Augošās ikdienas izmaksas pēdējā gada laikā ir mainījušas daudzu jauniešu finanšu paradumus. SEB bankas aptaujas* dati liecina, ka 45% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem ir samazinājuši tēriņus izklaidei, restorāniem un pasākumiem, tikpat daudzi rūpīgāk meklē atlaides un akcijas, bet 40% kļuvuši piesardzīgāki ar spontāniem pirkumiem. Katrs trešais atzīst, ka vairs nevar atļauties iepriekšējo dzīvesveidu, savukārt daļa meklē veidus, kā palielināt savus ienākumus. 

Šīs pārmaiņas atspoguļojas arī jauniešu priekšstatos par nepieciešamo atalgojumu – 58% uzskata, ka ikdienas vajadzību segšanai nepieciešami vismaz 1500 eiro mēnesī “uz rokas”, bet gandrīz trešdaļa jeb 29% norāda, ka nepieciešami vismaz 2000 eiro mēnesī. 

“Jauniešu priekšstats par nepieciešamo algu nav tikai vēlmju saraksts. Viņi jau šobrīd pielāgo ikdienu ekonomiskajai situācijai – aptaujas dati rāda, ka gandrīz trešdaļa samazinājuši tēriņus apģērbam, apaviem un aksesuāriem, katrs ceturtais atliek lielākus pirkumus, piemēram, automašīnas, mājokļa vai sadzīves tehnikas iegādi, bet 15% šogad atteikušies no ārvalstu ceļojumiem. Tomēr taupīšanas iespējām ir robežas, tāpēc, lai segtu izdevumus, 16% ir meklējuši papildu darbu, bet vēl 15% aktīvi meklē citu labāk apmaksātu darbu. Redzot izmaksas, jaunieši pamatoti nosauc arī salīdzinoši augstas vēlamās algas,” aptaujas datus komentē SEB bankas bērnu un jauniešu piedāvājuma vadītāja Linda Šablinska. 

Komfortablai dzīvei jauniešiem nepieciešami vismaz 1500 eiro 

58% jauniešu uzskata, ka normālai dzīvei nepieciešami vismaz 1500 eiro mēnesī, bet 29% pārliecināti, ka vajadzīgi vismaz 2000 eiro. Tikai 9% aptaujāto pietiktu ar summu līdz 1000 eiro, savukārt katrs piektais par pietiekamu uzskata algu 1000-1500 eiro apmērā. 

Jaunieši vecumā no 25 līdz 29 gadiem savas finanšu vajadzības vērtē augstāk nekā jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Vecākajā grupā ir vairāk to, kuri uzskata, ka normālai dzīvei nepieciešami vismaz 2000 eiro mēnesī. 

Atšķiras arī vīriešu un sieviešu gaidas. Vīrieši biežāk min ienākumus virs 3000 eiro, savukārt sievietes biežāk norāda summu 1500-2000 eiro mēnesī. 

Aptauja arī atklāj ievērojamu plaisu starp vēlamajiem un faktiskajiem ienākumiem. Lai gan 58% jauniešu par nepieciešamu uzskata algu vismaz 1500 eiro apmērā, šādu ienākumu līmeni šobrīd sasniedz tikai aptuveni 15% aptaujāto. Savukārt ienākumus virs 2000 eiro par nepieciešamiem uzskata 29%, bet šādu atalgojumu saņem tikai aptuveni 5%. 

“Pieaugot atbildībai un patstāvībai, jaunieši arvien labāk apzinās ikdienas izmaksas. Daudzi jau šobrīd ir spiesti pārskatīt savus tēriņus, tāpēc augstākas prasības attiecībā uz ienākumiem drīzāk liecina par vēlmi nodrošināt finansiālu stabilitāti, nevis par pārmērīgām ambīcijām. Jaunieši vēlas ne tikai segt ikdienas izdevumus, bet arī veidot uzkrājumus, iegādāties mājokli un sasniegt citus svarīgus dzīves mērķus,” skaidro Linda Šablinska. 

*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada jūlijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 506 respondenti vecumā no 18 līdz 29 gadiem.