Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists
Izskatās, ka mazumtirdzniecība uz vasaras sākumu sasparojusies, tomēr bilde pirmajā pusgadā tā pati – pārdots aptuveni tikpat, cik pēdējos gados vidēji. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka apjomi jūnijā pieauguši par 0,7% pret maiju (sezonāli koriģēti dati). Pret jūniju pērn vērojams pieaugums 1,4% apmērā (kalendāri koriģēti dati). Ja nepārtikas tirdzniecībā, neieskaitot degvielu, pret pagājušo gadu gājis labāk (+5,9%), tad pārtikā slīgstam tālāk purvā, izmisīgi cenšoties sataustīt cietāku pamatu (-3,6%).
Pusgadā lielākais devums nepārtikas produktu tirdzniecībā bija ar mājokļu iekārtošanu, remontu saistītām precēm, kā arī elektronikai. Šķiet rosīgais dzīvokļu tirgus un augstāka mājsaimniecību rocība mudinājusi tās uzfrišināt savus mājokļus. Savukārt, augstais un pieaugošais pārtikas cenu līmenis visdrīzāk ir galvenais vaininieks švakajos pārtikas produktu pārdošanas rezultātos. Uzņēmumu aptauju dati par nozares aktivitāti ierobežojošiem faktoriem jūlijā norāda uz nelielu uzņēmumu daļas pieaugumu, kuri nesaskaras ar kādiem šķēršļiem biznesam. Tomēr ierobežojošo faktoru tops ir nemainīgs – papildus augstajai konkurencei nozarē, uzņēmēji arvien norāda uz pieprasījuma trūkumu.
Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati liecina, ka visai slinki aug ne tikai mazumtirdzniecība, bet arī karšu maksājumi kopumā, kuri ietver arī maksājumus par pakalpojumiem. Karšu tēriņi, koriģēti ar cenu kāpumu, šī gada laikā saglabājušies teju nemainīgi pret pērno gadu. Iepriekšminētā konkurence par iedzīvotāju maciņa saturu ir ne tikai ar pašmāju uzņēmumiem, bet arī ar ārpus Latvijas esošajiem uzņēmumiem. Pēdējo gadu laikā esam krietni biežāk nekā iepriekš izvēlējušies iegādāties ES uzņēmumu piedāvātas preces un pakalpojumus. Tas nav tādēļ, ka būtiski vairāk nekā iepriekš iedzīvotāji tērētu, atrodoties ārvalstīs – maksājumu apmērs un tēriņu īpatsvars ES valstīs klātienē pēdējos gados nav īpaši mainījies. Tas, kas ievērojami audzis, ir apmērs un īpatsvars karšu maksājumiem, kas uz kādas citas ES valsts uzņēmumu veikti attālināti. Var spriest, ka švaka vēlme tērēt kombinācijā ar konkurenci no iepirkšanās citu valstu interneta veikalos bremzē mazumtirdzniecības attīstību.
Varētu cerēt, ka mazumtirdzniecību balsta pēdējā laikā novērotais ārvalstnieku pieplūdums. Datos redzam, ka aug tūristu un pavadīto nakšu skaits Latvijas viesu uzņemšanas vietās. Lai gan neliela pozitīva ietekme uz mazumtirdzniecību varētu būt, diez vai tūristi atbrauc pie mums, lai veiktu apjomīgas iepirkšanās tūres. Tas tādēļ, ka preču cenas veikalos jau ir tuvas ES vidējām cenām, bet sortiments – diez vai daudz plašāks. Drīzāk lielākā daļa no tūristu tēriņiem iet uz pakalpojumu sektoru – lai atpūstos un izbaudītu vietējo virtuvi. Attiecīgi būtiska daļa no tūrisma pienesuma mazumtirgotājiem varētu iet gar degunu.
Lai vai kā, priekšnosacījumi lielākam pieprasījumam no Latvijas mājsaimniecību puses arvien ir – Swedbank klientu dati liecina, ka neto algas otrajā ceturksnī auga pieklājīgā tempā (+7,4% pret pagājušo gadu). Inflācija, lai arī augstāka nekā pērn, ir teju uz pusi zemāka nekā neto algu kāpums. Atliek vien cerēt, ka jūnijā novērotais patērētāju noskaņojuma uzlabojums būs noturīgs un paskubinās arī mājsaimniecību tēriņus.
