Ralfs Kalniņš, Swedbank jaunākais ekonomists
Nedaudz piebremzējās stabilais apstrādes rūpniecības izaugsmes gājiens, taču lielākās nozares kā braši ledlauži turpina ceļu uz priekšu. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka izlaides apjomos apstrādes rūpniecībā pret pērnā gada martu vērojams 1,7% kritums (kalendāri izlīdzināti dati), bet pret februāri lejupslīde 1,2% apmērā (sezonāli izlīdzināti dati). Apgrozījums pieauga par 5,0% pret 2024. gada martu galvenokārt pateicoties izaugsmei vietējā tirgū (+6,6%).
Trīs lielākās apstrādes rūpniecības nozares uzrādīja stabilu kāpumu. Pārtikas produktu ražošanā reģistrēts pieaugums 7,3% apmērā. Tas pateicoties izaugsmei pēc ilgstošas lejupslīdes piena pārstrādē un stabilam kāpumam augļu un dārzeņu pārstrādē. Jābilst, ka pārtikas produktu ražošana ar katru gadu kļūst arvien mazāk atkarīga no vietējā pieprasījuma, jo nozarē strādājošie uzņēmumi šobrīd jau pusi no saražotās produkcijas eksportē uz ārzemēm. Stabilu izlaides apjomu kāpumu turpina uzrādīt arī koksnes produktu ražošana, sasniedzot par 6,3% lielākus izlaides apjomus nekā pērn. Metot skatu nākotnē, koksnes produktu ražotāji vairs nav tik drūmi kā pirms gada – noskaņojums un pasūtījumu apjoma līmenis palēnām aug un drīzumā pat varētu sasniegt ilgtermiņa vidējo. Nemetālisko minerālizstrādājumu ražošanā vērojams gandrīz 20% kāpums – tas priecē, ņemot vērā, ka pirms gada apakšnozarei ceļš nebija rozēm kaisīts. Fakts, ka būvmateriālu ražošanas nozarē redzam izaugsmi jau vesela gada garumā, kā arī publisko investīciju sasparošanās un vairāku jaunu ofisu un dzīvojamo ēku projektu uzsākšana, liek ticēt, ka būvniecībai Latvijā šogad smaida izaugsme.
Datoru, kā arī ķīmisko vielu ražošana martā, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, bija galvenās apakšnozares, kas spēlēja par sliktu izaugsmes centieniem apstrādes rūpniecībā kopumā. Lai gan arī citās nozarēs bijusi negatīva attīstības dinamika, grūti pilnībā izskaidrot visu 1,7% kritumu apstrādes rūpniecībā kopumā. Nākas secināt, ka pamatīgs kritums ir bijis arī kādā no nozarēm, par kuru attīstību skaidru ziņu mums nav – piemēram, farmācijā, vai citu transporta līdzekļu ražošanā.
Globālās neskaidrības jūklī ir daži signāli, kas vieš cerību par gaišākiem laikiem apstrādes rūpniecībā. Pirmkārt, eksporta pasūtījumu līmenis aprīlī pakāpās virs ilgtermiņa vidējā līmeņa, līdz ar to varam gaidīt arī lielākus izlaides apjomus turpmāk. Tas tāpēc, ka apgrozījums eksportā veido ap 65% no apstrādes rūpniecības apgrozījuma. Otrkārt, arvien mazāka daļa apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu norāda, ka viņus ierobežo pieprasījuma trūkums. Šis faktors jau kopš 2022. gada beigām apgrūtinājis ražotājus, tāpēc īpaši zīmīgi, ka tas pamazām sāk atkāpties. Treškārt, arī eirozonā ražotāju skats uz biznesa attīstību, ko mēra PMI indekss, šogad ir būtiski uzlabojies. Lai gan PMI indikators joprojām norāda uz nelielu izlaides kritumu rūpniecībā, tomēr aprīlī tas bija augstākajā līmenī kopš 2022. gada vidus.
Ir arī faktori, kas nedod mieru par gaidāmo. Neskaidrība saistībā ar tirdzniecības politiku ir ļoti augsta, un reāla ietekme no augstākiem tarifiem vēl tikai gaidāma. Arī jaunākās Swedbank prognozes par mūsu partnervalstu ekonomiku attīstību paredz lēnāku izaugsmi nekā iepriekš cerēts galvenokārt tarifu turbulences dēļ. Tas gada sākuma apstrādes rūpniecības optimismu apslāpē, tomēr pavisam nenokauj.
