Dzīves laikā ir notikumi, kuriem nav iespējams sagatavoties, jo tie piemeklē negaidot, taču sava labklājība pensijas gados ir tas, par ko iespējams parūpēties jau savlaicīgi, turklāt visa mūža garumā. Lai vecumdienas pavadītu, nesatraucoties par savu finanšu situāciju, svarīga ir pārdomāta pensijas plānošana. Kā finansiāli sagatavoties pensijas gadiem un ko ņemt vērā, plānojot savas vecumdienas, stāsta Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš.
Lai arī jaunības gados šķietami vēl negribas domāt par vecumdienām, taču patiesībā – jo ātrāk, jo labāk. Pensijas uzkrājuma veidošana ir ilgtermiņa projekts, tāpēc, jo vairāk laika tam tiek veltīts, jo lielāks ir uzkrātais kapitāls. Latvijā pensijas sistēma sastāv no trīs līmeņiem, kur pirmais un otrais veidojas no valsts obligātajām sociālajām iemaksām, kas tiek atskaitītas no iedzīvotāju ienākumiem, turpretim dalība trešajā līmenī ir brīvprātīga. Kā norāda eksperts, paļauties tikai uz pirmo un otro līmeni nav finansiāli apdomīgs lēmums, jo šobrīd Latvijā valsts izmaksātā pensija vidēji veido 50% no indivīda līdzšinējiem ienākumiem, taču, lai vecumdienas pavadītu nesatraucoties par finansēm, vidējam ienākumu līmenim pensijas vecumā jābūt vismaz 70% no darbā saņemtā vidējā atalgojuma.
Lai veidotu stabilu pensijas uzkrājumu, papildu pirmajam un otrajam līmenim iespēju robežās pensiju 3. līmenim ieteicams atvēlēt aptuveni 10% no saviem ikmēneša ienākumiem. Kas svarīgi, šīs iemaksas ieteicams sākt veikt pēc iespējas savlaicīgāk – pēc bankas aprēķiniem, uzsākot iemaksas pensiju 3. līmenī jau no 20 gadu vecuma, iespējams uzkrāt līdz pat trīs reizes lielāku summu nekā gadījumā, ja iemaksas sāktu veikt tikai pēc 40 gadu vecuma.
Lai vairotu savu uzkrātā kapitāla apmēru un nezaudētu potenciālos ieņēmumus, īpaši svarīga ir vecumam atbilstoša pensijas plāna izvēle. Bankas novērojumi liecina, ka arvien liela daļa iedzīvotāju ir izvēlējušies pārāk konservatīvus plānus, tādejādi zaudējot ilgtermiņā un negūstot maksimālo labumu no finanšu tirgu pieauguma. Izvēloties piemērotāko pensiju plānu, svarīgs ir personas vecums – gados jaunākiem cilvēkiem, kuri plāno uzkrāt vismaz 10 gadus un vairāk, piemērotākā izvēle ir pensiju plāni ar lielu ieguldījumu īpatsvaru akcijās. Lai gan šie plāni ir riskantāki un pakļauti finanšu tirgu svārstībām, ilgtermiņā tie nes lielākus ienākumus. Turpretim, tuvojoties pensijas vecumam, ieteicams samazināt ieguldījumu īpatsvaru akcijās, tā vietā izvēloties konservatīvākus plānus. Piemēram, izvēloties aktīvo plānu 28 gadu vecumā un ieguldot 75 eiro mēnesī, līdz 65 gadu vecumam ir iespējams uzkrāt pat divas reizes vairāk, nekā izvēloties konservatīvāku plānu – 114 541 eiro iepretim 59 557 eiro.*
Svarīga ir ne tikai plāna atbilstība vecumam, bet būtiski ir raudzīties arī uz to ienesīguma rādītājiem. Lai pieņemtu pārdomātus lēmumus, jāizvērtē ienesīgums ilgtermiņā – vismaz piecu, vislabāk desmit gadu kontekstā, ja plāni tik ilgi ir pieejami. Tomēr jāņem vērā, ka esošā ekonomiskā situācija ietekmē finanšu tirgus un to ienesīguma rādītājus – tie ir svārstīgi, tāpēc to patieso ienesīgumu iespējams vērtēt tikai ilgtermiņā, kad īslaicīgas svārstības ir izlīdzinājušās un norimušas.
Svarīgi ņemt vērā – novērojot tirgus svārstības, tūlītēja reaģēšana un plāna mainīšana nav nepieciešama. Svarīgi ir objektīvi izvērtēt pensiju plāna ilgtermiņa atdevi un paturēt prātā, ka nereti ļoti labiem gadiem var sekot vājāki periodi, un ik pa laikam ienesīgums gada griezumā var būt negatīvs.
Pensiju pirmie trīs līmeņi ir kā pamats finansiāli drošām un pārtikušām vecumdienām, taču pastāv arī citi ieguldījumu veidi, kas var kalpot kā papildu kapitāls, sasniedzot pensijas vecumu – investīcijas finanšu tirgos caur ieguldījumiem fondos, akcijās vai obligācijās, kā arī nekustamajā īpašumā. Bankas novērojumi liecina, ka Latvijā visbiežāk cilvēki izvēlas ieguldīt indeksu fondos (ETF) un akcijās, iegādājoties gan pazīstamu ārvalstu, gan vietējo uzņēmumu akcijas. Tāpat, ja ir pieejami salīdzinoši lieli līdzekļi, cilvēki bieži izvēlas ieguldīt nekustamajā īpašumā. Te gan jāņem vērā, ka jauna mājokļa iegāde savām vajadzībām ir labs ieguldījums nākotnē, taču tas nenodrošinās pastāvīgus ienākumus vecumdienās. Hipotekārā kredīta nomaksātā pamatsumma arī ir tā, kas veido privāto uzkrājumu. Tomēr, lai to izmantotu vecumdienās, ir jārēķinās ar īpašuma maiņu uz mazāku, kad ģimenes jaunā paaudze ir pametusi vecāku mājas vai, piemēram, tālāk no pilsētas centra, lai būtu iespēja daļēji atbrīvot nekustamajā īpašumā uzkrātos līdzekļus.
Informāciju par uzkrāto pensijas kapitālu ikvienam ir iespējams apskatīt portālā latvija.lv sadaļā “VSAA informācija un pakalpojumi”, kur pieejama gan vēsturiska informācija, gan ziņas par uzkrāto naudu uz šo brīdi. Tāpat portālā var redzēt savu izvēlēto pensijas 2. līmeņa pārvaldnieku un pensijas ienesīguma rezultātus.
*Izmantots Luminor aprēķins, ņemot vērā, ka prognozētā peļņa plānam ar akciju īpatsvaru līdz 100% veido 6%, bet plānam ar akciju īpatsvaru līdz 50% veido 3%.
