Auto uzturēšana Latvijā kļuvusi par nozīmīgu ikmēneša izdevumu pozīciju – lai gan lielākā daļa autovadītāju vēl iekļaujas līdz 200 eiro robežās, būtiska daļa jau pārsniedz šo slieksni. Citadele Leasing aptaujas dati rāda, ka augstāki izdevumi biežāk raksturīgi vīriešiem, ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un autovadītājiem reģionos, kur ikdienā tiek mēroti lielāki attālumi. 

Lielākā daļa autovadītāju joprojām iekļaujas mērenā izmaksu diapazonā – 24 % tērē līdz 100 eiro mēnesī, bet visbiežākā kategorija ir 101–200 eiro, kurā ietilpst 40 %. Vienlaikus katrs piektais autovadītājs (20 %) mēnesī tērē 200–300 eiro, bet vēl 10 % izmaksas sasniedz 301–400 eiro. Augstāku izmaksu segments ir salīdzinoši neliels – tikai 3 % autovadītāju tērē 400–500 eiro mēnesī, un tikpat daudz izdevumi pārsniedz 500 eiro. 

Auto uzturēšanas izmaksas arvien vairāk ietekmē mājsaimniecību budžetu un daudzām ģimenēm jau ierindojas līdzās izdevumiem par pārtiku un komunālajiem maksājumiem. Eurostat dati rāda, ka transporta izdevumi Eiropas Savienībā vidēji veido 12–13 % no mājsaimniecību budžeta, padarot tos par vienu no lielākajām ikmēneša izmaksu kategorijām. Līdzīga situācija ir arī Latvijā – Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka transportam iedzīvotāji atvēl aptuveni 11–12 % no saviem ikmēneša izdevumiem. 

Pēdējo mēnešu laikā degvielas cenas Latvijā ievērojami svārstījās, īpaši pieaugot šī gada pavasarī, ko ietekmēja karš Tuvajos Austrumos un straujais naftas cenu kāpums starptautiskajos tirgos. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2026. gada martā degvielas cenas mēneša laikā pieauga par vairāk nekā piektdaļu, savukārt gada griezumā kāpums sasniedza aptuveni piektdaļu, īpaši sadārdzinoties dīzeļdegvielai. 

“Šādos apstākļos arvien vairāk iedzīvotāju izvērtē alternatīvas ar stabilākām un prognozējamākām ikdienas pārvietošanās izmaksām. Elektroauto šajā ziņā var būt izdevīgs risinājums, jo to uzturēšanas un lietošanas izmaksas ir mazāk atkarīgas no degvielas cenu svārstībām. Pāreju uz elektrotransportu veicina arī valstī pieejamais atbalsts, tostarp Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) programma, kuru valdība šogad apstiprinājusi no jauna, paredzot 40 miljonu eiro finansējumu videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei līdz 2029. gadam,” stāsta Pēteris Plaudis, Citadele Leasing vadītājs Latvijā. 

Vīrieši un ekonomiski aktīvie iedzīvotāji biežāk saskaras ar augstākām izmaksām 

Vīrieši biežāk nekā sievietes iekļaujas augstāku auto uzturēšanas izmaksu segmentos – virs 200 eiro mēnesī šādi izdevumi ir 27 % vīriešu un 24 % sieviešu. 

Arī vecums ietekmē auto uzturēšanas izmaksas – augstāki izdevumi biežāk raksturīgi iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 59 gadiem. Šajās grupās izdevumi virs 200 eiro mēnesī ir 30 % iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 39 gadiem un 31 % vecumā no 40 līdz 49 gadiem, kas ir augstākais rādītājs starp visām vecuma grupām. Salīdzinājumam – jaunāko autovadītāju (18–29 gadi) vidū šādi izdevumi ir 27 %, bet senioru grupā (60–74 gadi) – 19 %. 

Jaunākie autovadītāji biežāk sastopami zemāku izmaksu segmentos – piemēram, izdevumi līdz 100 eiro mēnesī ir raksturīgi 14 % 18–29 gadus veco, kamēr vecākajā grupā (60–74 gadi) tie sasniedz 23 %. Tas norāda uz atšķirīgiem mobilitātes modeļiem – jaunākie autovadītāji biežāk pielāgo auto lietošanu savām vajadzībām, kamēr vecākajās grupās dominē mērenāki un stabilāki izdevumi. 

Ārpus Rīgas auto uzturēšana izmaksā vairāk 

Visā Latvijā dominē auto uzturēšanas izmaksas 101–200 eiro mēnesī, tomēr ārpus Rīgas biežāk sastopami arī augstāki izdevumi. Ja Rīgā izdevumi virs 200 eiro mēnesī ir 23 % autovadītāju, tad lielajās pilsētās tie sasniedz 26 %, mazajās pilsētās – 27 %, bet laukos 29 %. 

Tāpat dati liecina, ka reģionos augstāka ir arī vidējo izmaksu koncentrācija – 101–200 eiro kategorijā ir 37 % mazpilsētu un 30 % lauku iedzīvotāju, salīdzinot ar 22 % Rīgā. Tas liecina, ka ārpus galvaspilsētas auto izmantošana ikdienā ir intensīvāka, kas saistīta ar lielākiem attālumiem un ierobežotākām alternatīvām pārvietošanās iespējām. 

Kā nepalielināt izmaksas par auto uzturēšanu? 

Pieaugot degvielas, dzīves dārdzības izmaksām un meklējot veidus, kā ietaupīt, tostarp auto uzturēšanā, arvien lielāku nozīmi iegūst savlaicīga un regulāra auto apkope. 

“Arī salīdzinoši nelieli ieguldījumi – akumulatora stāvokļa pārbaude, šķidrumu nomaiņa vai nolietotu detaļu savlaicīga aizvietošana – ļauj izvairīties no būtiski lielākiem izdevumiem nākotnē. Pavasaris ir īpaši piemērots brīdis auto tehniskajam izvērtējumam, jo pēc ziemas nereti atklājas sāls un bedraino ceļu radītie bojājumi. Šajā laikā ieteicams nomainīt riepas, pārbaudīt balstiekārtas stāvokli, sagatavot kondicionieri siltākajai sezonai, kā arī rūpīgi notīrīt virsbūves apakšu no ziemā uzkrātā sāls. Regulāra kopšana un tehniskā apskate ļauj būtiski samazināt neparedzētu remontu risku un paildzināt transportlīdzekļa kalpošanas laiku,” norāda Pēteris Plaudis. 

Iedzīvotāju aptauju banka Citadele Leasing sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2026. gada martā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 700 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.