Voldemārs Strupka, Signet Bankas ieguldījumu eksperts
Globālie akciju tirgi augustā saglabāja savu dinamiku zemas volatilitātes apstākļos, atzīmējot ceturto pozitīvo mēnesi pēc kārtas. ASV akcijas turpināja noteikt tirgus tempu, S&P 500 un Nasdaq Composite indeksiem pieaugot attiecīgi par 3,6% un 3,9%, un sasniedzot jaunas visu laiku augstākās atzīmes, lielākoties pateicoties veiksmīgam peļņas sezonas noslēgumam un pieaugošām cerībām uz federālo fondu likmes samazināšanu pēc Pauela paziņojuma Džeksonholas simpozijā. Arī Eiropas tirgi uzrādīja labu sniegumu, STOXX 600 un DAX indeksiem pieaugot par 2,7% un 2,0%, ko veicināja pozitīvie ekonomikas signāli un mazākas tarifu bažas, savukārt aizsardzības nozares akcijas krita miera gaidībās Ukrainā. Pateicoties lielo institucionālo spēlētāju pirkumiem un regulatora atbalstam, Ķīnā CSI 300 un Shanghai Composite indeksi uzrādīja izrāvienu un pieauga par attiecīgi 10,9% un 8,4%, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2021. gada.Bitkoina cena samazinājās par 6% līdz aptuveni BTC/USD 108 000, atkāpjoties no jūlija rekordiem.
27. augustā tarifi Indijas importam tika paaugstināti no 25% līdz 50% saistībā ar valsts Krievijas naftas iepirkumiem, ietekmējot tekstilizstrādājumus, dārgakmeņus, ādas izstrādājumus, rūpniecības iekārtas un jūras veltes. Rezultātā Indijas Nifty 50 indekss samazinājās jau otro mēnesi pēc kārtas, augustā krītoties par 0,5%. Indija nosodīja jaunos tarifus kā “netaisnīgus” un atbildēja ar nodokļu reformām un centrālās bankas atbalsta pasākumiem. Pirms tam, 21. augustā, ASV un ES panāca tirdzniecības vienošanos, nosakot 15% tarifu lielākajai daļai ES eksporta preču, 0% atsevišķām ASV eksporta precēm. Kā arī ierobežojot tarifu likmes ES farmaceitiskiem produktiem, pusvadītājiem un kokmateriāliem līdz 15%, bet metāliem saglabājot 50% tarifu.
25. augustā ASV prezidents Tramps nolēma atbrīvot no amata FRS valdes locekli Lisu Kuku, apgalvojot, ka viņa 2021. gadā iesaistījās hipotekārā krāpniecībā. Kuka, kura kā valdes locekle tika iecelta amatā 2022. gadā, noraidīja apsūdzības un iesniedza prasību tiesai atcelt Trampa lēmumu. Šis ir turpinājums Trampa iepriekšējiem konfliktiem ar FRS, tostarp atkārtotiem publiskiem uzbrukumiem FRS priekšsēdētājam Pauelam, kuru viņš draudēja atlaist saistībā ar viņa monetārās politikas lēmumiem. ECB prezidente Lagarde brīdināja, ka Trampa mēģinājumi iejaukties FRS neatkarībā rada “ļoti nopietnu risku” globālajai ekonomiskajai stabilitātei.
Šī gada Šanhajas Sadarbības organizācijas (ŠSO) samits, kurā piedalījās valstis, kas pārstāv aptuveni 43% no pasaules iedzīvotājiem un ap 30% no pasaules nominālā IKP, Tjandziņā pulcēja galveno Eirāzijas valstu līderus, tostarp Ķīnas, Krievijas, Indijas un Irānas. Sarunās galvenā uzmanība tika pievērsta ģeopolitiskajai bipolaritātei drošības un ekonomikas jomās, kā arī centieniem mazināt atkarību no Rietumu finanšu sistēmām, attīstot alternatīvus maksājumu mehānismus un norēķinus vietējās valūtās. Īpaši izceļams bija Indijas un Ķīnas nolīgums par divpusējās tirdzniecības veicināšanu, ceļošanas ierobežojumu atvieglošanu un jaunu ekonomisko iespēju virzību, kas liecina par iespējamu atkusni abu valstu vēsturiski sarežģītajās attiecībās. Līdz šim samita laikā ir parakstīti vairāk nekā 20 stratēģiskie dokumenti par tirdzniecību, enerģētiku, drošību un tehnoloģijām.
Turklāt, prezidents Sji aicināja izveidot jaunu ŠSO attīstības banku, raksturojot to kā nozīmīgu soli ceļā uz alternatīvu maksājumu sistēmu, kas apietu ASV dolāru. Pekina šogad sniegs ŠSO dalībvalstīm palīdzību 2 mljrd. juaņu (280 milj. ASV dolāru) apmērā, kā arī 10 mljrd. juaņu (1,4 mljrd. ASV dolāru) aizdevumus ŠSO banku konsorcijam.
Augustā ekonomikas rādītāji abās Atlantijas okeāna pusēs kopumā bija pozitīvi, lai gan vāji ASV darba tirgus dati sabojāja kopējo bildi. Eirozonā inflācija saglabājās tuvu ECB noteiktajam 2% mērķim, sasniedzot 2,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, 2. ceturkšņa IKP pieauga par 1,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un bezdarbs saglabājās rekordzemā līmenī – 6,2%. Uzlabojās arī ražošanas dinamika, un apstrādes rūpniecības PMI pirmo reizi kopš 2022. gada vidus atkal pārsniedza 50 punktu atzīmi. ASV 2. ceturkšņa IKP tika pārskatīts uz augšu līdz 3,3%, kas pamudināja Atlantas FRS paaugstināt 3. ceturkšņa prognozi līdz 3,5%, kamēr inflācija saglabājās stabila 2,7% līmenī. FRS priekšsēdētājs Pauels Džeksonholas simpozijā deva mājienu, ka FRS nākamajā sanāksmē varētu samazināt likmes. ASV darba tirgus rādītāji bija ļoti vāji, augustā darba vietām pieaugot tikai par 22 tūkst., salīdzinot ar prognozētajiem 75 tūkst., kas ir straujš samazinājums salīdzinājumā pat ar vājiem jūlija cipariem, kas varētu liecināt, ka darba tirgus, iespējams, sācis atdzist.
OMX Baltic Benchmark indekss kopš otrā kvartāla beigām ir samazinājies par 2,5%. Banku sektors bijis būtisks lejupslīdes virzītājs – lai gan kredītportfeļa izaugsme saglabājas pozitīva, peļņas rādītājus negatīvi ietekmējušas zemākas kredītu procenta likmes. Pretstatā tam, nebanku patēriņa aizdevēji demonstrē relatīvu noturību, jo tiem pārsvarā ir fiksētas likmes – rezultātā procentu ienākumi turpina augt, kamēr pašu finansējums paliek lētāks. Patēriņa sektora uzņēmumi (Tallink, TKM Group, Apranga) norāda, ka iekšzemes pieprasījums joprojām ir stagnējošs. Vienlaikus darbības izmaksu spiediens saglabājas augsts, īpaši algu pārskatīšanas dēļ, kas vairumā gadījumu ietekmē uzņēmumu rentabilitāti.
