Inflācija un pieaugošās saimnieciskās darbības izmaksas ir biežāk minētais faktors, kas līdz šī gada beigām varētu negatīvi ietekmēt mazo uzņēmumu ieņēmumus, liecina jaunākā Luminor bankas veiktā mazo uzņēmēju aptauja*. To kā būtiskāko risku norādījuši 35 % aptaujāto Latvijas uzņēmēju.
Otrs biežāk minētais izaicinājums ir enerģijas un degvielas cenu ietekme – to kā negatīvu faktoru mazo uzņēmuma ieņēmumiem līdz gada beigām min teju tikpat daudz jeb gandrīz trešdaļa uzņēmēju. Savukārt 27 % norāda uz klientu uzvedības izmaiņām, tostarp patēriņa paradumu, gaidu un pieprasījuma maiņu. Darbaspēka izmaksu pieaugumu – algas, darbinieku trūkumu un darbinieku augošās gaidas – par būtisku izaicinājumu uzskata nedaudz mazāk nekā piektdaļa respondentu.
“Lai gan inflācijas rādītāji pēdējā laikā ir stabilizējušies, uzņēmumi joprojām izjūt iepriekšējā cenu šoka sekas – augstākas izejvielu, enerģijas, loģistikas un darbaspēka izmaksas, un protams ir nezināmais par to, kā situācija attīstīsies tālāk. Šie faktori tieši ietekmē uzņēmumu rentabilitāti un cenu noteikšanu. Tāpēc inflācija netiek uzskatīta par īstermiņa epizodi, bet gan par izaicinājumu, ar kuru jādzīvo ilgāku laiku. Tā kā cenu spiedienu galvenokārt nosaka starptautiskie procesi tirgos, uzņēmumi Baltijas valstīs uz šo risku raugās līdzīgi. Īpaši būtisks faktors ir arī degvielas cenas, kas var ietekmēt gan transporta un loģistikas izmaksas, gan plašāku preču un pakalpojumu cenu līmeni. Aprīlī degvielas cenas vidēji bija par 8,7 % augstākas nekā martā, un, lai gan šobrīd tās ir atkāpušās no augstākā punkta, jauni cenu kāpumi nav izslēdzami,” norāda Uģis Počs, Luminor bankas Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājs.
Līdztekus gandrīz ceturtā daļa aptaujāto mazo uzņēmēju kā būtisku risku ieņēmumiem min arī ģeopolitisko situāciju. Ārējā nenoteiktība joprojām būtiski ietekmē uzņēmēju noskaņojumu un lēmumus, īpaši attiecībā uz investīcijām, piegādes ķēdēm un ilgtermiņa attīstības plāniem. Ģeopolitiskie satricinājumi tiešā veidā atbalsojas arī energoresursu un degvielas tirgos – naftas piegāžu traucējumi, sankcijas vai spriedze starptautiskajos pārvadājumu maršrutos var ātri pārvērsties degvielas cenu svārstībās. Tas savukārt palielina transporta un loģistikas izmaksas, sadārdzina piegādes un rada papildu spiedienu uz uzņēmumu peļņas maržām. Tāpēc uzņēmēji ģeopolitisko risku neuztver tikai kā attālu ārpolitikas jautājumu, bet kā praktisku izmaksu un ieņēmumu risku, kas var tieši ietekmēt ikdienas uzņēmējdarbību.
Lai gan uzņēmējus visvairāk satrauc izmaksu pieaugums un ekonomiskā nenoteiktība, katrs desmitais respondents Latvijā jeb 10 % norāda, ka uzņēmuma ieņēmumus līdz gada beigām varētu negatīvi ietekmēt nodokļu vai normatīvo aktu izmaiņas. Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs ir augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs, attiecīgi 16 % un 19 % mazo uzņēmēju uzskata to par ietekmējošu faktoru.
“Uzņēmēju bažas rodas ne tik daudz no viena konkrēta lēmuma, cik no vispārējas nenoteiktības sajūtas. Stabilitāte un paredzamība ir īpaši svarīga mazajiem uzņēmumiem, jo pat nelielas nodokļu vai normatīvo aktu izmaiņas var būtiski ietekmēt naudas plūsmas, investīciju plānus vai darbinieku noturēšanu. Ja lēmumi ir bieži, sadrumstaloti vai nepietiekami skaidri paziņoti, tas veicina piesardzību un kavē attīstības plānu īstenošanu,” papildina U. Počs.
Baltijā visizteiktākās bažas par izmaksu pieaugumu ir Igaunijā, kur inflāciju un pieaugošās saimnieciskās darbības izmaksas min 42 % uzņēmēju. Savukārt Lietuvā galvenie riski ir inflācija un darbības izmaksu kāpums, kā arī enerģijas un degvielas cenas – abus faktorus norāda 30 % uzņēmēju.
