Vairākums Latvijas iedzīvotāju savu rīcību ar naudu vērtē samērā pozitīvi – 35 % uzskata sevi par finansiāli apdomīgiem, bet vēl 56 % norāda, ka tādi ir daļēji vai atkarībā no situācijas. Tikai 9 % atzīst, ka sevi neuzskata par finansiāli atbildīgiem, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” (KIB) veiktā iedzīvotāju aptauja, ko īstenojusi pētījumu aģentūra “Norstat”. 

Obligāto maksājumu segšana ir galvenā prioritāte 

Iedzīvotāji finansiālo apdomību visbiežāk saista ar obligāto maksājumu savlaicīgu segšanu. No respondentiem, kuri sevi uzskata par pilnībā vai daļēji finansiāli apdomīgiem, 68 % norāda, ka vispirms samaksā par mājokli, komunālajiem pakalpojumiem, kredītiem un citām saistībām un tikai pēc tam plāno pārējos tēriņus. Vienlaikus regulārus uzkrājumus veido tikai 35 % šīs respondentu grupas. 

“Pozitīvi, ka lielākā daļa iedzīvotāju apzinās obligāto maksājumu nozīmi un cenšas tos segt prioritāri. Tomēr finansiālā apdomība nebeidzas ar rēķinu savlaicīgu apmaksu. Tā ietver arī spēju plānot izdevumus, samērīgi uzņemties saistības un regulāri veidot kaut nelielus uzkrājumus neparedzētām situācijām,” skaidro AS “Kredītinformācijas Birojs” valdes loceklis Intars Miķelsons. 

Sievietes ievērojami biežāk nekā vīrieši savu finansiālo apdomību saista ar obligāto maksājumu prioritāru segšanu. To norādīja 74 % sieviešu un 61 % vīriešu, kuri sevi uzskata par vismaz daļēji finansiāli apdomīgiem. 

“Savlaicīga saistību izpilde ir būtiska, jo maksājumu kavējumi var negatīvi ietekmēt cilvēka kredītvēsturi un iespējas nākotnē saņemt finansējumu. Vienlaikus svarīgi, lai pēc obligāto maksājumu veikšanas cilvēkam paliktu pietiekami daudz līdzekļu ikdienas vajadzībām un uzkrājumu veidošanai,” uzsver I. Miķelsons. 

No iedzīvotājiem, kuri sevi uzskata par pilnībā vai daļēji finansiāli apdomīgiem, nedaudz vairāk nekā puse jeb 52 % seko līdzi saviem ienākumiem un izdevumiem un plāno personīgo vai mājsaimniecības budžetu. 

Savukārt 38 % savu finansiālo apdomību pamato ar taupīgu dzīvesveidu, bet 35 % regulāri veido uzkrājumus. Piektā daļa jeb 20 % norāda, ka aizņemas tikai nepieciešamības gadījumā. 

Uzkrājumu veidošana cieši saistīta ar ienākumu līmeni 

Aptaujas dati parāda, ka izpratne par finansiālo apdomību un iespējas to īstenot būtiski atšķiras atkarībā no ienākumu līmeņa. 

No respondentiem, kuru personīgie ienākumi pēc nodokļu nomaksas nepārsniedz 550 eiro mēnesī un kuri sevi uzskata par vismaz daļēji finansiāli apdomīgiem, regulārus uzkrājumus veido 15 %. Savukārt starp respondentiem ar personīgajiem ienākumiem virs 2000 eiro mēnesī uzkrājumus regulāri veido 66 %. 

Zemāku ienākumu grupā finansiālā apdomība daudz biežāk tiek saistīta ar taupīgu dzīvesveidu. To norāda 55 % respondentu ar ienākumiem līdz 550 eiro mēnesī, salīdzinot ar 23 % iedzīvotāju, kuru personīgie ienākumi pārsniedz 2000 eiro. 

Arī budžeta plānošana biežāk raksturīga iedzīvotājiem ar lielākiem ienākumiem. Saviem ienākumiem un izdevumiem seko 42 % respondentu ar ienākumiem līdz 550 eiro mēnesī un 60 % respondentu ar ienākumiem virs 2000 eiro. 

“Zemāku ienākumu apstākļos cilvēks var ļoti rūpīgi plānot tēriņus un dzīvot taupīgi, tomēr pēc visu nepieciešamo izdevumu segšanas viņam var nepalikt līdzekļu uzkrājumiem. Tāpēc uzkrājumu trūkums ne vienmēr liecina par bezatbildīgu rīcību – bieži tas atspoguļo ierobežotas finansiālās iespējas,” norāda I. Miķelsons. 

Finansiālu neapdomību visbiežāk saista ar uzkrājumu trūkumu 

No 9 % aptaujāto, kuri sevi neuzskata par finansiāli apdomīgiem, vairāk nekā puse jeb 52 % kā iemeslu norāda to, ka neveido uzkrājumus. 

Vēl 42 % atzīst, ka viņiem ir grūtības plānot budžetu, bet 40 % norāda, ka ātri iztērē savus ienākumus. Nedaudz vairāk nekā trešdaļa jeb 35 % mēdz veikt spontānus pirkumus, savukārt 18 % atzīst, ka bieži aizņemas. Arī šajā jautājumā respondenti varēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus. 

Sievietes biežāk nekā vīrieši norādījušas, ka veic spontānus pirkumus – attiecīgi 44 % un 21 %. Sievietes arī biežāk atzīst, ka ātri iztērē ienākumus – 46 % salīdzinājumā ar 32 % vīriešu. Savukārt biežu aizņemšanos min 24 % vīriešu un 15 % sieviešu. 

“Aptauja liecina, ka finansiāli neapdomīga rīcība parasti nav saistīta tikai ar vienu paradumu. Spontāni pirkumi, grūtības sekot līdzi izdevumiem, uzkrājumu trūkums un regulāra aizņemšanās savstarpēji papildina viens otru. Tāpēc pirmais solis situācijas uzlabošanai ir godīgi izvērtēt savus finanšu paradumus un saprast, kurā jomā nepieciešamas pārmaiņas,” saka I. Miķelsons. 

Finansiālā apdomība ir ilgtermiņa paradumu kopums 

KIB norāda, ka atbildīga personīgo finanšu pārvaldība ietver vairākus savstarpēji saistītus elementus – ienākumu un izdevumu uzskaiti, obligāto maksājumu savlaicīgu segšanu, pārdomātu aizņemšanos un regulāru uzkrājumu veidošanu. 

Pirms jaunu saistību uzņemšanās iedzīvotājiem būtu jāvērtē ne tikai konkrētā ikmēneša maksājuma apmērs, bet arī kopējais esošo saistību slogs. Svarīgi aprēķināt, vai pēc visu obligāto maksājumu veikšanas mājsaimniecībai paliks pietiekami daudz līdzekļu ikdienas vajadzībām un neparedzētiem izdevumiem. 

Arī nelielas summas regulāra atlikšana var pakāpeniski palīdzēt izveidot finansiālo rezervi. Savukārt regulāra budžeta pārskatīšana ļauj laikus pamanīt izdevumu pozīcijas, kuras iespējams samazināt, pirms radušās grūtības izpildīt saistības. 

*Iedzīvotāju aptauja veikta 2026. gada maijā, aptaujājot 1002 Latvijas iedzīvotājus vecuma grupā no 18 līdz 74 gadiem.