Virspusēji uz inflāciju skatoties, šķiet, ka viss ir kārtībā – Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada jūlijā cenu līmenis audzis vien par 0,1%, salīdzinot ar jūniju. Tomēr atgāžoties krēslā un mazliet paķidājot to sīkāk (arvien) bažīgs skats vēršams pārtikas cenu virzienā. Daļa no tās ir jau zināma (piemēram, globālais kafijas cenu nesenais kāpums), daļa – jauna.  Jūlijā svaigo dārzeņu cenas samazinājušās uz pusi mazāk nekā ierasts. Svaigo augļu cenas, lai arī svārstīgas, jūlijā augušas šim mēnesim netipiski strauji. Augusta datos varēs noprast kā šosezon veicies kartupeļu audzētājiem. Iespējams, inflācijas azotē vēl pāris pārsteigumi paslēpti. Vismaz labā ziņa ir tā, ka gada inflācija bijusi stabila un saglabājusies jūnijā novēroto 3,8% apmērā.

Visbūtiskākā ietekme uz inflāciju mēneša laikā bija transportam (+1,9%), sadārdzinoties degvielai. Jūlijā sadārdzinājās pārtika (+0,3%), galvenokārt uz svaigo augļu un kartupeļu rēķina. Vienlaikus, sezonas izpārdošanām turpinoties, samazinājās apģērbu un apavu cenas (-5,3%). Nedaudz mēneša inflāciju mazināja dažādu preču un pakalpojumu kategorija (-1,7%), kurā cenas visbūtiskāk kritās personīgās higiēnas precēm.

Kamēr vēl inflācija kūtri kavējas esošajā līmenī, pašmāju lauksaimniekiem rokas pilnas. Jūlijā Latvijā lijis par 40% virs normas un jau trešo gadu pēc kārtas laikapstākļi ir bijuši ražai nelabvēlīgi. Ārkārtējās situācijas izsludināšana mazinās uzņemto saistību neizpildes slogu, piemēram, radot iespēju atlikt nodokļu maksājumus uz laiku. Tomēr pat ārkārtējā situācija diez vai glābs no tā, ka sliktās ražas ietekmē cenas svaigajiem dārzeņiem un augļiem nekritīs tik sparīgi kā vasaras un rudens mēnešos ierasts citos gados. Izskatās, ka daļēji šis efekts jau jūlijā bijis redzams, svaigu dārzeņu cenām sarūkot vien par 3,4% ierasto 8-10% vietā.

Vēl kā tāds Dāmokla zobens virs mūsu galvām karājas iespējamais siltumenerģijas tarifu kāpums Rīgai. Ja, par spīti spraigām diskusijām starp Rīgas Siltumu un dažādām valsts institūcijām, tarifs tik tiešām septembrī pieaugs par vairāk nekā piektdaļu, inflācija gadā vidēji būs vēl par kripatiņu augstāka. Tomēr labā ziņa ir tāda, ka šķeldas cena jūlijā bijusi stabila un dabasgāzes cena gana zema, tāpēc īsti nav pamata redzēt tarifu pieaugumu citviet Latvijā.

Viena no kultūras kanonā rakstītajām latviešu iezīmēm ir tā, ka mums prieku sagādā tas, ka kaimiņam iet sliktāk – Igaunijā inflācija jūlijā sasniegusi jau 5,4% atzīmi. Tas gan galvenokārt augstāka PVN dēļ. Lietuvā inflācija ap 3,8%, kamēr eirozonas vidējā inflācija jau otro mēnesi bijusi stabila, ECB kāroto 2% līmenī.

Ģeopolitiskie notikumi un dabas untumi varētu svārstīt inflāciju atlikušajos 2025. gada mēnešos. Tomēr kopumā sagaidām, ka inflācija šogad vidēji varētu būt virs 3,5%.