Šogad būtiski uzlabojies Baltijas valstu uzņēmēju viedoklis par uzņēmējdarbības vidi turpmākā gada laikā, liecina SEB bankas veiktā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja[1]. Pozitīvi noskaņoti par biznesa vidi ir 49 % finanšu direktoru Latvijā, 44 % Igaunijā, un 58 % – Lietuvā, kas visās trīs valstīs ir augstākie rādītāji kopš 2022. gada. Kā galvenos riskus attīstībai uzņēmēji min nenoteiktību un izmaksu pieaugumu.
“Finanšu direktoru aptauja liecina, ka Baltijas uzņēmumos ir atgriezusies pārliecība par attīstības iespējām. Baltijas valstu uzņēmēji uzskata šo par piemērotu brīdi, lai uzņemtos papildu risku, demonstrējot gatavību spert soļus biznesa paplašināšanā. Būtiski ir palielinājies to uzņēmēju skaits, kuri būtu gatavi ieguldīt ne tikai savā mītnes zemē, bet arī ārvalstīs. Ņemot vērā pasaulē valdošo neskaidrību un nemitīgi mainīgo situāciju, Baltijas uzņēmumu pārliecība liecina par mūsu gatavību un spēju adaptēties pārmaiņām, kā arī gūt labumu no tām, savlaicīgi investējot inovācijās un attīstībā,” aptaujas datus komentē SEB bankas valdes loceklis, lielo uzņēmumu apkalpošanas jomas vadītājs Ints Krasts.
Vispozitīvākais skats uz attīstības iespējām nākamo 12 mēnešu laikā ir uzņēmumu finanšu direktoriem Lietuvā, kur 58 % respondentu biznesa izaugsmes apstākļus vērtē kā labus vai ļoti labus. Latvijā šādu vērtējumu sniedz 49 %, bet Igaunijā 44 % respondentu. Vērtējot finanšu direktoru viedokli par savu uzņēmumu finanšu situāciju redzams, ka Lietuvā un Latvijā to kā labu vai ļoti labu vērtē teju 80 % uzņēmumu, bet Igaunijā šādu vērtējumu sniedz 64 %.
Šāds vērtējums lielā mērā atspoguļo norises Baltijas valstu ekonomikā – Lietuvas ekonomika ir augusi visstraujāk (IKP pieaugums šogad prognozēts 2,7 % apmērā) un arī nākamajam gadam izaugsmes prognozes tai ir augstākas – IKP pieaugums 3,1 % apmērā. Latvijas IKP šogad pieaugs 1% līdz 2% robežās, bet Igaunijā nedaudz pārsniegs 1 %, bet nākamgad izaugsme varētu tuvoties Lietuvas līmenim.
Atbildot uz jautājumu par galvenajām prioritātēm nākamā gada laikā, kā svarīgāko finanšu direktori visās Baltijas valstīs min digitalizāciju, automatizāciju un ieguldījumus inovācijās (Latvijā un Igaunijā šo kā prioritāti min trīs ceturtdaļas uzņēmumu, Lietuvā 51 % respondentu). Par nākamajām prioritātēm domas dalās – ja Lietuvā izteikta otrā prioritāte (47 % uzņēmumu) ir ieguldījumi kapacitātes palielināšanā, Latvijā (47 % uzņēmumu) tā ir jaunu produktu vai pakalpojumu ieviešana, bet Igaunijā (52 % uzņēmumu) svarīgāka šķiet izmaksu samazināšana. Šis ir gana svarīgs uzdevums arī Latvijas (46 %) un Lietuvas (40 %) uzņēmējiem.
Vērtējot savas iespējas nostiprināt uzņēmumu pret dažādiem ārējiem izaicinājumiem, uzņēmēji min nepieciešamību uzlabot kapitāla struktūru un likviditāti (prioritāte Latvijā un Igaunijā), kā arī diversificēt pārdošanas tirgus un piegādes iespējas (prioritāte Lietuvā). Nozīmīgs faktors šajā kontekstā visās Baltijas valstīs ir arī investīciju palielināšana.
Kā galveno investīciju mērķi finanšu direktori min savu mājas valsti – 56 % uzņēmumu Igaunijā, 49 % Latvijā un 47 % – Lietuvā. Tiesa, šogad būtiski ir pieaugušas uzņēmumu ambīcijas ieguldīt ārvalstīs – to ir gatavi darīt 16 % uzņēmumu Lietuvā, 15 % Igaunijā un 14 % – Latvijā. Šis ir lielākais uzņēmumu apjoms pēdējo gadu laikā, kas ir gatavi apsvērt investīcijas ārpus mītnes zemes. Ņemot vērā procentu likmju samazināšanos, Lietuvā un Igaunijā ir samazinājies to uzņēmumu skaits, kuri brīvos līdzekļus gribētu izlietot saistību segšanai.
Runājot par investīcijām, finanšu direktori arī vērtēja dažādus kapitāla piesaistes veidus. Kā galvenais kapitāla avots visās Baltijas valstīs dominē bankas (84 % uzņēmumu Lietuvā, 83 % Igaunijā un 76 % – Latvijā). Uzņēmēju viedokli par kapitāla piesaisti ir ietekmējis straujais korporatīvo obligāciju emisiju apjoma pieaugums Baltijas valstīs, it īpaši Latvijā, kur 8 % tieši obligācijas min kā nozīmīgu kapitāla piesaistes veidu.
Lai arī vērtējums par attīstības iespējām turpmākā gada laikā kopumā ir kļuvis optimistiskāks, ģeopolitiskā un ārējās tirdzniecības nenoteiktība, kā arī pieprasījuma samazināšanās ir nopietns drauds izaugsmei. Šis faktors rada vislielākās bažas Latvijas finanšu direktoru vidū (68 %), un ir otrs lielākais drauds attīstībai Lietuvā (47 %) un Igaunijā (68 %). Aktuāls aizvien ir arī izmaksu jautājums – būtisku spiedienu uz uzņēmuma pelņas rādītājiem rada augošās izmaksas, it īpaši atalgojuma pieaugums dēļ un ierobežotas iespējas palielināt gala cenu. Šo kā galveno draudu attīstībai min finanšu direktori Igaunijā (74 %) un Lietuvā (61 %).
Labākais veids kā mazināt minēto riski iespējamo ietekmi, ir investēt uzņēmuma konkurētspējā, tāpēc ir saprotamas bažas par investīciju pieejamību. Šo faktoru kā draudu akcentējuši 22 % uzņēmumu Lietuvā, kamēr Igaunijas un Latvijas uzņēmumus salīdzinoši vairāk uztrauc kiberrisku izplatība.
[1] SEB banka Baltijas lielāko uzņēmumu finanšu direktoru aptauju veic reizi gadā, vaicājot finansistu prognozes par uzņēmējdarbības vidi, būtiskākajiem izaicinājumiem un citiem jautājumiem. Aptauja veikta 2025. gada septembrī, un tajā piedalījās 312 uzņēmumi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Šādu aptauju SEB banka veic jau kopš 2014. gada.
