Neraugoties uz ģeopolitisko nenoteiktību un svārstībām pasaules ekonomikā, Latvijas rūpniecība šogad demonstrē pārsteidzoši noturīgu izaugsmi. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pēc kalendāri koriģētajiem, salīdzināmās cenās datiem pirmajos piecos mēnešos rūpnieciskā ražošana kopumā pieaugusi par 8 % salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, apliecinot ražotāju spēju pielāgoties sarežģītajai ārējai videi. Īpaši pozitīvi vērtējams apstrādes rūpniecības sniegums – ražošanas apjomi gada pirmajos piecos mēnešos auguši par 3,5 %. Savukārt nozīmīgu ieguldījumu kopējā izaugsmē devusi elektroenerģijas un gāzes apgāde, kuras apjomi pieauguši par 32,7 %.
No apstrādes rūpniecības nozarēm īpaši izceļas tekstilizstrādājumu ražošana, kur apjomi piecu mēnešu laikā palielinājušies par 29 %, salīdzinot ar 2025. gada pirmajiem pieciem mēnešiem. Tomēr Latvijas ekonomikai vēl būtiskāks signāls ir eksporta nozarēs vērojamā izaugsme. Proti, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā piecu mēnešu pieaugums pagaidām ir neliels – 0,2 %, taču maijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju kāpums jau sasniedza 7,8 %, kas varētu liecināt par pakāpenisku aktivitātes atjaunošanos vienā no Latvijas svarīgākajām eksporta nozarēm. Tāpat, salīdzinot ar 2025. gada pieciem mēnešiem, šogad stabilu izaugsmi uzrāda nozīmīgie sektori – gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas pieaugot par 18,9 %, ķīmisko vielu un ķīmiskās produkcijas ražošana ar 13,2 % pieaugumu, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana ar 13,9 % pieaugumu.
Tikmēr ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē situācija joprojām saglabājas sarežģīta. Lai gan maijā nozare uzrādīja 2,5 % pieaugumu gada griezumā, piecu mēnešu periodā ražošanas apjomi joprojām bija par 18,6 % zemāki nekā pirms gada.
Pozitīvo ainu apstiprina arī apstrādes rūpniecības apgrozījuma dati. Šā gada maijā apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija par 10,9 % lielāks nekā pirms gada. Īpaši straujš pieaugums vērojams vietējā tirgū, kur apgrozījums audzis par 18,8 %, taču arī eksports turpina palielināties, pieaugot par 6,8 %. Turklāt eksporta kāpums vērojams gan eirozonas tirgos, kur tas sasniedza 8 %, gan ārpus eirozonas, kur pieaugums bija 5,6 %. Ņemot vērā, ka ražotāju cenu inflācija šajā periodā bijusi mēreni zema, var secināt, ka izaugsmi lielā mērā nodrošina reāls ražošanas un pārdošanas apjomu pieaugums, nevis cenu kāpums. Tas ir labs signāls par Latvijas rūpniecības konkurētspēju un pieprasījuma atjaunošanos gan vietējā, gan eksporta tirgos.
