Pirmā darba pieredze pusaudža dzīvē var būt gan vērtīgs ieguvums, gan arī nopietns izaicinājums. Vasaras darbs jauniešiem sniedz iespēju iepazīt darba vidi, apgūt naudas vērtību un attīstīt atbildības sajūtu. Taču, jauniešiem uzsākot darba gaitas, nepieciešama arī vecāku iesaiste un zināšanas par iespējamiem riskiem, jo vasaras darbs sniedz ne tikai iespēju apgūt darba kultūru un atbildību, bet arī veido pirmos lielos soļus finanšu ieradumos. Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča sniedz ieteikumus, kā sagatavoties šim svarīgajam dzīves posmam.
Lai arī pirmā darba alga bieži tiek uztverta kā nozīmīgākais ieguvums, patiesībā daudz svarīgāka ir pieredze un prasmes, ko jaunietis iegūst. Vasaras darbs – lai arī kāds tas izvēlēts – māca disciplīnu, punktualitāti un pienākumu sajūtu. Bieži vien tas ir arī pamats, uz kā jaunietis veido savu nākotnes karjeru un iemācās apieties ar iegūto atalgojumu. Līdz ar to pirmā darba pieredze kalpo arī kā svarīgs nākamais solis finanšu pratības attīstībā, mācot jaunietim plānot budžetu, veidot uzkrājumus un izprast naudas vērtību jau citādākā līmenī.
Jaunietim, kurš pirmo reizi nonāk darba vidē, nav uzkrāta pieredze un zināšanas par iespējamiem riskiem. Viens no biežākajiem riskiem, ar ko saskaras jaunieši, ir darba tiesību pārkāpumi. Nezināšana tiek izmantota ļaunprātīgi, piemēram, netiek noslēgti līgumi, netiek samaksāts par paveikto darbu vai tiek maksāta “aplokšņu alga”. Jauniešiem bieži nav informācijas, ka arī pārbaudes laiks ir jāapmaksā un ka visām vienošanām jābūt fiksētām rakstiski. Īpaši svarīgi ir radīt izpratni, ka tikai legāls darbs ļauj uzkrāt līdzekļus nākotnei un veidot uzticamu finanšu vēsturi. Savukārt “aplokšņu alga” ir nauda, kas tiek izmaksāta neoficiāli un liedz šīs iespējas, rada nestabilitāti un apdraud finansiālo drošību ilgtermiņā.
Tāpēc jauniešiem ir nepieciešams vecāku atbalsts, tostarp praktiska palīdzība. Kopīgi izpētot potenciālos darba devējus, vecāki var palīdzēt izvērtēt, vai darbs jaunietim ir piemērots un drošs.
Vecākiem jāpalīdz jaunietim pamanīt un atpazīt pazīmes, kas liecina par iespējamiem pārkāpumiem no darba devēja puses. Piemēram, ja netiek piedāvāts parakstīt darba līgumu, nav skaidri un rakstiski noformēti nosacījumi, solījumi šķiet pārspīlēti vai neskaidri, piedāvājumā ietverts maksājums aploksnē vai bez oficiālas uzskaites, vai arī darba devējs nevēlas sniegt informāciju par darba vidi un uzdevumiem. Šādas situācijas rada augstu risku un pastāv iespēja, ka jaunietis paliks bez atalgojuma vai saskarsies ar nedrošiem darba apstākļiem.
Ja aplokšņu alga šķiet kārdinoša, jo “netiek atvilkts nodoklis”, vecākiem ir svarīgi izskaidrot, kādas sekas tas nes un kāpēc no tā būtu jāizvairās. Nodokļi tiek iekasēti ar mērķi, lai nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus. Turklāt oficiāla alga nozīmē arī sociālās garantijas, piemēram, pensiju uzkrājumu, slimības lapu apmaksu un citas garantijas. Lai gan pusaudzim pensijas vecums šķiet tāls un nesasniedzams, katrs oficiāli nopelnītais eiro ir solis drošākas nākotnes virzienā.
Vecākiem arī jārunā ar jaunieti par finanšu plānošanu. Tā vietā, lai iztērētu visu algu kolīdz tā ir saņemta, ieteicams sadalīt ienākumus, vienu daļu atstājot ikdienas tēriņiem, bet otru novirzot uzkrājumiem vai ieguldījumiem. Mērķtiecīga naudas krāšana palīdz attīstīt finansiālo disciplīnu un uzlabo izpratni par naudas vērtību, turklāt to vislabāk darīt jau tik agrā vecumā.
Darbs vasarā var būt brīnišķīgs piedzīvojums un vērtīga dzīves mācība, ja vien tas tiek darīts pārdomāti un ar atbilstošu atbalstu. Sarunas par darbu, naudu, tiesībām un pienākumiem ir ieguldījums ne tikai drošākā vasarā, bet arī prasmīgākā un pārliecinātākā jaunieša nākotnē
