Latvijas ekonomika 2025. gadā izpleš spārnus un atgriežas uz izaugsmes ceļa. Stiprākās jomas – apstrādes rūpniecība, eksports un mājokļu tirgus – jau sniedz taustāmus rezultātus. Iedzīvotāju pirktspēja pieaug, uzņēmēji iegulda attīstībā, un kopējais noskaņojums uzlabojas. Turpmākais izaicinājums – pārnest šo izaugsmi arī uz iekšzemes patēriņu un valsts budžeta ieņēmumiem, secināts Luminor ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.
Ekonomikas attīstības būtība ir veicināt sabiedrības labklājību, bet te varam novērot pretrunīgu ainu. Zemā inflācija kopā ar algu pieaugumu turpina uzlabot iedzīvotāju pirktspēju. Reālās algas Latvijā pērn auga par 7,6% un arī šogad saglabājas spēcīgs kāpums – 6,6% apmērā gada otrajā ceturksnī. Vienlaikus pakāpeniski sarūkošā uzņēmumu rentabilitāte signalizē, ka algu kāpumam ir jābremzējas. Sagaidām, ka 2025. gadā vidējais algu kāpums vēl būs tuvu 8%. Pēc lēna cenu pieauguma pērn, šogad inflācija paātrinājusies gan pārtikas izejvielu, gan straujā algu kāpuma dēļ. 2025. gadā vidējā inflācija sasniegs 3,9%, bet turpmākajos gados pakāpeniski samazināties, pietuvojoties 2% līmenim.
Tomēr, neskatoties uz augošajiem ienākumiem, iedzīvotāju patēriņš joprojām ir piesardzīgs. Reālais mājsaimniecību patēriņš šī gada pirmajā pusē samazinājās par 0,5%. Vienlaikus pēc vairākiem stagnācijas gadiem atdzīvojies nekustamā īpašuma tirgus – Latvijā, tāpat kā Lietuvā un Igaunijā, hipotekāro kredītu izsniegšana 2025. gadā ir uzrādījusi vēsturiski augstākos apjomus, kas liecina par mājsaimniecību optimismu.
Darba tirgū vērojamas pozitīvas tendences – reģistrētā bezdarba līmenis ir zem 5%, un kopējais nodarbināto skaits gada laikā ir pieaudzis, neskatoties uz iedzīvotāju skaita samazināšanos. Uzņēmumi vairākās nozarēs plāno palielināt darbinieku skaitu, tomēr sabiedrībā saglabājas bažas par bezdarba riska pieaugumu. Šādas gaidas ir bijušas konsekventi negatīvas kopš pandēmijas sākuma, neskatoties uz spēcīgo darba ņēmēju pozīciju. Taču, lai arī kopējie skaitļi uzlabojas, nodarbinātības līmenis Latvijā joprojām atpaliek no labākajiem piemēriem Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Tas lielā mērā skaidrojams ar izteikti nevienmērīgo reģionālo attīstību, kas ierobežo nodarbinātības iespējas ārpus galvaspilsētas un lielajām pilsētām.
Lai gan 2025. gada sākumā ekonomikas izaugsme bija pieticīga, iekšzemes kopprodukts (IKP) pirmajā pusgadā pieauga tikai par 0,7%, otrajā pusgadā tiek prognozēts ievērojams kāpums, galvenokārt, pateicoties eksporta uzrāvienam. Sagaidām, ka Latvijā šogad IKP augs par 2,1% un nākamajos divos gados ekonomikas cikls būs augšupvērsts, 2026. gadā ekonomikas pieaugums varētu būt nedaudz zem 3%. Īpaši veiksmīgi attīstās apstrādes rūpniecība, kur nozīmīgu ieguldījumu sniedz bioekonomikas nozares – kokapstrāde un pārtikas pārstrāde. Kokapstrādē strauji aug tehnoloģiski attīstītāku un eksportspējīgāku produktu ražošana, savukārt pārtikas pārstrādē īpaši strauju izrāvienu piedzīvojusi dzīvnieku izcelsmes produktu ražošana. Kopš 2020. gada šīs divas nozares – kokapstrāde un pārtikas pārstrāde – kopā ir piesaistījušas ap 60% no visām apstrādes rūpniecības investīcijām, apliecinot to stratēģisko nozīmi Latvijas tautsaimniecības attīstībā.
Rīgas ekonomika ir cieši saistīta ar pakalpojumu eksportu, IT, finanšu un citiem biznesa pakalpojumiem. Pēc divu gadu vājuma perioda šo nozaru eksports atgriezies pie tam raksturīga 14,5% kāpuma pirmajā pusgadā. Tomēr, salīdzinot ar Lietuvu, Latvija turpina atpalikt, pirmkārt krasi atšķirīgas finanšu pakalpojumu eksporta dinamikas dēļ, to dienvidu kaimiņi spēja palielināt 26 reizes laikā no 2014. līdz 2024. gadam. Rīgas ekonomikai nozīmīgu pienesumu dod arī tūrisms – 2025. gada pirmajā pusgadā tas pieauga par 15%. Lietuvas IKP šogad varētu pieaugt par 2,8%, bet Igaunijā tikai par 1%. Lietuvā izaugsmi īslaicīgi veicinās arī pensiju reforma, savukārt Latvijā galvenie virzītājspēki būs rūpniecības un IKT eksporta attīstība. Igaunija pēc nodokļu izmaiņām atgriežas pie stabilākas izaugsmes.
Latvijas ekonomikas apskats pieejams šeit.
Baltijas valstu ekonomikas apskats pieejams šeit.
