Laikā, kad ASV prezidenta Trampa paziņojumi radījuši haosu pasaulē, Latvijas ekonomikas attīstība bijusi raiba. Gada sākumā strauji palielinājās pakalpojumu eksports, kāpa kreditēšanas temps, un apstrādes rūpniecība augusi. Tomēr ne visi rādītāji iepriecināja, tostarp augstāka inflācija un joprojām gausais mājsaimniecību patēriņš. Gan vājāka nekā prognozēts līdzšinējā IKP attīstība, gan vēl gaidāmā negatīvā ietekme no tarifu kariem liek pārskatīt Latvijas izaugsmes prognozes. IKP šogad augs lēnāk nekā iepriekš gaidīts – par 1,5%. 2026. gadā, kad neskaidrība varētu būt mazinājusies un procentu likmes būs zemākas, IKP izaugsme varētu uzlaboties (2,5%). Neskaidrība gan, protams, ir ļoti augsta, un riski IKP prognozēm – lejupvērsti. Inflācija Latvijā šogad būs vidēji 3,1% apmērā, bet 2026. gadā saruks līdz 2,7%.
Janvārī gaidījām, ka ASV turpinās salīdzinoši spēcīgi augt, tomēr prezidentam Trampam izdevies ASV ekonomikas “tankkuģi” negaidīti spēji nobremzēt. Tarifus gaidot, uzņēmumi strauji kāpinājuši importu. Tas negatīvi ietekmē IKP, un līdz ar to ASV ekonomika 1. ceturksnī uzrādīja nelielu kritumu. Parasti, bēgot no riska, pasaules nauda slēpjas ASV, kas līdz šim uzskatīta par drošāko patvērumu. Tomēr Trampa paziņojumu virpulī šķietami notika pretējais. Kopš gada sākuma ASV akciju tirgi uzrādījuši sliktākus rezultātus nekā, piemēram, Eiropa, un ASV dolārs zaudējis savu vērtību. Finanšu tirgos ir milzu svārstības – paziņojumi par tarifiem tiem liek krist, bet ziņas par tarifu daļēju atcelšanu vai atlikšanu – atkal augt. Tramps sola vien “īstermiņa grūtības”. Tomēr ne ASV patērētāji un uzņēmumi, ne analītiķi pagaidām no šī brīža haosa neredz ilgtermiņa ieguvumu, un cer, ka drīzumā tiks iegūta lielāka skaidrība par nākotnes spēles noteikumiem.
Prognozēs pieņemam, ka vidējie tarifi ASV importam būs 10-20% robežās – ne tik augsti kā šobrīd redzams vai kā draudēts, bet krietni augstāki nekā pērn reģistrētie 2,3%. Visdrīzāk ASV kongress pagarinās Trampa pirmajā termiņā ieviestos nodokļu samazinājumus un pieņems atsevišķus jaunus, kas daļēji kompensēs tarifu radīto negatīvo ietekmi. Tomēr ASV ekonomikā būs redzams tarifu izrautais robs – IKP šogad un nākamgad augs vien par attiecīgi 1% un 1,2%, iepretim janvārī prognozētajiem 2,4% un 1,8%. Tarifi būtiski kāpinās cenas ASV patērētājiem. Inflācija šogad būs augstāka nekā iepriekš gaidīts, tādēļ ASV centrālā banka nevar uzreiz steigties ekonomikai palīgā.
Pieņemam, ka ASV tarifi importam no Eiropas būs vidēji 10-15% apmērā, bet Eiropas atbilde visdrīzāk būs mērena. Ierobežojumi pasaules tirdzniecībā kavēs izaugsmi – šogad eiro zonas ekonomika augs vien par 0,8%, bet nākamgad par 0,9%. Eiropa pēdējos mēnešos, globālo izaicinājumu mudināta, sasparojusies. Valstis vairāk tērēs aizsardzībai, Vācijā mainījusies attieksme pret valdības aizņemšanos, un tiks veiktas plašas investīcijas infrastruktūrā. Tas balstīs nākotnes izaugsmi un palīdzēs Eiropai pārvarēt tarifu radītos izaicinājumus.
Tarifu kari Eiropas inflāciju varētu drīzāk vilkt uz leju. Jau šobrīd eiro zonas inflācija ir tuva 2% mērķim, un algu kāpums kļūst lēnāks. Reaģējot uz augtākiem tarifiem, pasaules enerģijas cenas kritušās un eiro valūta kļuvusi vērtīgāka. Tas nozīmē, ka eiro zonas valstīm par importētajām precēm būs jāmaksā mazāk. Sastopoties ar ļoti augstiem ASV importa tarifiem, Ķīnas preces par zemākām cenām varētu meklēt noieta tirgu Eiropā, kas arī pazeminātu inflāciju. Līdz ar to prognozējam, ka inflācija eiro zonā nebūs galvenais uztraukumu avots. Eiropas Centrālā banka (ECB) noguldījumu iespējas uz nakti likmi, kam cieši seko arī EURIBOR, turpinās samazināt līdz 1,5% šī gada nogalē.
Latvijas eksporta rādītāji gada sākumā turpināja atkopties. Pakalpojumu eksports pret pērno gadu uzrādīja divciparu pieauguma tempus. Preču eksportā mazāk iepriecinoši rezultāti, bet apstrādes rūpniecība turpināja augt, un eksporta pasūtījumu novērtējums aprīlī jau bija labāks nekā ilgtermiņā vidēji. Uz ASV tieši vai caur citām valstīm tiek eksportētas preces, kuru Latvijā pievienotā vērtība veido aptuveni 1% no Latvijas IKP. Līdz ar to ASV tarifu tiešā ietekme būs neliela. Turklāt šobrīd aptuveni ceturtā daļa no mūsu tiešā eksporta uz ASV ir iekļauta izņēmumu sarakstā, un uz tiem pagaidām papildu tarifi neattiecas. Eksportu gan negatīvi ietekmēs arī netiešie efekti – tostarp tas, ka visu mūsu partnervalstu izaugsme tarifu dēļ būs lēnāka. No vienas puses eksporta rezultāti līdz šim bijuši labāk nekā gaidīts. No otras puses, skats uz eksporta nākotni ir pasliktinājies. Tādēļ esam samazinājuši eksporta izaugsmes prognozes, bet joprojām ceram uz labākiem eksporta rādītājiem nekā pērn un aizpērn.
Inflācija gada sākumā bija augstāka nekā gaidīts, un to virzīja pakalpojumu, kā arī pārtikas cenu kāpums. Šī gada laikā inflācijas kāpums pierimsies, piepalīdzot arī zemākām pasaules enerģijas cenām un spēcīgākam eiro kursam. 2025. gadā vidēji inflācija būs 3,1% apmērā, bet 2026. gadā samazināsies līdz 2,7%, kas ir tuvu ilgtermiņa vidējam.
Prognozējam, ka, ekonomikai augot, darba tirgus saglabāsies stabils, un bezdarbs tuvākajos gados pakāpeniski saruks. Swedbank datos klientu neto algās redzam pieauguma tempu kāpumu gada sākumā, salīdzinot ar pērnā gada nogali, pateicoties darbaspēka nodokļu reformai. Tomēr bruto algu pieaugums šogad visdrīzāk turpinās bremzēties (6,9%) – gan pērnā gada ekonomiskās aktivitātes vājuma, gan valsts sektora algu fonda pieauguma ierobežojuma dēļ. Latvijas strādājošo pirktspēja šogad turpinās augt, tomēr gada sākumā iedzīvotāju noskaņojums atkal pasliktinājies un patēriņš bijis vārgs. Lai arī priekšnoteikumi patēriņa kāpumam ir, neskaidrības apstākļos mājsaimniecības būs piesardzīgas, un straujāku tēriņu kāpumu varētu redzēt vien gada otrajā pusē.
Iepriekš daudzas mājsaimniecības atlika lēmumu par dzīvokļa iegādi augsto ECB noteikto procenta likmju un augstās inflācijas iesistā roba pirktspējā dēļ. Taču šobrīd zemākas aizņemšanās likmes un pirktspējas atgūšanās atspoguļojas būtiski augstākā kreditēšanas aktivitātē. Mājokļu tirgū redzama ilgstoši bremzētā pieprasījuma atgūšanās, augot arī aktivitātei jauno dzīvokļu segmentā.
Turklāt šogad tiek prognozēts straujš paātrinājums ES fondu apguvē, kā arī Rail Baltica būvniecībā, kas nozīmēs augstākas publiskās investīcijas. Eiropas Komisijas noteikumu maiņa arī atļauj valstīm vairāk tērēt, lai finansētu aizsardzību. Latvijas budžeta deficīts tuvākajos gados pārsniegs iepriekš tik svarīgo 3% deficīta robežu. Ņemot vērā joprojām samērā zemo valsts parādu, kādu brīdi varam atļauties plašākus valdības tēriņus. Īpaši laikā, kad ekonomikas izaugsme ir vārga. Tomēr jāatceras, ka pārlieku ilgi paļauties uz aizņemšanos mēs nevaram. Parādam augot, tā apkalpošanas izmaksas palielināsies. Bet aizsardzības tēriņi turpināsies, un arī citas vajadzības saglabāsies. Tādēļ, ja nespēsim padarīt valsts pārvaldi efektīvāku un lētāku, tad tālākos gados būs jāatrod, kā kāpināt ieņēmumus budžetā, kas var nozīmēt nodokļu celšanu.
Kopumā Swedbank prognozē, ka gan vājākas līdzšinējās attīstības, gan vēl tikai gaidāmās tarifu karu ietekmes dēļ Latvijas IKP izaugsme šogad būs vien 1,5% apmērā (janvārī prognozējām 2,2%). Nākamgad, kad neskaidrība varētu būt mazinājusies un procentu likmes būs zemākas, IKP varētu augt straujāk – par 2,5% (janvārī 2,8%).
Ar pilnu ekonomikas apskatu angļu valodā var iepazīties šeit.
