25 % Latvijas iedzīvotāju par impulsīviem pirkumiem iztērē vairāk nekā 50 eiro mēnesī, bet kopumā katrs trešais atzīst, ka tērē vairāk, kad ir noguris, stresā vai sliktā garastāvoklī, liecina SEB bankas aptauja.* Ne velti šādā brīdī izdarītus pirkumus mēdz dēvēt par emocionāliem pirkumiem. 

Impulsīvi pirkumi nereti kļūst par emociju radītu budžeta caurumu: mazs tēriņš katrā reizē, bet pamanāms mēneša beigās. Visbiežāk garastāvokļa uzlabošanai cilvēki pērk šķietamus sīkumus – ēdienu, saldumus, kafiju, apģērbu, izvēlas kādu izklaidi, ēdienu piegādi vai skaistumkopšanas preces. Katrs ceturtais šādi iztērē vairāk nekā 50 eiro mēnesī, un 26 % pat nezina vai nav parēķinājuši, cik daudz naudas šādi iztērē. 

Kopumā sievietes izteikti biežāk atzīst, ka stress, slikts garastāvoklis vai nogurums liek tērēt vairāk, nekā plānots, – tā norāda 45 % aptaujāto sieviešu un tikai 29 % vīriešu. Tas gan nenozīmē, ka vīriešus emocijas neietekmē – tas var liecināt, ka atšķiras gan pirkumu veidi, gan gatavība šādu paradumu atzīt. 

Arī jauniešu 18–29 gadu vecumā un trīsdesmitgadnieku 30–39 gadu vecumā vidū šis paradums ir īpaši izteikts: šajās vecuma grupās impulsīviem pirkumiem ļaujas vairāk nekā puse aptaujāto. Tas nav pārsteigums, jo digitālā vide, kurā sevišķi daudz uzturas gados jaunāki cilvēki, ļauj nopirkt gandrīz jebko dažu sekunžu laikā – tieši tajā brīdī, kad cilvēks jūtas noguris, satraukts vai vēlas sevi iepriecināt. 

“Finansiāli veselīgs budžets nenozīmē, ka tajā nav vietas priekam. Tieši otrādi – ja cilvēks apzināti paredz naudu nelieliem spontāniem tēriņiem, ir mazāka iespēja, ka šie pirkumi kļūs nekontrolēti. Svarīgi ir nevis sev pārmest par katru nopirkto kafiju vai saldumu, bet saprast kopējo bildi – cik bieži šādi pirkumi “gadās” un kādu summu tie veido mēneša griezumā,” uzsver SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska. 

Impulsīvi pirkumi nereti ir veids, kā cilvēki mēģina ātri uzlabot pašsajūtu pēc saspringtas dienas. Sākotnēji tas var šķist sīkums, taču, ja pirkumi atkārtojas regulāri, mēneša beigās veidojas pamanāma summa. Tāpēc svarīgākais ir nevis sev visu aizliegt, bet saprast, kuros brīžos tērēšanu vada emocijas, nevis vajadzība. 

“Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā mazināt impulsīvus tēriņus, ir ieviest nelielu pauzi starp vēlmi un pirkumu. Ja pirkums nav steidzams, ir vērts atlikt to kaut vai uz 24 stundām. Bieži vien nākamajā dienā kļūst skaidrs, vai šī lieta tiešām ir vajadzīga, vai arī tas bijis tikai mirkļa mēģinājums uzlabot garastāvokli,” iesaka L. Šablinska. 

Laikus pamanīt un mazināt impulsīvos pirkumus palīdzēs šādi SEB bankas ekspertes ieteikumi: 

• Ieviesiet 24 stundu nogaidīšanas režīmu lielākiem neplānotiem pirkumiem; 

• Nosakiet mēneša limitu spontāniem pirkumiem – piemēram, kafijai, ēdiena piegādēm, apģērbam vai izklaidei; 

• Pārbaudiet konta izrakstu un saskaitiet, cik šādi pirkumi kopā izmaksājuši mēneša laikā; 

• Neiepērcieties brīdī, kad esat noguris vai satraukts, it īpaši pēc saspringtas darba dienas; 

• Izņemiet saglabātos kartes datus no lietotnēm, kurās visbiežāk veicat impulsīvus pirkumus. Kartes datu ievadīšana pirms katra pirkuma dos mirkli pārdomām; 

• Atšķiriet “gribu tagad” no “man vajag”. Šis jautājums bieži palīdz apturēt automātisku pirkšanu; 

• Atļaujiet sev nelielu prieka budžetu, lai kontrole nepārvērstos pastāvīgā sevis ierobežošanā. 

*Aptauju veikusi pētījumu kompānija Norstat 2026. gada jūnijā, aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotāju 18–74 gadu vecumā.