Pensija var šķist tāls nākotnes jautājums, tāpēc daudzi par to sāk domāt tikai vēlāk. Tomēr, jo agrāk cilvēks sāk interesēties par savu pensiju un regulāri seko līdzi izvēlētajam pensiju plānam, jo lielāka iespēja izveidot labāku uzkrājumu nākotnei. Kādas ir biežākās kļūdas, ko cilvēki pieļauj, veidojot pensijas uzkrājumu, un kā no tām izvairīties, skaidro Luminor pensiju un aktīvu pārvaldīšanas daļas vadītājs Atis Krūmiņš 

Pensiju plānam jāmainās līdzi dzīves situācijai 

Viena no biežākajām kļūdām ir pieņēmums, ka, sākot strādāt oficiāli un pievienojoties pensiju 2. līmenim, viss jau ir izdarīts. Patiesībā ir svarīgi zināt, kurā pensiju plānā tiek uzkrāta nauda, kā šis plāns to iegulda un vai tas atbilst cilvēka vecumam, mērķiem un gatavībai uzņemties risku. Ja pensiju plāns netiek pārskatīts vairākus gadus, tas var vairs nebūt piemērots konkrētajai dzīves situācijai. Luminor novērojumi liecina, ka visbiežāk vecumam neatbilstošos plānos iegulda jaunieši un cilvēki, kuri drīzumā sasniegs pensijas vecumu. 

Pensijas uzkrājums nav tikai valsts vai darba devēja atbildība – par to jādomā arī katram pašam. Bieži vien pensiju plāns tiek izvēlēts vienreiz un pēc tam gadiem netiek pārskatīts. Taču tas var ietekmēt to, cik liels būs uzkrājums nākotnē. Ja līdz pensijai vēl ir daudz gadu, pārāk piesardzīgs pieeja var nozīmēt, ka netiek izmantota iespēja audzēt uzkrājumu ilgākā laikā. Savukārt, ja krāšanu atliek uz vēlāku laiku, tiek zaudēta svarīga priekšrocība – laiks. Jo ilgāk cilvēks krāj, jo vairāk var uzkrāt arī no nelielām, bet regulārām iemaksām. Tāpēc nav jāgaida “īstais brīdis”, kad sākt krāt. Svarīgāk ir izveidot paradumu sekot līdzi savam pensiju uzkrājumam un laiku pa laikam pārbaudīt, vai izvēlētais plāns joprojām atbilst vecumam un dzīves situācijai. 

Laiks ir būtisks faktors uzkrājuma veidošanā 

Izplatīta kļūda ir arī pārāk piesardzīga ieguldījumu stratēģijas izvēle jaunībā. Ja līdz pensijai ir ilgs laiks, pastāv lielākas iespējas pārvarēt finanšu tirgu īstermiņa svārstības. Tāpēc jaunākiem iedzīvotājiem bieži piemērotāki var būt aktīvāki pensiju plāni, kuros lielāka daļa līdzekļu tiek ieguldīta akcijās. 

Šādi plāni īstermiņā var vairāk svārstīties, taču ilgākā laikā tie var dot iespēju uzkrājumam augt straujāk. Savukārt piesardzīgāki jeb konservatīvāki pensiju plāni biežāk ir piemēroti cilvēkiem, kuriem līdz pensijai palicis mazāk laika un kuriem svarīgāk ir mazināt uzkrājuma vērtības svārstības. Piemēram, izvēloties aktīvo pensiju plānu 28 gadu vecumā un ieguldot 75 eiro mēnesī, līdz 65 gadu vecumam iespējams uzkrāt pat divas reizes vairāk nekā konservatīvākā plānā – 114 541 eiro iepretim 59 557 eiro. Tas ilustrē, cik nozīmīga ir plāna piemērotība vecumam un ieguldījumu periodam. 

Pensijas uzkrājumam nav jāgaida “īstais brīdis” 

Daudzi papildu uzkrājumu vecumdienām sāk uztvert kā aktuālu tikai tuvāk pusmūžam vai pirmspensijas vecumā, kad līdz pensionēšanās brīdim ir palicis mazāk laika. Tomēr viens no efektīvākajiem veidiem, kā veidot papildu uzkrājumu, ir sākt ar nelielām, bet regulārām iemaksām pēc iespējas agrāk. Piemēram, pensiju 3. līmenis ļauj pašam veidot papildu uzkrājumu, izvēloties sev piemērotu iemaksu apmēru un regularitāti. Luminor dati rāda, ka vidējā iemaksu summa šajā uzkrājumu veidā klientu vidū ir aptuveni 55 eiro mēnesī. Turklāt par veiktajām iemaksām iespējams saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu.