Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma datiem*, 54% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka ir apmierināti ar savu darbu. Visapmierinātākie ir jaunie profesionāļi, kuri pozitīvi vērtē gan savu karjeras attīstību, gan atalgojumu. Savukārt lielāku neapmierinātību par nodarbinātību kopumā pauž pensionāri, studenti un cilvēki ar zemiem ienākumiem.

Aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 49 gadiem kopumā pozitīvāk vērtē darba tirgu, jo šajā posmā darba dzīve ir savā ziņā nostabilizējusies un ir lielāka pārliecība par savām profesionālajām spējām un to pieprasījumu darba tirgū. Pretēji tam visneapmierinātākie ir iedzīvotāji pirmspensijas un pensijas vecumā (60 līdz 74 gadi), kā arī jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Jāatzīmē, ka līdztekus vecumam, arī izglītības līmenis spēlē būtisku lomu apmierinātībā ar darba gaitām – kamēr 59% cilvēku ar augstāko izglītību atzīst, ka izjūt gandarījumu par savu darbu, tikmēr šādi jūtas vien 33% pamatizglītību ieguvušie aptaujātie. Izteikti apmierināti ar savu darbu ir vadītāju amatos esošie (71%), kam tūdaļ seko kvalificēti speciālisti un pašnodarbinātie (68%). Visneapmierinātākie ar darbu ir iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, kas mēnesī saņem līdz 550 eiro, kā arī pensionāri, studenti un strādnieki bez noteiktas kvalifikācijas.

“Darba tirgus dati rāda, ka aiz iedzīvotāju relatīvās apmierinātības ar darbu slēpjas arī būtiski izaicinājumi – bezdarba līmenis Latvijā ir pieaudzis līdz 7,3%, jauniešu bezdarbs saglabājas augsts, un pastāv izteiktas atšķirības gan starp reģioniem, gan nozarēm. No vienas puses, ir skaidrs, ka ir nepieciešamas stratēģiskas reformas darba tirgū, ko iezīmē gan vietējie, gan starptautiskie ekspertu atzinumi, tomēr tajā pat laikā zināma atbildība par savu karjeras attīstību jāuzņemas arī katram pašam. Pētījuma dati diezgan skaidri iezīmē ainu, ka labāka izglītība, noteikta kvalifikācija un nepārtraukta savu prasmju uzlabošana ļauj sasniegt krietni lielāku apmierinātību ar to, kādu darbu darām,” komentē Evija Kropa, Swedbank Finanšu pratības jomas vadītāja.

Negatīvi vērtē ienākumu līmeni un darba iespējas

Vaicāti par ienākumiem, tikai 5% iedzīvotāju ir ļoti apmierināti, bet katrs trešais ir drīzāk apmierināts ar savu darba algu. Savukārt 38% norāda, ka viņus neapmierina esošais ienākumu līmenis. Līdzīgi kā ar darba apmierinātību, arī ienākumu jomā pozitīvāks skatījums ir tiem, kas pelna sākot no 1000 eiro mēnesī, ir ieguvuši noteiktu kvalifikāciju vai augstāko izglītību.

Lai arī apmierinātība ar darbu ir salīdzinoši augstā līmenī, tajā pašā laikā tikai 25% no aptaujātajiem iedzīvotājiem atzīst, ka kopumā pozitīvi vērtē iespējas Latvijas darba tirgū atrast sev piemērotu darbu. Tas negatīvi ietekmē apmierinātību ar darba karjeru kopumā, spēju algotā darbā pilnībā realizēt savas profesionālās prasmes un nopelnīt tām atbilstošu samaksu. Vislielākais pesimisms attiecībā uz darba tirgu ir raksturīgs iedzīvotājiem, kas vecāki par 50 gadiem, kamēr vispozitīvāk to vērtē cilvēki darbspējīgā vecumā no 30 līdz 49 gadiem.

* Iedzīvotāju aptauju Swedbank Finanšu institūta uzdevumā 2025. gada martā īstenoja Snapshots, aptaujājot 1006 Latvijas iedzīvotājus 18 līdz 74 gadu vecumā.