Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists
Cenu kāpums izrādījies krietni noturīgāks kā gaidīts. Centrālās Statistikas pārvaldes nupat publicētie inflācijas dati liecina, ka cenu līmenis martā pakāpies par 0,9%, salīdzinot ar februāri. Savukārt, gada inflācija sarukusi līdz 3,3% atzīmei. Pakalpojumu cenas augušas par 5,7% un precēm – par 2,5%.
Visbūtiskāk mēneša laikā cenas pieauga pārtikai (+1,3%). Pavasara sezonas preču ienākšana veikalos sadārdzināja apģērbus un apavus (+6,4%). Pieaugot akcīzei, būtiski pieauga alkohola un tabakas produktu cenas (+3,0%). Vienlaikus saruka ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenas (-0,7%), galvenokārt, lētākas elektroenerģijas dēļ.
Ja februārī valis, uz kā pārsvarā turējās inflācija, bija enerģijas cenas, tad martā dominēja ierastie “vaininieki” – pārtikas un pakalpojumu inflācija. Pagājušajā mēnesī būtiski pieauga svaigu dārzeņu un šokolādes cena. Kopumā jāsaka, ka pārtikas cenas aug arvien straujāk – pērn martā pārtikas gada inflācija bija 0%, bet šobrīd tā jau ir 6% apmērā. Savukārt pakalpojumu cenas turpina vienmērīgi un spītīgi pieaugt –pakalpojumu gada inflācija šogad martā bijusi ļoti līdzīga pērnā gada marta rādītājam. Pakalpojumu pusē šī gada martā viens no manāmākajiem kāpumiem bija atpūtas un kultūras pakalpojumu cenās.
Tomēr ir arī pozitīvas ziņas. Enerģijas tirgos cenas turpināja atkāpties no februārī novērotā. Martā elektrības cena biržā bija par teju 40% mazāka kā mēnesi iepriekš. Gāzes cenas turpināja sarukt. Brent naftas cena biržā martā bija vien mazliet virs ilgtermiņa vidējā (t.i., 70 USD par barelu), tomēr aprīlis nācis ar lielām izmaiņām. OPEC+ paziņojumi par naftas ieguves palielināšanu komplektā ar bažām par tarifu negatīvo ietekmi uz globālo ekonomiku likušas brent naftas cenai sasniegt zemāko vērtību kopš 2021. gada. Ir liela iespēja, ka aprīlī degvielas cenas arī Latvijā jau būs patērētājam daudz patīkamākas nekā tās bija martā, palīdzot slāpēt samērā straujo kopējo inflāciju.
Ar skatu eiro zonas virzienā, inflācija martā bija tuvu Eiropas Centrālās bankas (ECB) kārotajai 2% atzīmei. Pagājušajā mēnesī publicētās ECB prognozes norāda, ka tā sagaida nelielu inflācijas pieaugumu gada otrajā pusē un stabilizēšanos ap 2% līmeni vien nākamgad. Taču šobrīd redzamais energoresursu cenu kritums, visticamāk, samazinās eiro zonas inflācijas apmērus ātrāk nekā ECB sākotnēji gaidīja.
Neskaidrības pasaules tirgos ir pārpārēm. Galvenais iemesls, bez pārsteigumiem, ir ASV prezidents Tramps un viņa haotiski īstenotā ārējās tirdzniecības politika. ASV uzliktie tarifi paaugstinās cenas ASV patērētājiem, bet ietekme uz inflāciju Eiropā nav viennozīmīga. Ietekme būs atkarīga no Eiropas Savienības (ES) atbildes reakcijas un no citu valstu rīcības. Piemēram, ES paaugstinot tarifus uz ASV importu, cenas Eiropas patērētājiem un uzņēmumiem, kas iegādājas ASV preces, augtu. Tomēr visdrīzāk būs arī pretēji spēki. Piemēram, Ķīna, sastopoties ar milzu tarifiem ASV tirgū, savu eksportu var pārvirzīt uz Eiropu par dempinga cenām. Tādā gadījumā inflācija Eiropā var pat būtiski sarukt. Kopumā šobrīd pamata scenārijs ir, ka tirdzniecības karu ietekmē Eiropā ekonomikas izaugsme tiks bremzēta, un inflācija drīzāk saruks, nekā pieaugs.
Šī gada pirmo mēnešu dati par inflāciju Latvijā norāda, ka Swedbank sākotnējās prognozes ir bijušas pārāk zemas – inflācija šogad varētu būt tuvāka 3%. Inflācijas jonim gan tuvāko mēnešu laikā vajadzētu mitēties. Turklāt, kā jau minēts, tirdzniecības karu ietekme uz inflāciju Eiropā varētu būt pat lejupvērsta, kas nozīmētu zemāku spiedienu uz cenu kāpumu arī Latvijā. Laiks rādīs, cik lielā mērā tirdzniecības karš saasināsies, un vai būs kādas vienošanās starp ASV un partneriem. Katrā gadījumā – tarifi un tarifu kari nes neskaidrību un traumē ekonomiku.
