Vairāk nekā puse Latvijas vecāku uzskata, ka kabatas nauda būtiski palīdz bērniem apgūt atbildīgu attieksmi pret finansēm. Taču tikai daļai ģimeņu ir skaidra un strukturēta pieeja, kā tieši bērni saņem kabatas naudu un ko vecāki dara, ja bērniem nauda beidzas pirms termiņa, liecina SEB bankas veiktā aptauja*.
Gandrīz visi vecāki Latvijā (88%) piešķir savām atvasēm kabatas naudu: puse no viņiem (47%) dod bērniem līdz 20 eiro mēnesī, bet 37% – no 21 līdz 50 eiro. Apmēram katrs astotais dod bērniem no 51 līdz 100 eiro. Un vien dažās ģimenēs summa, ko saņem bērni, ir no 101 līdz 200 eiro. 9% vecāku norādīja, ka kabatas naudu bērniem nedod.
“Kabatas nauda ir lieliska iespēja bērnam praktiski iepazīt naudas vērtību, apgūt plānošanu, atšķirt vēlmes no vajadzībām un saprast nepārdomātu tēriņu sekas. Tieši šī pieredze liek finanšu pratības pamatus jau no mazotnes un palīdz veidot labākus paradumus pieaugušā vecumā – spēju veidot uzkrājumus, plānot budžetu un izvairīties no impulsa pirkumiem,” uzsver SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska.
Arī 58% respondentu ir pārliecināti, ka regulāra kabatas naudas saņemšana veicina bērnu spēju plānot personīgos izdevumus un pieņemt pārdomātus finanšu lēmumus. Savukārt katrs trešais norāda, ka nav pilnībā pārliecināts par kabatas naudas efektivitāti, tomēr cer, ka bērni caur pieredzi apgūst naudas vērtību un tās pārvaldības principus.
“Sistemātiska kabatas naudas piešķiršana palīdz bērnam ne tikai mācīties rīkoties ar naudu, bet arī saprast sekas – cik bieži nauda ir pieejama, kā to sadalīt, kad tā var beigties. Kabatas nauda var būt spēcīgs rīks, lai attīstītu budžetēšanas un plānošanas iemaņas, kā arī sagatavotos pieaugušo dzīvei, kad tiks saņemts regulārs ienākums, kas būs jāplāno,” turpina eksperte.
Tomēr apmēram puse vecāku (45%) atzīst, ka kabatas naudu saviem bērniem piešķir pēc nepieciešamības, bez īpašas sistēmas. Konkrētu summu noteiktā laikā bērniem dod 29% vecāku, savukārt 26% norāda, ka viņiem sava sistēma ir, bet naudas apjoms un biežums var atšķirties atkarībā no bērna uzvedības, paveiktajiem darbiem vai citiem nosacījumiem.
Ja bērnam kabatas nauda beidzas pirms termiņa, vairāk nekā puse vecāku (53%) piešķir papildu summu tikai tad, ja ir pamatots iemesls, kāpēc nauda tika iztērēta.
Katrs ceturtais papildu naudu pirms noteiktā termiņa nedod, uzskatot, ka bērniem jāmācas plānot savas finanses, un mēģina šo situāciju izmantot, lai atkārtoti izskaidrotu budžeta plānošanas principus. Biežāk šādu pieeju piekopj vecāki ar bērniem līdz 10 gadu vecumam.
Daži ir gatavi piešķirt papildu naudu pirms termiņa, bet uz nākamās summas rēķina, kas nozīmē, ka nākamajā periodā kabatas nauda būs mazāka. Savukārt 15% vecāku vienmēr pēc bērna pieprasījuma dod papildu kabatas naudu – biežāk tie, kam ir bērnu vecuma no 11 līdz 14 gadiem.
“Ja nauda tiek dota “pēc vajadzības”, tas neveicina prasmes plānot savu budžetu, izvairīties no liekiem tēriņiem un krāt lielākiem sapņu pirkumiem. Ir svarīgi, lai bērns skaidri saprot, cik daudz naudas ir viņa rīcībā un kā to izmantot – tas palīdz mācīties uzņemties atbildību par saviem finanšu lēmumiem. Tāpēc vienmēr svarīgi izrunāt, kāpēc nauda tika iztērēta pirms termiņa un ko var mainīt, piemēram, vienoties par citu sistēmu – piešķirt mazāku summu, bet divas reizes mēnesī, nevis vienu lielu summu uzreiz. Bet, ja papildu nauda ir tiešām nepieciešama, var vienoties, kā to var nopelnīt, piemēram, palīdzot ar kādiem ne ikdienas mājas vai dārza darbiem utt.,” noslēdz Linda Šablinska.
*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2025. gada jūnijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1000 respondenti vecumā no 25 līdz 65 gadiem, kam ir bērni vecumā no 7 līdz 17 gadiem.
