Izpārdošanu sezona daudziem pircējiem ir gaidīts laiks, kad iespējams ietaupīt un iegādāties sen kārotas preces par zemāku cenu. Tomēr šis periods ir arī īpaši aktīvs krāpnieku darbības laiks – viņi izmanto cilvēku uzticēšanos un vēlmi pēc izdevīgiem darījumiem, veidojot viltus interneta veikalus ar maldinošām reklāmām un šķietami pievilcīgām cenām. Kā atpazīt šādus krāpnieciskus piedāvājumus un pasargāt savus finanšu līdzekļus, skaidro Luminor bankas krāpniecības novēršanas eksperte Marija Celma.
Krāpnieku veiksmes pamatā – pircēju vēlme ietaupīt
Melnās piektdienas izpārdošanas un Ziemassvētku periods var kļūt par laiku, kad krāpnieki īpaši aktivizējas un, lai piesaistītu pircēju uzmanību, tie var tostarp izmantot viltus iepirkšanās vietnes. Saskaņā ar Gen Threat Report[1] datiem, 23 % no visiem krāpniecības gadījumiem sociālajos tīklos ir saistīti ar viltus e-veikaliem. Lielākā daļa no tiem darbojas Facebook un Instagram platformās, kur lietotāji tiek piesaistīti ar īpaši pievilcīgām cenām un profesionāli izstrādātām reklāmām. Šos krāpnieciskos gadījumus bieži veicina tieši pircēju vēlme ietaupīt – cilvēki arvien aktīvāk meklē “izdevīgus piedāvājumus”, un krāpnieki to izmanto, piedāvājot it kā lētākas preces.
Darbības shēma ir līdzīga
Viltus interneta veikali parasti darbojas pēc līdzīga principa. Sākotnēji sociālajos tīklos parādās reklāma, kas piedāvā dārgas preces par neparasti zemu cenu. Reklāma ved uz vizuāli pārliecinošu tīmekļa vietni, taču, kad pircējs ievada savas kartes datus un veic maksājumu, prece visbiežāk netiek saņemta. Dažkārt tiek nosūtītas zemas kvalitātes kopijas, bet drīz pēc tam pats veikals pazūd no interneta vides. Tikmēr krāpnieki jau ir ieguvuši pircēja maksājumu datus, kurus var izmantot nelikumīgiem pirkumiem vai pārdot tā dēvētajā tumšajā tīmeklī.
Viltus veikali nereti nav vērsti tikai uz tūlītēju naudas izkrāpšanu – galvenais mērķis bieži ir personas un maksājumu kartes datu ievākšana. Lai samazinātu risku, ieteicams tiešsaistes norēķiniem izmantot atsevišķu maksājumu karti ar ierobežotu summu, paredzētu konkrētiem pirkumiem, kā arī regulāri pārbaudīt konta atlikumu un veiktās transakcijas.
Kā atpazīt viltus interneta veikalus: pazīmes, kas liecina par krāpšanu
Šādas shēmas nereti izskatās profesionāli un uzticami – vietnes tiek veidotas tā, lai neradītu aizdomas. Tomēr pat nelielas pazīmes var liecināt par iespējamu krāpšanu, un pircējiem jābūt īpaši piesardzīgiem. Viltus veikali bieži izmanto tīmekļa adreses, kas līdzinās īstajām, atšķiroties tikai ar sīkām detaļām, kuras viegli var nepamanīt. Ļoti lielas atlaides, kas izskatās “pārāk labas, lai būtu patiesība”, ir klasisks brīdinājuma signāls. Tāpat viltus veikalu mājaslapas bieži darbojas ar tehniskām kļūdām – nevar atvērt citas lapas, nestrādā pogas vai citas funkcijas.
Turklāt bieži trūkst jebkādu kontaktu vai norādītie kontakti realitātē neeksistē. Dažkārt interneta vietne ir bijusi saistīta ar kiberdrošības incidentiem vai datorvīrusiem; šo informāciju iespējams pārbaudīt, izmantojot dažādus rīkus, piemēram, instalējot Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas bezmaksas risinājumu “DNS Ugunsmūris”. Brīdinājums var būt arī tas, ja saiti uz veikalu negaidīti atsūta draugs vai paziņa ar tekstu, kas nav raksturīgs ikdienas sarakstei. Papildu uzmanība jāpievērš tam, vai mājaslapā ir pietiekama informācija par precēm – bieži trūkst reālu klientu atsauksmju, kā arī nav skaidri atrunāti noteikumi par piegādi, naudas atmaksu un citi svarīgi nosacījumi. Tāpat arī par krāpšanu var liecināt pārlieku pozitīvas atsauksmes, kas paliek nemainīgas, kad tiek nomainīta vietnes valoda.
Veicot jebkādu darījumu ar savām finansēm, atcerieties salīdzināt informāciju par to, vai atspoguļotā informācija rīkā (piemēram, Smart ID) atbilst darījumam, kuru tiešām veicat. Ja esat kļuvis par krāpšanas upuri vai jums rodas aizdomas par krāpšanu, nekavējoties ziņojiet bankai un policijai par notikušo.
[1] https://www.gendigital.com/blog/insights/reports/threat-report-q4-2024
