtikas cenām, iedzīvotāji ikdienas pārtikas grozā 2025. gada decembrī tērējuši gandrīz tāpat kā līdz šim, mazumtirdzniecībai šajā jomā pieaugot vien par 0,2 %, salīdzinot ar 2024. gada decembri. Ja raugāmies uz mazumtirdzniecības apgrozījumu pārtikas veikalos faktiskajās cenās, jāsecina, ka 2025. gada vidējais apgrozījums, salīdzinot ar 2024. gadu, ir audzis vien par 3,3 %. Tas liecina par vispārēju pielāgošanos pārtikas cenu kāpumam, apdomīgākiem un taupīgākiem pārtikas pirkumiem, ietaupītos līdzekļus novirzot citiem ilgāku laiku atliktiem izdevumiem, piemēram, elektroprecēm, kosmētikai un veselības aprūpei.
Apgrozījuma pieaugums koncentrējās atsevišķos mazumtirdzniecības segmentos, galvenokārt, nepārtikas preču grupās, kamēr citās nozarēs rezultāti bija vājāki. Salīdzinājumā ar 2024. gada decembri par 13,2 % pieaudzis apgrozījums farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā. Iedzīvotāji biežāk nekā iepriekš iegādājušies arī mājsaimniecības elektroierīces un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas tam paredzētos veikalos. Mazāk līdzekļu ģimenes atvēlējušas kultūras un atpūtas precēm, apģērbam, apaviem, mājsaimniecības instrumentiem un būvmateriāliem.
