Abonementi un automātiskie maksājumi ir ērts veids, kā apmaksāt iecienītos straumēšanas, veselības, fitnesa vai mākoņpakalpojumus. Taču tie var kļūt arī par vienu no veidiem, kā nemanāmi zaudēt kontroli pār ikmēneša tēriņiem: cilvēki nemaz īsti nezina, cik maksā par dažādiem abonementiem, turklāt aizmirst tos atcelt pēc bezmaksas izmēģinājuma perioda beigām. Tikai 30 % Latvijas iedzīvotāju precīzi zina, cik daudz naudas katru mēnesi tērē visiem abonementiem un regulārajiem maksājumiem, liecina SEB bankas aptauja.* 

Puse aptaujāto var nosaukt aptuvenu tēriņu summu par saviem abonementiem un regulārajiem maksājumiem, bet 16 % nav pārliecināti vai nezina to apmēru. 39 % vismaz reizi ir aizmirsuši atcelt bezmaksas izmēģinājumu, kas vēlāk pārvērties maksas abonementā. Ja pieskaita tos, kuri saka “iespējams, bet neatceros”, šis īpatsvars sasniedz 52 %. Tikai 5 % aptaujāto norāda, ka viņiem nav abonementu un automātisko maksājumu. 

Visbiežāk par liekiem vai nepietiekami izmantotiem abonementiem cilvēki uzskata video straumēšanu (20 %), mūzikas straumēšanu (18 %), kā arī mobilās lietotnes un to maksas funkcijas (17 %). Vienlaikus 38 % aptaujāto apgalvo, ka lieto visus abonementus, kurus ir iegādājušies. 

“Abonementi paši par sevi nav problēma – problēma sākas brīdī, kad cilvēks vairs nezina, par ko un cik regulāri maksā. Mazie digitālie maksājumi nav jāuztver kā nenozīmīgi. Tie jāuztver kā regulārs ieradums, kam budžetā ir noteikta cena. Digitālie abonementi var šķist nelieli – daži eiro par mūziku, filmu platformu, lietotni vai mākoņpakalpojumu. Taču tie ir maksājumi, kas atkārtojas katru mēnesi un gada griezumā pārvēršas jau ļoti konkrētā summā. Tāpēc svarīgākais nav atteikties no visiem abonementiem, bet, piemēram, reizi ceturksnī pārskatīt, ko tiešām lietojam un par ko turpinām maksāt tikai inerces pēc,” saka SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska. 

Piemēram, piesakoties bezmaksas izmēģinājumam, ir vērts tajā pašā brīdī kalendārā ielikt atgādinājumu vienu vai divas dienas pirms izmēģinājuma beigām to pārskatīt, lai turpinātu vai atceltu. Pretējā gadījumā “bezmaksas” pakalpojums nemanot kļūst par maksas abonementu, ko lietotājs pamana tikai pēc vairākiem mēnešiem. 

“Patiesībā te ir runa par kontroli pār savu naudu. Jo vairāk maksājumu notiek automātiski, jo vieglāk zaudēt sajūtu, cik daudz patiesībā mēnesī iztērējam. Tāpēc pirmais solis nav atteikšanās, bet gan skaidrība – redzēt visus regulāros maksājumus vienuviet,” uzsver L. Šablinska. 

Lai nepārmaksātu par abonementiem, SEB bankas eksperte iesaka: 

• Pārskatiet konta izrakstu un atzīmējiet visus automātiskos maksājumus; 

• Saskaitiet abonementu izmaksas gada griezumā; 

• Uzsākot bezmaksas izmēģinājumu, ielieciet atgādinājumu kalendārā; 

• Pārskatiet un apsveriet iespēju atcelt tos pakalpojumus, kurus neesat lietojis pēdējo 30 dienu laikā; 

• Ja budžets jau ir saspringts, pirms jauna pakalpojuma abonēšanas apsveriet, vai kādu no esošajiem nevajadzētu atcelt; 

• Ģimenē vienojieties, kuri abonementi ir kopīgi un kuri ir personīgi tēriņi; 

• Reizi ceturksnī atkārtojiet pārbaudi. 

*Aptauju veikusi pētījumu kompānija Norstat 2026. gada jūnijā, aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotāju 18–74 gadu vecumā.