Signet Bankas jaunākās uzņēmēju aptaujas dati rāda, ka Latvijas uzņēmēju finansējuma piesaistes plāni nākotnes attīstībai kopš 2023. gada atrodas stagnācijas periodā – ambīciju līmenis svārstās robežās no 19-21%, gadu no gada mainoties vien par aptuveni vienu procentpunktu. Lai arī izpratne par finansējuma pieejamību un tā daudzveidību pakāpeniski uzlabojas, tā vēl nav kļuvis par pietiekamu katalizatoru, lai zināšanas pārtaptu aktīvākā rīcībā, kas veicinātu plašāku finansējuma izmantošanu un līdz ar to arī kopējo valsts ekonomisko izaugsmi.
Aptaujas dati rāda, ka tuvāko 12 mēnešu laikā finansējumu sava biznesa attīstībai plāno piesaistīt tikai 20% uzņēmēju, 56% to neplāno darīt, savukārt 25% vēl nav pieņēmuši lēmumu. Uzņēmēju piesardzība, kas zināmā mērā kļuvusi par stabilu tendenci, saglabājas jau vairākus gadus.
Visbiežāk minētie iemesli, kas attur no finansējuma piesaistes, ir banku politika (23%), birokrātija (20%), kā arī ekonomiskā un politiskā situācija (20%). Retāk tiek norādīta valsts politika (7%) un paša uzņēmuma finanšu problēmas (5%). Šie faktori veido ārējo apstākļu kopumu, kuram uzņēmējiem jāpielāgojas, tomēr būtiska loma joprojām ir arī riska uztverei un izpratnei par finansējuma iespējām biznesa izaugsmei.
Līdzīgu tendenci iezīmē arī Eiropas Investīciju bankas (EIB) veiktais pētījums “Investment Survey 2025” 2 – Latvija izceļas kā viena no valstīm Eiropas Savienībā (ES), kur banku finansējumu izmanto visretāk. Saskaņā ar EIB datiem banku finansējumu izmanto aptuveni 54% Latvijas uzņēmumu, kamēr ES vidēji aptuveni 79%. Latvija no Eiropas vidējā rādītāja atpaliek par 25 procentu punktiem, kas norāda uz izaicinājumiem finansējuma izmantošanā un uzņēmēju piesardzību investīciju lēmumos.
Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs komentē: “Latvijā tikai katrs piektais uzņēmējs plāno piesaistīt finansējumu sava biznesa attīstībai tuvāko 12 mēnešu laikā, kamēr vairāk nekā puse to neplāno vispār. Tas nav jautājums par finansējuma pieejamību, jo tas Latvijā ir pieejams pietiekami, bet gan par uzņēmēju gatavību aktīvi investēt biznesa attīstībā un izmantot pieejamās finansējuma iespējas – gan tradicionālus banku kredītus, gan kapitāla tirgus finansējumu. Ja vēlamies straujāku ekonomikas izaugsmi, nākamais solis ir skaidrs – jāstiprina finanšu pratība, jāmazina administratīvie šķēršļi un jāveido vide, kur investīcijas kļūst par normu, nevis izņēmumu.”
Uzņēmēju izpratne par finansējuma pieejamību joprojām ir neviennozīmīga
Signet Bankas aptaujas dati rāda, ka uzņēmēju priekšstati par finansējuma pieejamību Latvijā joprojām ir dalīti. 30% uzņēmēju uzskata, ka finansējuma iespējas Latvijā ir daudzveidīgas, savukārt tikpat liels īpatsvars (30%) uzskata pretējo. Šāda viedokļu proporcionālā vienādība, kopā ar augsto “grūti teikt” atbilžu īpatsvaru (40%), norāda uz pieaugošu nenoteiktību uzņēmēju vērtējumā un neviennozīmīgu izpratni par finansējuma iespēju pieejamību Latvijā.
Lielākā daļa uzņēmēju uzskata, ka daudzveidīgs finansējums nav pieejams zemas banku konkurences dēļ (26%), kā arī uzskata, ka finansējums pieejams galvenokārt lieliem vai finansiāli spēcīgiem uzņēmumiem, tikai Rīgā (22%). Savukārt daļa respondentu norāda uz informācijas trūkumu (15%).
“Lai veicinātu aktīvāku finansējuma izmantošanu uzņēmumu attīstībai, būtiski ir stiprināt uzņēmēju ambīcijas un vienlaikus palielināt finanšu pratību. Uzņēmējdarbības centrālais mērķis ir pelnīt un radīt vērtību, un ārēja finansējuma piesaistīšana ir jaudīgs instruments šo mērķu sasniegšanai. Tāpēc nozīmīga loma ir pašu uzņēmēju spējai saskatīt daudzveidīga finansējuma alternatīvas kā izaugsmes iespēju, nevis risku. Salīdzinoši augstā uzņēmumu daļa bez plānotiem ieguldījumiem liecina par polarizāciju uzņēmējdarbības vidē – daļa strauji paplašina darbību, bet citi saglabā nogaidošu pozīciju vai atliek biznesa attīstības lēmumus. Tas veido plaisu starp uz izaugsmi orientētiem uzņēmumiem un piesardzīgākiem vai ierobežotākiem uzņēmumiem, kas savukārt ietekmē arī kopējo ekonomikas attīstības tempu. Kapitāla tirgus zināšanu stiprināšana, skaidrāka izpratne par finansējuma instrumentiem un mērķtiecīgs darbs ar uzņēmējiem var kļūt par vienu no būtiskākajiem priekšnoteikumiem straujākai un noturīgākai ekonomikas izaugsmei Latvijā”, uzsver R. Idelsons.
