Tarifi un ģeopolitiskā neskaidrība veido sarežģītu fonu Latvijas tautsaimniecībai. Lai gan tarifu līmenis pagaidām nofiksēts, neskaidrība saglabājas, jo ASV prezidenta administrācijas politika turpinās būt uz īstermiņa izdevīgāko darījumu, nevis ilgtermiņa sadarbību vērsta. Tomēr, neskatoties uz nenoteiktību, liela daļa Latvijas ekonomikas rādītāju šogad ir pat pārsteidzoši labi. Privātais sektors kopumā, tostarp apstrādes rūpniecība, būvniecība, lielākā daļa pakalpojumu nozaru un kreditēšana, ir uzņēmis sparīgu tempu. Neskatoties uz spēcīgo darba tirgu, vājš joprojām ir mājsaimniecību patēriņš, kam traucē atgūties negaidīti augstā inflācija. Prognozes tiek pārskatītas uz augšu – inflācija šogad būs vidēji 3,7% apmērā, bet 2026. un 2027. gadā saruks līdz attiecīgi 2,8% un 2,7%. IKP datos pozitīvo privātā sektora attīstību līdz šim neredzam, kas liek uz leju pārskatīt Latvijas izaugsmes prognozes. IKP šogad augs lēnāk nekā iepriekš gaidīts – par 0,9%, bet 2026. un 2027. gadā IKP izaugsme varētu uzlaboties līdz attiecīgi 2,3% un 2,5%.
Kopējais tarifu līmenis ASV importam šobrīd ir nedaudz zem 18%, iepretim 2,3% pērn. Lielākā daļa preču eksporta no Eiropas Savienības uz ASV šobrīd tiek aplikta ar 15% augstu tarifu. Virknei valstu, tostarp Šveicei, Indijai, Ķīnai, tarifi ir pat augstāki. Prognozēs pieņemam, ka šie tarifi saglabāsies esošajā līmenī arī turpmāk. Vēl nāks papildus tarifi atsevišķiem sektoriem, piemēram, farmācijai un kokapstrādei. Diemžēl nevarētu teikt, ka pēc tirdzniecības diskusijām pārpilnās vasaras būtu būtiski mazinājusies neskaidrība. Pieredze rāda, ka prezidenta Trampa rīcība var būt strauja un neparedzama. Ja ASV pusē parādīsies jauni apsvērumi vai politikas mērķi, nevaram izslēgt, ka tarifu līmeņi vēl augs. Skaidrs, ka ASV tarifi un radikāli atšķirīgā pieeja tirdzniecības politikai nozīmēs lēnāku globālās tirdzniecības attīstību. Tas bremzēs mūsu pašu un mūsu partnervalstu eksporta un izaugsmes iespējas.
Labā ziņa – eksports ir vien daļa no ekonomikas. Tirdzniecības šķēršļu negatīvo ietekmi mazinās iekšējā pieprasījuma kāpums. Eiro zonā, inflācijai atkāpjoties un nodarbinātībai esot augstai, mājsaimniecību patēriņš turpinās atveseļoties. Centrālās bankas, tostarp Eiropas Centrālā banka (ECB) un Zviedrijas Riksbank, turpinās samazināt procentu likmes. ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme, kam cieši seko EURIBOR, turpinās sarukt līdz sasniegs 1,5% nākamā gada februārī. Tas nozīmēs vēl zemākas aizņemšanās izmaksas uzņēmumiem un mājsaimniecībām, un liek cerēt uz tālāku kreditēšanas pieaugumu. Papildus tam investīciju kāpumu virknē Eiropas valstu turpinās veicināt Atveseļošanas fonda līdzekļi. Partnervalstu ekonomikas balstīs arī fiskālā politika – valdības tērēs vairāk, tostarp aizsardzībai.
Diemžēl politiskie lēmumi mūsu kaimiņvalstī Lietuvā pat pārlieku plaši stimulēs mājsaimniecību patēriņu un ieguldījumus mājokļos. Pensiju otrā līmeņa reforma atļaus ikvienam 2026. un 2027. gadā izņemt otrā līmeņa pensiju fondos iemaksāto un nopelnīto naudu, nemaksājot nodokļus. Prognozējam, ka izņemta tiks puse no kopējā uzkrājuma. Savukārt puse no šiem līdzekļiem varētu tikt novirzīta uz trešo pensiju līmeni vai citām finanšu investīcijām. Aptuveni piektā daļa tiks ieguldīta nekustamajā īpašumā. Ņemot vērā neseno līdzīgo Igaunijas pieredzi, liela daļa līdzekļu tiks vienkārši notērēta pirkumos. Lietuvas ekonomika pēdējos gadus uzrāda izaugsmi, patēriņš jau iepriekš spēcīgi kāpa, mājokļu tirgus šobrīd strauji atkopjas, un papildus stimuls riskē Lietuvas ekonomiku pārkarsēt. Prognozējam, ka “pensiju ballītes” rezultāts būs straujāka IKP izaugsme nākamgad, bet arī būtiski augstāka inflācija un krietni straujāks mājokļu cenu kāpums nekā iepriekš prognozēts. Kā jau pēc ballītēm – arī “paģiras” ir neizbēgamas. Redzēsim IKP izaugsmes sabremzēšanos jau 2027. gadā. Bet īstā skāde būs ilgtermiņā – mazāka pensija nākotnes pensionāriem un lielāks nodokļu slogs strādājošajiem.
Latvijā investīcijas šogad aug, un būvniecības produkcija pirmajā pusgadā kāpa par teju 8% pret pērno gadu. To veicina publiskā sektora projekti, kas saistīti ar ES fondiem, Atveseļošanas fondu un Rail Baltica. Publiskās investīcijas spēlēs lielu lomu arī nākamgad, bet to pienesums varētu sarukt 2027. gadā, kad Atveseļošanas fonda projekti būs pabeigti.
Pozitīvi, ka arī privātais sektors vairāk investē. Reaģējot uz mājokļu tirgus atveseļošanos, aktivizējusies dzīvojamo ēku būvniecība un kāpj būvatļauju skaits. Pēc pāris gadiem ar zemu pieprasījumu, mājsaimniecību vēlme ņemt hipotekāro kredītu ir krietni augusi. Mājsaimniecību kredītportfelis jūnijā pieauga par 8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu – straujākais temps, kāds redzēts pēc finanšu krīzes. Zemākas procentu likmes veicināja arī uzņēmumu kredītportfeļa kāpumu par gandrīz 11% pret pērno gadu. Prognozējam, ka, pateicoties zemākām procentu likmēm, šogad kreditēšana kopumā būs spēcīga. Priekšnoteikumi ilgtspējīgam uzņēmumu kreditēšanas pieaugumam vidējā termiņā ir prognozējama uzņēmējdarbības vide, spēcīgas izaugsmes perspektīvas, zems ēnu ekonomikas līmenis un finansiāli veselīgi uzņēmumi.
Mājsaimniecības iegādājas nekustamos īpašumus, jaunu automašīnu reģistrācija ir ievērojami augusi, bet atgūšanos privātajā patēriņā īsti nemana. Komercbanku karšu tēriņi otrajā ceturksnī liecina par vien nedaudz augstāku pirkumu apjomu nekā pērn. Mazumtirdzniecība stagnē, un to uz leju velk ārkārtīgi bēdīgi rezultāti pārtikas mazumtirdzniecībā. Viens no švakā patēriņa iemesliem, īpaši pārtikas nozarē, varētu būt pieaugošā inflācija. Pārtikas cenas ir bijušas viens no inflācijas virzītājiem, un šogad novērotā sliktā raža tuvākajos mēnešos var radīt papildus spiedienu uz cenām atsevišķās svaigu produktu grupās. Inflācija 2025. gadā vidēji būs 3,7% apmērā, bet turpmākajos gados noturēsies zem 3% atzīmes, ko noteiks mazāks spiediens no enerģijas cenām un spēcīgāks eiro kurss. Patērētāju noskaņojums ir pakāpies līdz ilgtermiņa vidējam līmenim, mājsaimniecību noguldījumi palielinās, nodarbinātības līmenis ir gandrīz atgriezies 2019. gadā reģistrētajā augstākajā punktā, bezdarbs turpinās sarukt. Arī bruto algas šogad un turpmākos gadus augs par straujiem 7,5%, turpinot balstīt pirktspējas kāpumu. Tāpēc, lai gan šogad patēriņš joprojām būs vārgs, gaidām, ka tas manāmi straujāk pieaugs 2026. un 2027. gadā.
Pie pamales draudīgi mākoņi, bet eksports vēl gozējas saulē
Eksporta sektors šogad kopumā iepriecina. Gan preču, gan pakalpojumu eksports otrajā ceturksnī pret pērno gadu audzis. Izaugsme turpinājās un paātrinājās apstrādes rūpniecībā, kur pasūtījumu novērtējums turpina kāpt. ASV tarifu tiešā ietekme nebūs liela, tomēr arī mūsu eksporta izaugsmes iespējas samazinās, partnervalstu izaugsmei kļūstot lēnākai pasaules tirdzniecības bremzēšanās dēļ. Prognozes uz tarifu un neskaidrības fona nākas nedaudz samazināt, tomēr joprojām gaidām, ka tuvākajos gados eksporta izaugsme paātrināsies, salīdzinot ar 2025. gadu un ļoti vājajiem iepriekšējiem gadiem.
Ar pilnu ekonomikas apskatu angļu valodā var iepazīties šeit.
