Tīrie procentu ienākumi 2025.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, ir samazinājušies par 20 miljoniem eiro, savukārt tīrie komisiju ienākumi palielinājušies par 1 miljonu eiro.
Bankas kredītportfeļa apmērs ir pieaudzis par 10 procentiem. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 8 procentiem, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 12 procentiem.
Noguldījumu portfelis, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, ir pieaudzis par 12 procentiem. Mājsaimniecību depozīti pieauga par 13 procentiem, kamēr uzņēmumu depozīti – par 10 procentiem.
Swedbank peļņa Latvijā 2025. gada 1. ceturksnī bija 36 miljoni eiro (iepretim 65 miljoniem pērn). Peļņas samazinājumu pamatā veidoja procentu ienākumu samazinājums, krītoties ECB noteiktajām procentu likmēm, kā arī uzkrājums šogad ieviestajai solidaritātes iemaksai (21,65 miljonu eiro apmērā).
Kopējie bankas izdevumi šī gada 1. ceturksnī ir sasnieguši 39 miljonus eiro (36 miljoni pērn). Šogad tika izveidoti kredītuzkrājumi 2 miljonu eiro apmērā (pērn 1. ceturksnī tika atbrīvoti kredītuzkrājumi 3 miljonu eiro apmērā). Kopā uzkrājums solidaritātes iemaksai un uzņēmumu ienākuma nodoklis 2025. gada 1. ceturksnī sasniedza 31 miljonu eiro jeb 45% no peļņas pirms šiem nodokļiem.
“Redzam, ka par spīti nenoteiktībai un nogaidošajai pieejai investīcijām, kas bija manāma vēl pagājušajā gadā un šī gada sākumā, ir novērojams aktivitāšu pieaugums vairākās nozarēs. Galvenokārt kredītpieprasījumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, kā arī mājsaimniecībām veicina bāzes likmju (EURIBOR) samazinājums. Vienlaikus lielāku ekonomisko izaugsmi bremzē gan ASV politikas virziena maiņa un tarifu karu draudi, gan pieaugošā konkurence. Runājot par Swedbank rezultātu, jāatzīst, ka jaunā solidaritātes nodokļa risinājums ar pašreizējo tā aprēķināšanas mehānismu neveicina tādu uzņēmumu finansēšanas apjomu pieaugumu, kādu mēs sasniedzām iepriekšējos gados,“ saka Lauris Mencis, Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs
Līdz ar ASV politikas ietekmi uz globālajiem finanšu tirgiem, pēkšņas un straujas pārmaiņas savos pensiju uzkrājumos un investīciju produktos sajuta lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju. Šis brīdis ir atjaunojis diskusiju par to, cik elastīgi esam savā pensiju sistēmā, lai pasargātu tos cilvēkus, kuriem jādodas pensijā šādu satricinājumu laikā. Swedbank aicinājums politiķiem ir ļaut iedzīvotājiem atlikt 2.pensiju līmeņa uzkrājuma izmantošanu līdz brīdim, kad finanšu tirgi atgūstas.
1.ceturksnī esam turpinājuši pērn aizsākto darbu uzrunāt savus klientus par vecumam atbilstoša pensiju plāna izvēli. Iepriekš šādu tiešu uzrunāšanu liedza likumdošana, bet pārmaiņas šajā jomā nesušas pirmos augļus – ap 30 000 Swedbank klientu jau nomainījuši pensiju plānus uz savam vecumam atbilstošākiem. Tāpat arī tagad klienti var aplūkot savu 2. un 3.pensiju līmeņa uzkrājumu vienuviet – Swedbank internetbankā, arī gadījumos, ja plāna pārvaldnieks ir cita finanšu institūcija. 1.ceturksnī privātpersonas ievērojami palielinājušas iemaksas 3.pensiju līmeņa uzkrājumā (+29% pret 2024.gada 1.ceturksni). Tas visticamāk skaidrojams gan ar valsts lēmumu novirzīt 1% no iemaksām 2. pensiju līmeņa krājējiem uz 1. līmeni, gan arī ar nodokļu izmaiņām, kas stājās spēkā no 1.janvāra. Minētās izmaiņas ietver arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi no kapitāla pieauguma, kas palielināta līdz 25,5%, kas nozīmē, ka 3.pensiju līmeņa krājējiem pienākas arī lielāks IIN atvieglojums par uzkrājumā novirzīto summu.
Hipotekārajā kreditēšanā turpinās jau ierastā tendence, klientiem izvēloties pirkt vai būvēt energoefektīvus un pārdomātus mājokļus. Turklāt katrs trešais mājokļu kredīts izsniegts īpašuma iegādei Latvijas reģionos. Šogad arī sākusi praksē darboties atvieglotāka hipotekāro kredītu pārfinansēšana.
Uzņēmumu finansēšanā turpinājusies stabila attīstība mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanā, kā arī dažādi risinājumi ieviesti, lai atvieglotu norēķinu iespējas uzņēmējiem.
Šā gada 1.ceturksnis bija nozīmīgs investīciju produktu attīstībai – pie esošā Krājrīka risinājuma ieviests arī Mikroieguldījums. Tas ļauj ar kartes pirkumiem apaļotās summas automātiski ieguldīt kādā no klienta izvēlētajiem Swedbank Robur fondiem. Krājrīks šogad kļuva pieejams arī bērniem no 7 gadu vecuma.
1.ceturksnī ieviestas arī vairākas pārmaiņas, lai uzlabotu klientu apkalpošanu bankomātos un filiālēs. Cilvēkiem ar redzes traucējumiem Swedbank bankomātos ieviesta balss vadība jeb audiogids, kamēr filiālēs uzstādīts audio asistents un ar taktilajām rīkjoslām aprīkotas rindu mašīnas.
Lai dotu papildu artavu uzņēmējdarbības vides veicināšanai, Swedbank Finanšu institūts šajā ceturksnī izveidoja jaunu palīgrīku uzņēmējiem. Tas atvieglo nepieciešamo dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā. Tikmēr finanšu pratības tālākai veicināšanai skolotājiem tika organizēta Finanšu veselības konference.
Papildus tam norisinājās ikgadējās Biznesa skices, kur jaunieši no skolām un arī augstskolām sacentās ar savām biznesa idejām. Un kā ierasts sākusies pieteikšanās Pasaules Uzņēmējdarbības kausa nacionālajam finālam, kas šogad norisināsies festivāla “Lampa” laikā.
Swedbank publicēja gada ilgtspējas pārskatu. Tas ļauj ieskatīties ne tikai Swedbank ilgtspējas praksēs, bet arī dod iespēju citiem uzņēmumiem izprast ilgtspējas nozīmi labākas nākotnes veidošanā.
Swedbank Latvijā 2025.g.1.ceturkšņa darbības rezultāti ir pieejami: www.swedbank.lv
Swedbank Grupas 2025.g.1. ceturkšņa darbības rezultāti ir pieejami: www.swedbank.com
