Kārlis Purgailis, Bankas Citadele galvenais ekonomists
Ja dažās Eiropas valstīs ASV tarifu jutīgi uzņēmumi ar optimismu raugās nākotnē, citviet pieaug piesardzība un nenoteiktība. Analizējot regulārās uzņēmēju un patērētāju aptaujas Eiropas Savienības (ES) valstīs, jau var prognozēt, kā tuvākajos mēnešos mainīsies noskaņojums Eiropā un Baltijas valstīs.
Svarīgākais secinājums: tuvākajā laikā eirozonas ekonomiskais cikls atkal palēnināsies, un var novērot satraukuma pieaugumu ES patērētāju vidū, kas varētu vēl vairāk vājināt iekšējo patēriņu ES valstīs.
Tarifu jutīgas nozares ir ķīmiskā un farmaceitiskā rūpniecība, plastmasas un gumijas izstrādājumu ražošana, melno un krāsaino metālu, metālizstrādājumu ražošana, datoru, elektronikas un optikas produktu ražošana, elektrisko iekārtu ražošana, mašīnu un iekārtu ražošana, autotransporta un citu transportlīdzekļu ražošana. Šīs nozares varētu tieši izjust tarifu ietekmi.
Lai gan ASV noteikto tarifu tieša ietekme uz tarifu jutīgām jomām pagaidām nav redzama, situācija kļūst arvien saspringtāka. Eirozonas uzņēmumu noskaņojums lielākajā daļā tarifu jutīgu sektoru joprojām ir stabils, taču šī stabilitāte var izrādīties iluzora. Vienlaikus eiropiešu pārliecība par stabilitāti ekonomikā samazinās: aprīlī tika fiksēti sliktākie patērētāju noskaņojuma rādītāji pusotra gada laikā. Vācijas transporta uzņēmumi, kas pirmajā ceturksnī optimistiski vērtēja eksporta pieaugumu uz ASV, aprīlī būtiski pasliktināja savas prognozes.
Lai gan biznesa noskaņojums eirozonas dažādās tarifu jutīgās nozarēs bija optimistiskākais pēdējo četru mēnešu laikā, tā lielākoties bija īslaicīga parādība, kas saistāma ar preču eksportu uz ASV pirms jaunu tarifu stāšanās spēkā. Jauno pasūtījumu prognozes un darbaspēka pieprasījums jau liecina par situācijas pasliktināšanos. Paredzams, ka otrajā ceturksnī ES ekonomika bremzēsies, bet tarifu ietekme radīs papildu spiedienu uz ražotājiem un loģistikas uzņēmumiem.
Īpaša noskaņojuma pasliktināšanās redzama ķīmiskajā un farmaceitiskajā rūpniecībā, metālapstrādē un elektronikas ražošanā. Šie uzņēmumi, noslēdzot iepriekšējos eksporta darījumus, nākotnē raugās piesardzīgāk. Savukārt biznesa noskaņojums gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, kā arī autorūpniecībā ir stabilizējies, taču pieauguma tendence ir izsmelta.
Pirmajā ceturksnī Baltijas valstīs tarifu jutīgajās nozarēs noskaņojums bija optimistiskākais kopš 2023. gada vidus. Īpaši būtu izceļama Igaunija, kur biznesa noskaņojums sasniedza augstāko līmeni pēdējo 29 mēnešu laikā – visticamāk, to ietekmēja šā gada pirmajā ceturksnī fiksētais IKP pieaugums, kas liecina par ieilgušās recesijas beigām.
Latvijā tarifu jutīgo uzņēmumu optimisms nepārtraukti pieaug, taču bez straujiem lēcieniem. Šobrīd redzama noskaņojuma uzlabošanās farmaceitiskajā rūpniecībā, metalurģijā, mašīnbūvē un autobūvē. Dati liecina, ka aprīlī šo nozaru noskaņojums bija labākais divu gadu laikā, savukārt nākotnes prognozes (pasūtījumi un nodarbinātība tuvākajos trīs mēnešos) – labākās divu gadu un deviņu mēnešu laikā, proti, kopš 2022. gada jūlija. Tas ir saistīts ar eksporta uz ASV avansa efektu, proti, Latvijas ražotāji ir daļa no ES ražošanas ķēdēm un ražo komponentes, tādēļ arī ir vērojams piesardzīgs optimisms.
Savukārt Lietuvā ir vērojams pretējs scenārijs: uzņēmumu optimisms mazinās un tie perspektīvas vērtē piesardzīgāk. Tas ir saistīts ar to, ka 2024. gadā ražošana veidoja 18 % no Lietuvas IKP, tā vēsturiski ir daudz vairāk atkarīga no eksporta un ražošanas nekā Latvija vai Igaunija. Šīs nozares nodrošina vairāk nekā 75 % eksporta, tas padara Lietuvu jutīgāku pret ārējiem satricinājumiem. Vienlaikus palielinās pesimisms par biznesa un pieprasījuma perspektīvām – to galvenokārt ietekmē ārvalstu partneru pasūtījumu samazināšanās un īstermiņa eksporta avansa plūsmu termiņa beigas.
Taču, kaut arī augstie tarifi rada riskus, vienlaikus tie paver arī jaunas iespējas. ES lielie tirgi, piemēram, Vācija vai Skandināvija var Baltijā meklēt lētākas alternatīvas ražošanai. Tā ir iespēja arī Latvijai – tie uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt efektīvu un ļoti kvalitatīvu līgumražošanu, var kļūt par pieprasītiem partneriem.
Par Citadeles Grupu
Citadele ir vienīgā Baltijas valstu banka, kuras mātes uzņēmums atrodas Latvijā, nodrošinot proporcionāli lielāku ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Uz 2024. gada 31. decembri 46 % no Citadeles kopējiem aktīviem bija Latvijā un 74 % no pamatdarbībā nodarbinātajiem darbiniekiem bija nodarbināti Latvijā. Meitasuzņēmumi un filiāles darbojas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Citadeles misija ir modernizēt finanšu nozari, līdztekus klasiskajiem bankas pakalpojumiem piedāvājot virkni jaunākās paaudzes finanšu tehnoloģijās bāzētu pakalpojumu gan privātpersonām, gan uzņēmējiem visā Baltijā. 2025. gada pirmajā ceturksnī Citadele jaunos aizdevumos izsniedza 350 miljonus eiro, kopējam kredītportfelim sasniedzot 3,366 miljardus un depozītu apjoms veidoja 3,879 miljardus eiro.
Vairāk par Citadeli Latvijā: Facebook/bankaCitadele, LinkedIn/Citadele banka, Twitter/Citadele, YouTube/BankaCitadele.
