Eiropas Centrālā banka (ECB) atkārtoti nolēma saglabāt procentu likmes nemainīgas. 2025. gada laikā noguldījumu likmes kopumā samazinātas par vienu procentpunktu: likme, kas gada sākumā bija 3%, kopš jūnija ir stabila – 2% līmenī.

Galvenie akcenti:

• Likmju stabilitāte: ECB ceturto reizi pēc kārtas saglabāja noguldījumu likmi 2% līmenī. Tirgus diskusijas liecina, ka likmju mazināšanas cikls, visticamāk, ir beidzies.
• Izaugsmes prognozes: Banka prognozē spēcīgāku ekonomikas atlabšanu, ko veicinās iekšējais patēriņš.
• Inflācijas mērķis: Paredzams, ka inflācija vidējā termiņā stabilizēsies tuvu 2% mērķim, lai gan pakalpojumu sektorā joprojām vērojams neliels spiediens.

ECB paziņojums bija gaidīts un finanšu tirgos pārsteigumus neradīja. Tomēr preses konferencē parādījās jauns tonis: tiek apspriesta iespēja nākotnē paaugstināt likmes, lai gan pamatprognoze paredz stabilitāti visa 2026. gada garumā. Kredītņēmējiem tas nozīmē, ka Euribor turpmāks kritums šajā ciklā nav gaidāms.

Kādu varam prognozēt 2026. gadu?

Ja ģeopolitiskā situācija nepasliktināsies, nākamais gads Latvijai izskatās cerīgs. Prognozes liecina par IKP izaugsmes paātrināšanos un reālo algu pieaugumu. Inflācija stabilizēsies, bet algas turpinās augt, uzlabojot iedzīvotāju pirktspēju. 

Tos, kuri cerēja uz Euribor kritumu, iepriecināt nevar – tas, visticamāk, nenotiks. Vienlaikus, stabilizējoties ECB likmēm, sagaidāms, ka arī termiņnoguldījumu likmes vairs netiks samazinātas. Tomēr, ņemot vērā, ka tās jau šobrīd ir zem inflācijas līmenī Latvijā, tiem, kuri vēlas nodarbināt brīvu naudu, jāmeklē ienesīgāki risinājumi finanšu tirgos.

Globālās tendences investoriem

• MI realitātes pārbaude: Mākslīgā intelekta infrastruktūra ir koncentrēta dažu lielu uzņēmumu rokās, un to investīciju plāni ietekmē globālo ekonomiku. Galvenais jautājums – vai milzīgie ieguldījumi nesīs atbilstošus ieņēmumus? Uzņēmumiem, kas tērējuši miljardus MI infrastruktūrai, būs jāpierāda, ka tā pelna. Pretējā gadījumā iespējama tehnoloģiju sektora korekcija.
  
• Diversifikācijas izaicinājums: Tradicionālā riska sadale vairs nedarbojas kā agrāk. Tirgu ietekmē daži lieli faktori, tāpēc stratēģija “nopirkt visu tirgu” (pasīvie indeksi) var nesniegt gaidīto drošību. Investoriem jābūt apzinīgiem un jāmeklē plāns B, iekļaujot citus aktīvus.

• ASV: Mākslīgais intelekts joprojām ir pievilcīgs temats, taču ar uzsvaru uz konkrētiem uzvarētājiem. Prognozes liecina, ka ASV dolārs varētu palikt vājāks pret eiro, kas samazinās ienesīgumu Eirozonas investoriem.

• Eiropa: Kamēr ASV akcijas ir dārgas, Eiropa kļūst interesanta investoriem, kuri meklē izdevīgākas iespējas. Prognozes ir pozitīvas: ir plānota būtiska fiskālā stimulēšana (infrastruktūra, aizsardzība), un pēc vairāku gadu stagnācijas korporatīvā peļņa varētu pieaugt.

• Attīstības tirgi: Emerging Markets (EM) gatavojas turpināt 2025. gada izaugsmes tendenci. Vājāks dolārs un peļņas kāpums, īpaši MI un ražošanā, rada labvēlīgu vidi investīcijām. Tā kā liela daļa kapitāla vēl nav atgriezusies šajā sektorā, EM šobrīd piedāvā vienu no labākajām riska/ienesīguma attiecībām globālajos tirgos.

Oļegs Andrejevs, SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs

Atgādinām, ka ieguldīšana ir saistīta ar risku.