Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists
Vairums Latvijas ir atvaļinājumā vai vismaz dziesmu un deju svētku jūtīs, un arī inflācija mazliet atpūšas. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka šī gada jūnijā cenu līmenis teju nav mainījies (+0,1%, salīdzinot ar maiju). Savukārt, salīdzinot ar pērno gadu, cenas pakāpušās par 3,8%, kas ir mazliet augstāk nekā mēnesi iepriekš.
Visbūtiskāk cenas kopš maija augušas ar transportu saistītām precēm (+1,9%), galvenokārt dārgākas degvielas dēļ. Iesākoties vasaras sezonai, sadārdzinājušies atpūtas un kultūras preces un pakalpojumi (+1,0%). Savukārt cenu pieaugumu bremzēja neliels cenu kritums pārtikai (-0,5%). Izpārdošanu dēļ kļuva lētāks apģērbs un apavi (-1,0%). Lētāka elektrība mazināja ar mājokli saistītās cenas (-0,3%).
Lai arī pārtikas cenu deflācija jūnijā nav ļoti reta parādība, tā viennozīmīga ir priecīga ziņa mūsu maciņiem. Taču vēl pāragri gavilēt. Pārtikas cenu dinamikai būs vislielākā ietekme uz tālāko inflācijas attīstības ceļu, un risku ir gana. Jūnijā lija par teju trešdaļu vairāk kā ierasts. Līdz ar to ir risks, ka pārmērīgā mitruma dēļ, augļu un dārzeņu raža nebūs tā labākā. Latvijas Bankas ekonomisti nupat ir secinājuši, ka augoša daļa no pēdējo mēnešu pārtikas inflācijas nav izskaidrojama ar sadārdzinājumu izmaksu faktoros, tas ir, algās, energoresursos vai izejvielās. Pārtikas cenas nākotnē noteiks gan pasaules izejvielu cenu izmaiņas, gan algu kāpuma straujums, gan pašmāju raža, gan tādi grūti izmērāmi, bet ļoti svarīgi faktori kā konkurences sīvums pārtikas mazumtirdzniecībā.
Pārtikas cenu kritums jūnijā, salīdzinot ar maija līmeni, nācis kopā ar vēl vienām labām ziņām. EstLink 2 remonts, vairāk nekā mēnesi pirms plānotā termiņa, ir galā. Neilgi pēc remonta beigām, vidējā elektrības dienas cena biržā pirmo reizi novērojumu vēsturē samazinājās zem nulles atzīmes, pateicoties saulainam laikam un spēcīgam vējam. Arī mēneša griezumā elektroenerģijas cena bija patīkami zema, sasniedzot pēdējo piecu gadu zemāko vērtību. Jācer, ka Dabas māte mūs ne tikai beidzot apveltīs ar “kārtīgu” vasaru, bet arī turpinās nodrošināt pietiekamu atjaunīgās enerģijas izstrādi. Tas varētu līdzēt elektrības cenām biržā noturēties zemām, un kaut nedaudz mazināt kopējās inflācijas apjomus.
Sākotnējie dati liecina, ka inflācija vairākās eirozonas valstīs jūnijā bija augstāka nekā Latvijā. Tomēr, salīdzinot ar vidējo eirozonā, cenas Latvijā aug teju divtik strauji. Papildus tam, ņemot vērā cenu pieaugumu gada pirmajā pusē, ieņemam trešo vietu, iepaliekot vien Maltai un Igaunijai. Jūlija sākumā PVN Igaunijā pakāpās no 22% līdz 24%, tādejādi “īslaicīgais” nodokļa palielinājums aizsardzības izdevumu finansēšanai, nu kļuvis par pastāvīgu pieaugumu. Jācer, ka tik strauja nodokļu celšana mums ies secen. Šogad inflācija Latvijā turpinās svārstīties 3-4% intervālā.
