1.oktobrī atzīmētā Starptautiskā senioru diena ir iespēja ne tikai godināt vecākās paaudzes pārstāvjus, bet arī aicināt ikvienu pārdomāt savu finansiālo nākotni. SEB bankas aptauja atklāj – 65% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cieņpilnu vecumdienu nodrošināšanai uzkrājumā būtu patstāvīgi jāatliek vairāk nekā 5% no ikmēneša ienākumiem. Lai gan sabiedrībā pastāv izpratne par nepieciešamību veidot uzkrājumus, rodas jautājums – vai šī izpratne pārtop reālā rīcībā?
Saskaņā ar aptaujas datiem 16% iedzīvotāju uzskata, ka, lai nodrošinātu sev cieņpilnu dzīves līmeni vecumdienās, ik mēnesi pietiek atlikt līdz 5% no ienākumiem. Līdzīgas tendences novērojamas arī kaimiņvalstīs, kur 22% Igaunijas un 19% Lietuvas iedzīvotāju uzskata, ka pietiekams uzkrājums pensijai būtu līdz 5% no ienākumiem. Tomēr realitātē, ņemot vērā dzīves dārdzības pieaugumu, inflāciju un vēlmi pensijā saglabāt ierasto dzīves kvalitāti, šāds uzkrājuma apjoms var izrādīties nepietiekams.
SEB atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Anna Dovbiša skaidro, ka valsts vecuma pensija (pensiju 1. līmenis un pensiju 2. līmenis, kurā ik mēnesi automātiski nonāk 5% no bruto algas) nākotnē nodrošinās vien aptuveni 50% no ienākumiem pirms pensionēšanās.
“Latvijas iedzīvotājiem ir salīdzinoši laba attieksme pret naudas pārvaldību, taču finanšu pratības līmenis kopumā ir nemainīgi zems – Latvijas Bankas dati** rāda, ka tas ir tikai 61% no maksimāli iespējamā rezultāta. Mēs redzam pozitīvas izmaiņas cilvēku attieksmē – aizvien vairāk tiek plānoti tēriņi, veidoti uzkrājumi, taču joprojām trūkst dziļāku zināšanu, it īpaši par ieguldīšanu un pensiju kapitāla veidošanu. Šī plaisa starp zināšanām un rīcību ir nopietns signāls, ka ar vienkāršu apņemšanos nepietiek,” norāda eksperte.
Īpaši satraucoši ir tas, ka zemākie finanšu pratības rezultāti novērojami jauniešu vidū – vecumā no 18 līdz 19 gadiem. “Tieši šajā dzīves posmā būtu jāapgūst pamati gan ikdienas budžeta plānošanā, gan uzkrājumu veidošanā. Jauniešiem bieži trūkst zināšanu, taču viņiem ir visvairāk laika un potenciāla, lai sāktu veidot finansiāli stabilu nākotni – arī pensijai,” turpina A. Dovbiša.
“Veidojot uzkrājumus pensijai, lielu lomu spēlē gan uzkrājuma apjoms, gan uzkrāšanas ilgums. Tomēr 5% noteikti nav pietiekami, lai parūpētos par finansiāli drošu un stabilu nākotni. Ieteicams brīvprātīgajos uzkrājumos novirzīt kaut 10% no bruto algas,” skaidro SEB pensiju fonda vadītāja.
Ikdienas paradumu maiņa – piemēram, regulāra uzkrājumu veidošana – ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā ilgtermiņā stiprināt savu finansiālo drošību. Īpaši efektīvs šim mērķim ir pensiju 3. līmenis – brīvprātīgie uzkrājumi, kas nodrošina lielāku kontroli pār nākotnes ienākumiem un ļauj izmantot nodokļu atvieglojumus.
Ar pašu veidotiem uzkrājumiem ienākumu apmēru pensijas vecumā iespējams pacelt līdz pat 70–80% no darba algas pirms pensionēšanās.
Lai šo pensiju “kabatu” nebūtu jāpiepilda vienatnē, lielu lomu var spēlēt arī darba devēji. Latvijā iemaksas pensiju uzkrājumos šobrīd veido ap 15% darba devēju, kamēr Ziemeļvalstīs tie ir 80% līdz 90%.
“Atšķirība starp Latviju un Ziemeļvalstīm bieži vien slēpjas darba kultūrā un izpratnē par darba devēja atbildību. Mums vēl tikai veidojas izpratne par to, ka darba devējs nav tikai algu maksātājs, bet arī nozīmīgs partneris darbinieka finansiālās labbūtības veicināšanā. Tas ietver arī ieguldījumus darbinieku pensiju uzkrājumos. Jo agrāk uzņēmēji sāks domāt par šo kā daļu no sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības, jo stiprāka būs visa sabiedrība nākotnē,” rezumē Anna Dovbiša.
*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2025. gada aprīlī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 3004 respondenti no Baltijas valstīm.
** Finanšu pratības novērtējumi | Latvijas Banka
Ieguldījumi finanšu instrumentos ir saistīti ar risku.
