Bankas Citadele dati liecina par jaunu tendenci – šī gada otrajā ceturksnī pieprasījums pēc privātmājām, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, palielinājies par 12 %. Salīdzinājumā ar pērno gadu šī gada otrajā ceturksnī par 6 % audzis arī izsniegto hipotekāro kredītu apjoms. 

Saskaņā ar bankas Citadele datiem 2026. gada otrajā ceturksnī vidējā hipotekārā kredīta summa pieaugusi par vairāk nekā 10 %, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniedzot aptuveni 100 000 eiro. 

Turpina bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa: “Ja raugāmies gada griezumā, pavasaris un vasara tradicionāli ir aktīvākais periods nekustamā īpašuma tirgū, īpaši privātmāju segmentā, jo šajā laikā cilvēki biežāk pieņem lēmumu par dzīvesvietas maiņu un vēlas pārcelties līdz rudenim. Vienlaikus jāuzsver, ka dzīvokļi joprojām saglabā dominējošo lomu tirgū, proti, ar hipotekāro kredītu aptuveni 68 % gadījumu tiek iegādāts dzīvoklis. Tas lielā mērā saistīts ar pieejamāku cenu līmeni, plašāku piedāvājumu un zemākām uzturēšanas izmaksām. Privātmājas, lai arī kļūst pieprasītākas, joprojām biežāk iegādājas mājsaimniecības ar augstākiem ienākumiem vai ilgtermiņa plāniem ārpus pilsētas centra.” 

Bankas dati liecina, ka šī gada otrajā ceturksnī 63 % no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem bijuši apjomā līdz 100 000 eiro, savukārt 28 % aizdevumu izsniegti no 100 000 līdz 200 000 eiro. Tikmēr retāk izsniegti lielāki aizdevumi – 9 % gadījumu summa pārsniegusi 200 000 eiro, kas galvenokārt raksturīgi jaunajiem projektiem un privātmājām. 

“Lai gan vidējā izsniegtā hipotekārā kredīta summa gada laikā pieaugusi par aptuveni 10 tūkstošiem eiro, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām izvēlas aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro. Populārākais kredīta summas diapazons ir 40 000 līdz 60 000 eiro, kas veido 19 % no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem. Visbiežāk par šādu aizdevuma summu tiek iegādāti dzīvokļi padomju perioda sērijveida ēkās,” norāda A. Zeiļa. 

Viņš uzsver, ka turpmāko mājokļu tirgus aktivitāti un kreditēšanas apjomu ietekmēs Eiropas Centrālās bankas monetārā politika un procentu likmju dinamika. Lai gan procentu likmju kāpums iepriekš būtiski mazināja pieprasījumu, šobrīd tirgū pakāpeniski atgriežas pircēju aktivitāte, ko veicina stabilizējošās likmju gaidas un mājsaimniecību pirktspējas uzlabojums.