No spēļu bonusiem un TikTok tiešraidēm līdz viltus investīcijām, kas sola ātru peļņu, sociālie tīkli kļuvuši par vienu no galvenajiem krāpnieku darbības laukiem. Krāpšanas metodes tiek pielāgotas dažādu vecuma grupu interesēm, taču to pamatā joprojām ir viens un tas pats princips – manipulēšana ar cilvēku emocijām un uzticēšanos, skaidro bankas Citadele Krāpšanas novēršanas daļas vadītāja Līga Everte.
Sociālajiem tīkliem kļūstot par ikdienas saziņas, izklaides un informācijas avotu, pieaug arī krāpniecisko shēmu skaits, ko ļaundari izmanto, lai iegūtu cilvēku naudu, personas datus vai piekļuvi viņu digitālajai identitātei. Līga Everte uzsver, ka neviena sabiedrības grupa nav pasargāta no sociālo tīklu krāpniecības: “Šodien tādas platformas kā TikTok un Instagram izmanto ne tikai jaunieši, bet arvien vairāk arī vecāka gadagājuma cilvēki, tostarp seniori. Arī krāpnieki to ir pamanījuši un izmanto dažādas metodes, lai ievilinātu potenciālos upurus savās lamatās.”
Arī tehnoloģiju pārzināšana cilvēku ne vienmēr pasargā no krāpniecības, jo krāpnieki labi pārzina cilvēku psiholoģiju. Viņi bieži izmanto steidzamības sajūtu, bailes palaist garām iespēju jeb FOMO (fear of missing out), uzticēšanos autoritātēm un citus psiholoģiskus paņēmienus, lai sociālo tīklu lietotāji kļūtu par viņu upuriem.
Spēļu bonusi, tiešraides un viltus balvas – kā bērnus ievilina krāpnieki
Joprojām populāras ir uz jauniešiem un bērniem vērstas shēmas, kurās krāpnieki sola spēļu bonusus, papildu virtuālo valūtu, dāvanas vai balvas par dalību konkursos. Nereti profili, kas izplata šādus piedāvājumus, uzdodas par populāriem influenceriem, lai iegūtu jauniešu uzticību. Krāpnieki var aicināt ziedot naudu vai sekot saitei, lai saņemtu ekskluzīvu saturu. Īpaši bīstamas ir situācijas, kad lietotāji tiek novirzīti uz ārējām vietnēm, kur viņiem lūdz ievadīt personas datus, bankas kartes informāciju vai autentifikācijas kodus.
Tomēr sociālo tīklu krāpšanas gadījumi ne vienmēr ir tik viennozīmīgi. “Sociālajos tīklos arvien biežāk sastopami lietotāji, kas izmanto tā sauktos strīmus jeb tiešraides, lai no bērniem izvilinātu naudas ziedojumus. Šie personāži var, piemēram, solīt, ka pēc noteikta ziedojumu skaita sasniegšanas veiks kādu izaicinājumu, taču patiesībā tiešraide vienkārši tiek pārtraukta. Uz šāda veida krāpniecību biežāk uzķeras jaunāki bērni,” skaidro Līga Everte.
Atgūt šādi noziedoto naudu var būt sarežģīti, jo formāli platformas šādus maksājumus pieļauj. Tāpēc vecākiem ir svarīgi pievērst uzmanību bērnu aktivitātēm internetā, īpaši gadījumos, kad bērna izmantotajai ierīcei ir piesaistīti maksājumu karšu dati. Ja bankas kontā pēkšņi parādās maksājumi, kurus vecāks nav veicis, ir vērts pārliecināties, vai bērnam nav bijusi piekļuve maksājumu informācijai. Lai gan atsevišķi maksājumi parasti ir nelieli, ilgākā laika periodā kopējie zaudējumi var kļūt ievērojami.
Līga Everte aicina pievērst uzmanību arī sociālo tīklu lietotnēm, ko izmanto bērni: “Ir zināms vismaz viens gadījums Igaunijā, kur viedierīcē tika lejupielādēta lietotne, kas līdzinājās TikTok un it kā piedāvāja 18+ saturu. Patiesībā tā ierīcē instalēja ļaunatūru, kas kādu laiku darbojās nemanāmi, apkopoja piekļuves datus, paroles un citu sensitīvu informāciju, bet vēlāk tika izmantota kontu pārņemšanai un finanšu krāpšanai.”
Pieaugušie “iekrīt” uz viltus investīcijām
Paplašinoties sociālo tīklu lietotāju lokam, krāpnieki arvien aktīvāk izmanto šīs platformas, pielāgojot savus piedāvājumus konkrētu lietotāju interesēm. Viena no izplatītākajām shēmām pēdējos gados ir viltus investīciju piedāvājumi. Sociālajos tīklos iespējams atrast profilus, kas sola vieglu peļņu apmaiņā pret noteiktas naudas summas ieguldīšanu. “Bieži vien šādi piedāvājumi tiek saistīti ar jaunākajām inovācijām, piemēram, kriptovalūtām. Cilvēki šīs jomas ne vienmēr pilnībā izprot, tādēļ atpazīt krāpšanu var būt grūtāk,” norāda Līga Everte.
Šādu krāpšanas gadījumu radītie zaudējumi bieži sasniedz vairākus tūkstošus eiro, taču ir fiksēti arī gadījumi, kad cilvēki zaudējuši desmitiem vai pat simtiem tūkstošu eiro. Krāpnieki izmanto cilvēku vēlmi uzlabot savu finansiālo situāciju un atrast papildu ienākumu avotus. Viņi bieži demonstrē viltotus peļņas rezultātus, atsauksmes un grafikus, lai radītu maldinošu priekšstatu par drošu un ienesīgu ieguldījumu. Sākotnēji cilvēki iegulda salīdzinoši nelielas summas, piemēram, 50 vai 100 eiro, taču vēlāk tiek pārliecināti pārskaitīt arvien lielākas summas. Nereti krāpnieki pieprasa arī papildu maksājumus, solot palīdzēt atgūt jau zaudēto naudu. Protams, nauda netiek atgriezta, bet krāpnieks pazūd.
Ko darīt, ja sastopies ar krāpniecību?
Ja rodas aizdomas, ka sazināties mēģina krāpnieks, svarīgākais ir neuzsākt vai nekavējoties pārtraukt jebkādu saziņu ar aizdomīgo profilu.
Par iespējamu krāpšanu sociālajos tīklos var liecināt:
Saprotot, ka esat nonācis krāpnieku lamatās, vissvarīgākais ir rīkoties ātri. Jo ātrāk tiek reaģēts, jo lielāka iespēja atgūt zaudēto naudu. Pirmajam solim nevajadzētu būt mēģinājumam noskaidrot attiecības ar krāpnieku, bet gan pēc iespējas ātrāk sazināties ar savu banku, no kuras veikti pārskaitījumi. Ja līdzekļi vēl nav sasnieguši saņēmēja kontu, tos dažkārt vēl iespējams apturēt un atgūt.
Banka Citadele atgādina svarīgākos soļus, ja rodas aizdomas, ka notiek saziņa ar krāpniekiem:
