Augustā apritēja seši mēneši kopš Hormuzas konflikta sākuma, un jau esošos izaicinājumus papildināja ilgtermiņa valsts obligāciju ienesīguma kāpumu līdz pēdējo gadu desmitu augstākajiem līmeņiem, kā arī ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) gatavošanās paaugstināt procentu likmes. Mēneša vidū ASV 30 gadu valsts obligāciju ienesīgums sasniedza augstāko līmeni kopš 2007. gada. Vienlaikus ASV Valsts kases paziņojuma par plāniem dubultot ilgtermiņa parāda atpirkšanas apjomus. Tam sekoja Džeksonholas sanāksme, kur Kevins Voršs savā pirmajā simpozijā brīdināja, ka labāki vasaras inflācijas rādītāji “neliecina, ka pamata tendences būtu ievērojami uzlabojušās” un ka “FRS joprojām ir daudz darāmā”. Šie izteikumi vienas tirdzniecības sesijas laikā palielināja tirgus prognozēto septembra likmju paaugstināšanas varbūtību no 36% līdz aptuveni 60%. 

S&P 500 mēneša laikā pieauga par aptuveni 2,6%, bet Nasdaq Composite – par 3,9%, abiem indeksiem pārtraucot divu mēnešu krituma periodu. Savukārt Dow Jones pieaugums par 1,3% iezīmēja jau piekto pozitīvo mēnesi pēc kārtas. Seula, kas bija jūlija tirgus krituma epicentrs, augustā uzrādīja pretēju dinamiku – KOSPI desmit tirdzniecības dienu laikā kopš 30. jūlijā sasniegtā zemākā līmeņa atguvās par aptuveni 22%. To veicināja SK hynix 40 trilj. Korejas vonu akciju atpirkšanas programma. 

Arī Eiropas akciju tirgi turpināja augt, STOXX 600 pieauga par 0,3%, sasniedzot jau piekto pozitīvo mēnesi pēc kārtas. Tikmēr Brent naftas cena mēneša sākumā nokritās zem USD 80 par barelu un mēnesi noslēdza ap USD 90,50 par barelu. Savukārt Bitcoins piedzīvoja strauju kāpumu, mēneša laikā pieaugot par 25% līdz aptuveni BTC/USD 78 000 mēneša beigās. Augusta pēdējā nedēļas nogalē Vašingtona un Teherāna pirmo reizi mēneša laikā apmainījās ar uguni. Tam sekoja kārtējie Trampa draudi vērsties pret Irānas eksporta centru Hārkas salā. 

Garā gala pārdošanas vilnis kļūst globāls 

Jūlijā ilgtermiņa valsts obligāciju pārdošanas vilnis lielā mērā bija vērojams tikai ASV, taču augustā tas paplašinājās arī uz citiem tirgiem. 18. augusta tirdzniecības sesijā, kad ASV 30 gadu valsts obligāciju ienesīgums sasniedza 5,34%, arī Vācijas 10 un 30 gadu valsts obligāciju ienesīgumi pakāpās līdz augstākajam līmenim kopš 2011. gada. Kanādas 30 gadu obligāciju ienesīgums sasniedza augstāko līmeni kopš 2010. gada, savukārt Lielbritānijas 50 gadu obligāciju ienesīgums sasniedza rekordaugstus 5,39%. Visstraujāk pieauga Japānas ienesīgumi – 10 gadu obligāciju ienesīgumam sasniedzot 2,945%, kas ir augstākais līmenis kopš 1996. gada. Ievērības cienīgi, ka reakcija šoreiz sekoja no obligāciju emitentiem, nevis centrālajām bankām. 

Vašingtona dubultoja ilgtermiņa obligāciju atpirkšanas apjomus, Japānas Finanšu ministrija samazināja īpaši ilga termiņa obligāciju emisijas līdz zemākajam līmenim 17 gadu laikā, savukārt Lielbritānijas Parādu pārvaldības birojs savu 252 mljrd. sterliņu mārciņu aizņemšanās programmu vairāk novirzīja uz īsākā termiņa parādu. No Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vislielāko spiedienu joprojām izjūt Francija – 10 gadu obligāciju ienesīgums pirmo reizi kopš 2008. gada novembra pārsniedza 4,1%, bet starpība ar Vācijas 10 gadu obligācijām pietuvojās 83 bāzes punktiem. Tikmēr Francijas budžeta deficīts sasniedza 5,1% no IKP. 

Divi samiti, divas sistēmas 

Augusta pēdējās 48 stundas iezīmēja divus konkurējošus skatījumus uz globālo kārtību. Ešvilā tikās G20 finanšu darba grupa, kas pārstāv valstis, kuru kopējais IKP veido aptuveni 85% no pasaules ekonomikas. Sanāksme notika laikā, kad G20 prezidentūru vadīja ASV, savukārt SVF jaunākie dati liecināja, ka piecu gadu ekonomikas izaugsmes prognozes ir tuvu zemākajam līmenim kopš 2009. gada. ASV finanšu ministrs Skots Besents uzsvēra, ka “pasaule ir pārpludināta ar parādiem, un tikai ekonomikas izaugsme var palīdzēt no tiem izkļūt”, lai gan kopīgajā paziņojumā konkrēti izaugsmes mērķi un termiņi netika noteikti. Nozīmīgākais jautājums bija tā dēvētā “ekonomiskā D-diena” – sekundāro sankciju ieviešana pret uzņēmumiem un valstīm, kas veicina Irānas naftas eksportu. Šim lēmumam tika panākts arī ES atbalsts, savukārt attiecībā uz Ķīnas veiktajiem Irānas jēlnaftas iepirkumiem tika paziņots, ka “visi varianti ir uz galda”. 

Savukārt bloks, kas atrodas šīs sankciju kampaņas otrā pusē, tajā pašā laikā Biškekā atzīmēja savu 25. gadadienu. Šanhajas Sadarbības organizācijas desmit dalībvalstis, kas ietilpst plašākā 27 valstu grupējumā ar kopējo IKP aptuveni 30 trilj. ASV dolāru apmērā, parakstīja deklarāciju, kurā nosodīja vienpusējas sankcijas un aicināja palielināt jaunattīstības valstu ietekmi SVF. Samita laikā tika parakstīti arī 27 dokumenti, apstiprināts 2026.-2030. gada ostu attīstības ceļvedis un ziņots par progresu 4,7 mljrd. ASV dolāru vērtajā Ķīnas-Kirgizstānas-Uzbekistānas dzelzceļa projektā. Vladimirs Putins norādīja, ka tirdzniecības apjoms sasniedz 400 mljrd. ASV dolāru un 98% norēķinu starp Krieviju un pārējām dalībvalstīm tiek veikti vietējās valūtās. Tomēr Attīstības banka, par kuras izveidi vienošanās tika panākta jau pirms gada, joprojām nav ieguvusi ne kapitālu, ne skaidru darbības grafiku. 

Kad mikroshēmas ir dārgākas par zeltu 

Nvidia 26. augusta atskaišu rezultāti bija tieši tas pārsteigums, ko tirgus gaidīja. Uzņēmuma ieņēmumi sasniedza 96,2 mljrd. ASV dolāru, pārsniedzot prognozētos 92,1 mljrd. ASV dolāru. Savukārt nākamā ceturkšņa ieņēmumu prognoze tika paaugstināta līdz 108 mljrd. ASV dolāru, kamēr analītiķi bija prognozējuši aptuveni 104 mljrd. ASV dolāru. Pēc rezultātu publicēšanas Nvidia akciju cena pieauga par 8,7%. Uzņēmumu vadība norādīja, ka piecu lielāko tehnoloģiju uzņēmumu kapitālieguldījumi nākamajā gadā varētu sasniegt 1,3 trilj. ASV dolāru, salīdzinot ar aptuveni 800 mljrd. ASV dolāru 2026. gadā. 

Savukārt Amazon Web Services (AWS) ir apņēmies iegādāties 2 milj. grafiskos procesorus. Tomēr vēl iespaidīgāks skaitlis nāca no Dienvidkorejas. Augusta pirmajās 20 dienās DRAM atmiņas eksporta cenas vidēji sasniedza 92 183 ASV dolārus par kilogramu, kas ir par 401% vairāk nekā gadu iepriekš. Eksporta vērtība šajā periodā pieauga par 505%. Ja par atskaites punktu ņem 2023. gada janvāri, atmiņas mikroshēmu cenas ir palielinājušās 12,5 reizes, kamēr zelta cena tajā pašā periodā pieaugusi aptuveni 2,5 reizes. Vācijā DDR5 mazumtirdzniecības cenu indekss sasniedza 486% no 2025. gada vidus līmeņa. Analītiķi prognozē, ka augstākas atmiņas mikroshēmu izmaksas šogad samazinās pasaules datoru un viedtālruņu piegāžu apjomus, jo tirgū pastāv fizisks atmiņas deficīts. Jaunu ražošanas jaudu izveide prasīs vairākus gadus, bet tiek prognozēts, ka DRAM deficīts turpinās palielināties līdz pat 2027. gadam. 

Izejvielu tirgus iepriecina investorus 

Dolāra indekss nespēja noturēties virs 100 punktu atzīmes un atgriezās ierastajā tirdzniecības diapazonā, savukārt EUR/USD pāris īslaicīgi tirgojās virs 1,1700, pirms mēneša beigās dolāram parādījās pircēji. Mūsu dolāra prognoze joprojām ir “neitrāli negatīva”. 

Atjaunojoties inflācijas gaidām, dārgmetāli ir atguvušies no nesenās korekcijas. Joprojām dodam priekšroku sudrabam un platīnam, savukārt mūsu jaunākā ideja – lauksaimniecības preces, šomēnes uzrādīja vienu no labākajiem sniegumiem.