Aizvadītā gada laikā krāpniecības mēģinājumi joprojām ir bijuši būtisks izaicinājums Latvijas iedzīvotājiem. Kā liecina Luminor bankas aptaujas dati*, visbiežāk cilvēki saskārušies ar telefonkrāpniecību – to norādīja 71 % iedzīvotāju. Vienlaikus krāpnieki arvien aktīvāk izmanto arī citus saziņas kanālus, piemēram, e-pastus un īsziņas, cenšoties sasniegt iedzīvotājus un viņus maldināt, norāda Luminor bankas krāpniecības novēršanas eksperte Marija Celma.
Vairākums iedzīvotāju pērn saskārušies ar krāpniecību
Krāpnieciski telefona zvani aizvadītajā gadā bijuši visizplatītākais krāpniecības veids, ar ko saskāries vairākums iedzīvotāju. Vienlaikus trešdaļa respondentu norāda, ka krāpniecības mēģinājumi piedzīvoti e-pastu veidā (33 %), bet gandrīz ceturtā daļa – ar krāpnieciskām īsziņām (23 %). Salīdzinoši retāk iedzīvotāji sastapušies ar krāpniecību sociālo mediju platformās (12 %), un maldinošām reklāmām tiešsaistē (8 %). Lai gan viltus investīciju piedāvājumi joprojām ir viens no izplatītākajiem krāpšanas veidiem, tikai 10% atzīmējuši, ka saskārušies ar šāda veida krāpšanu. Tajā pašā laikā 17 % iedzīvotāju atzīst, ka pērn ar krāpniecību nav saskārušies.
Dati arī iezīmē to, ka ar krāpniecības mēģinājumiem saskaras jebkura vecuma iedzīvotāji, un interesanti, ka dati tik ļoti neatšķiras, piemēram, ar telefonkrāpniecību visvairāk saskārušies aptaujātie vecumā no 50 līdz 59 gadiem, kā arī vecumā no 30 līdz 39 gadiem (74 %).
Krāpnieku taktikas: uzticības iegūšana, impulsīva rīcība un nemitīga pārliecināšana
Katra krāpšanas shēma ir rūpīgi atstrādāta un pārbaudīta. Nereti krāpšana izpaužas veidā, kādu mēs negaidām – saruna ir laipna, izzinoša un vispārīga. Bet tiklīdz tiek iegūta uzticība, tā nemanāmi pārvēršanas naudas izkrāpšanā. Dažkārt krāpnieki cenšas izraisīt bailes un paniku, veidojot ilūziju, ka noticis kaut kas slikts, tāpēc steidzami jārīkojas. Krāpnieki uzstāj, ka situāciju spēs atrisināt tikai šādā veidā un aicina “sadarbību” turēt noslēpumā. Tomēr ne vienmēr krāpšanas ievads ir kaut kas negatīvs – tāpat tiek manipulēts arī ar patīkamām emocijām – krāpnieki rada aizrautību par to, ka izdosies ātri un viegli nopelnīt, vai veido romantisku jūtu un emocionālās tuvības saikni, ko ir grūti pārraut un pieņemt viltvārža patiesos nodomus.
Krāpšana ir veiksmīga tad, ja pieņemam sniegto informāciju, to nepārbaudot. Krāpšana satur gan patiesību, gan viltus informāciju, kas rezultātā nemanāmi liekas pieņemama un normāla prakse, lai gan tā nav. Ja krāpšanas ievads norit veiksmīgi, tad manipulācijas rezultātā persona jau pati sadarbojas un nodot savu informāciju, apstiprina darbības un pilnībā uzticas krāpnieka teiktajam.
Kā mazināt krāpšanas risku?
“Kā redzam aptaujas rezultātos, krāpšana diemžēl ir jau ierasta ikdienas sastāvdaļa. Tāpēc aicinu vispirms kārtīgi izvērtēt, vai saņemtā ziņa ir patiesa vai tomēr vairāk izskatās krāpnieciska, un lemt par pretējo tikai tad, ja ir iegūta informācija citā veidā, kas apstiprina saziņas patiesumu”, komentē eksperte. Ir svarīgi saglabāt kritisko domāšanu, lai ātrāk pamanītu to brīdi, kad emocijas ņem virsroku pār saprātu, kas radušās manipulāciju rezultātā. Saņemot kārdinošu finanšu piedāvājumu vai redzot īpaši izdevīgu preci vai pakalpojumu, labāk nepieņemt lēmumu uzreiz, bet gan izvērtēt to no malas. Tas novērsīs impulsīvu rīcību, kas var novest pie nepatīkamām finansiālas apkrāpšanas sekām. Ja kādā brīdī rodas aizdomas, ka ir darīšana ar krāpnieku, ieteicams nekavējoties pārtraukt saziņu – nekautrēties neatbildēt uz ziņām, nomest klausuli un bloķēt personu visos saziņas kanālos. Ja tiek konstatēts krāpniecības mēģinājums, aicinām par to ziņot bankai un policijai.
