Mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī uzlabojusies visās Baltijas valstu galvaspilsētās. Inflācijai eirozonā pamazām atkāpjoties, Eiropas Centrālā Banka turpināja atvieglot monetārās politikas tvērienu un procentu likmes saruka. Algu kāpums Rīgā saglabājās noturīgs. Kā cinītis līkločainajā mājokļu pieejamības atgūšanās ceļā bija vidējā dzīvokļu cena, kas augusi straujāk nekā iepriekš, ierobežojot mājokļu pieejamības kāpumu. Neto algu pieauguma temps šogad saglabāsies spēcīgs, un procentu likmes turpinās sarukt, stimulējot gan mājokļu pieejamību, gan mājokļu tirgus aktivitāti.
2025. gada pirmajā ceturksnī mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību Tallinā varēja atļauties aptuveni 65 m2, bet Viļņā – 63 m2 lielu dzīvokli. Turpretim Rīgā mājokļu pieejamība saglabājās būtiski augstāka. Vidēja Rīgas mājsaimniecība, novirzot hipotekārā kredīta apkalpošanai ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem, varēja atļauties iegādāties 100 m2 lielu dzīvokli. Savukārt pirmreizējā tirgū vidēja mājsaimniecība varēja atļauties iegādāties ap 55 m2 lielu dzīvokli. Swedbank dati liecina, ka vidējais ar hipotekārā aizdevuma palīdzību iegādātais dzīvoklis Rīgā ir aptuveni 55-60 m2 liels. No tā izriet, ka pēc diviem gariem gadiem vidējai mājsaimniecībai dzīvoklis jaunceltnēs atkal ir pa kabatai. Salīdzinot ar pirmo ceturksni pērn, mājokļu pieejamība pirmreizējā tirgū būtiski kāpusi – vidēja mājsaimniecība var atļauties iegādāties par aptuveni 12 m2 lielāku dzīvokli nekā pērn.
Gada sākuma dati norāda, ka ceturtajā ceturksnī novērotā rekordaugstā aktivitāte nebija tikai mirkļa uzplaiksnījums. Pirmajā ceturksnī lielākā aktivitāte nemainīgi ir redzama otrreizējā tirgū. Tomēr beidzot arī pirmreizējā tirgū redzama strauja sasparošanās. Vairāku lielu projektu nonākšana pārdošanā vainagojusies paprāvā aktivitātes pieaugumā, salīdzinot ar pagājušo gadu. Arī rezervāciju skaits pieauga, tomēr nepārdoto dzīvokļu krājumi saglabājās augsti.
Vidējā svērtā dzīvokļu cena Rīgā turpināja pieaugt, un sasniedza pēdējo gadu augstāko vērtību. Sadārdzinājums novērojams visos segmentos, tai skaitā, lielākajā Rīgas segmentā – nerenovētiem sērijveida dzīvokļiem mikrorajonos. Pirmreizējā tirgū novērojamas nelielas atlaides mazāk pieprasītos projektos vai dzīvokļos. Kopumā sagaidām, ka dzīvokļu cenas turpinās augt. Viens no faktoriem, kas veicinās cenu kāpumu vidējā un tālākā termiņā ir 2024. gadā pieņemtā ES direktīva, kas nosaka nepieciešamo energoefektivitātes standartu visām jaunajām ēkām. Līdz 2050. gadam šādi standarti būs jāsasniedz visam dzīvojamajam fondam Latvijā. Tas nozīmē, ka nākamo 25 gadu laikā būs aktīvi jāveic mājokļu renovācija, kas tad lēnām kāpinās vidējo tirgus cenu.
Atlikušajā gada daļā, procentu likmes turpinās soļot pa iepriekš iemīto lejupvērsto ceļu. Noguldījumu iespējas uz nakti likme, kurai cieši seko EURIBOR, šī gada beigās saruks līdz 1,5%. Tas ir būtiski zemāk nekā pērn, taču vienlaikus likmes neatgriezīsies pagājušajā desmitgadē ierastajā negatīvās vērtības teritorijā. Algu kāpums saglabāsies gana straujš. Neliels cinītis mājokļu pieejamības atgūšanās procesā visticamāk būs vidējās dzīvokļu cenas izraušanās no iepriekšējos gados piedzīvotās stagnācijas.
Analīze angļu valodā pieejama šeit.
