Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs
Vasaras mēneši liecina par pakāpenisku pasaules ekonomikas izaugsmes tempa normalizēšanos – inflācijas spiediens pakāpeniski mazinās, kamēr ekonomiskā aktivitāte saglabājas samērā noturīga. Zemākas energoresursu cenas palīdzējušas bremzēt cenu pieaugumu gan Eiropā, gan ASV, uzlabojot mājsaimniecību pirktspēju un mazinot izmaksu slogu uzņēmumiem. Lai gan ražošanas sektorā un darba tirgū atsevišķos reģionos vērojama mērenāka aktivitāte nekā pavasarī, kopumā ekonomikas izaugsmes perspektīvas saglabājas pozitīvas, bet inflācijas atkāpšanās palielina iespējas stabilākai izaugsmei turpmākajos ceturkšņos.
Ražotāju optimisms pasaulē vasaras sākumā nedaudz mazinājās salīdzinājumā ar pavasari
ASV ISM ražošanas indekss jūnijā samazinājās līdz 53,3 punktiem no 54 punktiem maijā, kas bija augstākais līmenis pēdējo četru gadu laikā. Mēneša laikā palēninājās aktivitātes pieauguma tempi nozarē, taču pieprasījums pēc ASV ražotās produkcijas saglabājās spēcīgs. Līdzīga tendence bija vērojama arī eirozonā un Ķīnā, kur ražotāju noskaņojums jūnijā bija nedaudz vājāks nekā iepriekšējā mēnesī, tomēr abu reģionu PMI indeksi saglabājās izaugsmes zonā, pārsniedzot 50 punktu robežu. Vienlaikus naftas cenu kritums pasaules finanšu tirgos veicināja lēnāku izmaksu un cenu pieaugumu. Uzņēmumu vadītāji gan ASV, gan eirozonā, gan Ķīnā ziņoja par būtiski mazinātu izmaksu spiedienu. Lai gan jauno pasūtījumu apjoms kopumā turpināja pieaugt visos trīs reģionos, eksporta pasūtījumu skaits tajā pašā laikā samazinājās.
Jūnijā eirozonas gada inflācija palēninājās līdz 2,8 % salīdzinājumā ar 3,2 % maijā
Inflācijas samazinājumu galvenokārt noteica zemākas energoresursu cenas, ko veicināja naftas cenu kritums pēc Irānas un ASV pamiera izziņošanas. Jūnijā Brent markas naftas cena eiro izteiksmē bija vidēji par 17 % zemāka nekā iepriekšējā mēnesī. Palēninājās arī pamatinflācija, kas neietver energoresursu un pārtikas cenu svārstības. Tā jūnijā samazinājās līdz 2,4 % no 2,6 % maijā. Turpināja mazināties arī pārtikas cenu pieauguma tempi, kas jūnijā sasniedza 1,6 %, salīdzinot ar 1,9 % maijā. Salīdzinājumam – gada pirmajos četros mēnešos pārtikas cenu kāpums vidēji bija 2,5 %. Bloomberg aptaujātie analītiķi prognozē, ka vidējā inflācija eirozonā šogad sasniegs 2,9 %, savukārt nākamgad tā varētu samazināties līdz 2,2 %. Šīs prognozes vēl pilnībā neatspoguļo neseno naftas cenu kritumu, tādēļ tuvākajos mēnešos tās varētu tikt pārskatītas uz leju. Arī ASV inflācijas prognozes pakāpeniski samazinās, analītiķiem paredzot, ka vidējā inflācija šogad būs aptuveni 3,4 %.
Pēc spēcīga snieguma pavasarī jūnijā ASV tika radīts mazāk jaunu darbvietu, nekā bija gaidīts
Nodarbināto skaits ASV mēneša laikā pieauga par 57 tūkstošiem cilvēku, kamēr aprīlī un maijā tas pārsniedza 100 tūkstošus mēnesī. Vienlaikus bezdarba līmenis jūnijā samazinājās līdz 4,2 % pēc tam, kad iepriekšējos trīs mēnešus tas bija 4,3 %. Salīdzinot ar maiju, jūnijā nedaudz pieauga arī jauno bezdarbnieku pieteikumu skaits, tomēr tas saglabājās vēsturiski zemā līmenī – vidēji nedaudz virs 220 tūkstošiem nedēļā. Pēdējās nedēļās pieaudzis arī bezdarbnieka pabalstu saņēmēju kopējais skaits, kas kopā ar lēnākiem darbinieku algošanas tempiem liecina, ka ASV darba tirgus pakāpeniski zaudē agrāko dinamiku. Vienlaikus darba samaksa turpināja augt. Darbinieku algu ienākumi jūnijā palielinājās par 0,3 % salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un par 3,5 % gada laikā, saglabājot stabilu ienākumu pieaugumu mājsaimniecībām.
