Tuvo Austrumu konflikts un nenoteiktība naftas tirgū joprojām rada riskus inflācijas attīstībai, savukārt finanšu tirgi sagaida turpmāku procentu likmju kāpumu Eiropā, jaunākajā makroekonomikas apskatā norāda Somijas finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén). Neraugoties uz sarežģīto ārējo vidi, Latvijas ekonomika gada pirmajā daļā ir augusi pārsteidzoši spēcīgi. Somijas ekonomists 2026. gadā Latvijai prognozē 2,5 % IKP pieaugumu, savukārt 2027.gadā –3%, kas būtu straujākais pieaugums Baltijas valstīs. 

Tuvo Austrumu konflikts joprojām ir viens no galvenajiem riskiem pasaules ekonomikai. Naftas cenas vasarā ir būtiski svārstījušās atkarībā no konflikta attīstības un gaidām par Hormuza šauruma atvēršanu. Tirgus pašlaik sagaida, ka šaurums rudenī tiks pakāpeniski atvērts un naftas cenas turpinās samazināties. 

“Neraugoties uz lielajām svārstībām, naftas cenas ir saglabājušās zem pavasarī pieredzētā līmeņa. Pasaules ekonomika kopumā atgūst tempu, un globālās tirdzniecības izaugsme saglabājas spēcīga. Tomēr Tuvo Austrumu konflikts joprojām rada būtisku nenoteiktību – ja Hormuza šaurums ilgstoši paliks slēgts, tas var būtiski pasliktināt pasaules ekonomikas perspektīvas,” norāda Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns. 

Inflācija lielākajās ekonomikās pakāpeniski tuvojas centrālo banku mērķiem, un pamatinflācija eirozonā pagaidām saglabājas stabila. Tomēr Tuvo Austrumu konflikts un enerģijas cenu svārstības joprojām rada paaugstinātas inflācijas riskus. Finanšu tirgos tas atspoguļojas augstāku procentu likmju gaidās – finanšu tirgi pašlaik paredz vēl vienu Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju paaugstinājumu šogad un divus 2027. gadā, kā rezultātā 12 mēnešu Euribor nākamgad varētu pārsniegt 3 %. 

“Lai gan uzņēmējdarbības vidi joprojām ietekmē mainīgi globālie apstākļi, Latvijas uzņēmumi turpina īstenot attīstības projektus un meklēt jaunas izaugsmes iespējas. Redzam noturīgu interesi par finansējuma piesaisti investīciju projektiem dažādās nozarēs, kas nodrošinās pamatu Latvijas ekonomikas izaugsmei arī nākamajos gados,” norāda OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns. 

Latvijas ekonomika pārsteidz ar spēcīgu izaugsmi 

Neraugoties uz augsto inflāciju un sarežģīto ārējo vidi, Latvijas ekonomikas izaugsme gada pirmajā pusē bijusi plaša, un otrā ceturkšņa rezultāti pārspējuši ekonomistu gaidīto. J. Vidgrēns norāda, ka Latvijas izaugsme šogad varētu pārsniegt pašreiz prognozētos 2,5 %, ja pasaules tirdzniecības izaugsme saglabāsies spēcīga un privātais patēriņš Latvijā atjaunosies straujāk. 

Viens no pozitīviem Latvijas ekonomikas signāliem ir spēcīgā apstrādes rūpniecības izaugsme. Ekonomikas attīstību turpina balstīt iekšzemes pieprasījums – gan privātais patēriņš, gan publiskās investīcijas. Lai gan lielāki izdevumi aizsardzībai palielina fiskālo deficītu, ekspansīva fiskālā politika turpina atbalstīt ekonomikas izaugsmi valstī. 

Inflācija Latvijā joprojām saglabājas salīdzinoši augsta, lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ekonomikas apskatu OP Pohjola ekonomists inflācijas prognozi 2026. gadam ir samazinājis no 4 % līdz 3,5 %, bet 2027. gadā inflācija varētu samazināties līdz 2,5 %. 

Baltijas valstu izaugsmes modeļi sāk atšķirties 

Lai gan visas trīs Baltijas ekonomikas turpina augt, izaugsmes virzītāji un turpmākā dinamika kļūst arvien atšķirīgāki. Lietuvā šogad vērojama straujākā izaugsme Baltijā, ko būtiski veicina pensiju reformas radītais īslaicīgais privātā patēriņa kāpums. Šim efektam mazinoties, 2027. gadā ekonomikas izaugsme prognozēta lēnāka. 

Latvijā izaugsmi balsta gan privātais, gan publiskais iekšzemes pieprasījums un ekspansīva fiskālā politika. Igaunijas ekonomika atgūstas pēc vājāka perioda, un privāto patēriņu veicina iedzīvotāju ienākumu pieaugums un nodokļu izmaiņas. Igaunijas izaugsmi turpmāk varētu papildus atbalstīt arī Somijas ekonomikas atkopšanās. Tā kā Somija ir nozīmīgs Igaunijas eksporta tirgus, īpaši investīciju un būvniecības nozarēs, spēcīgāks pieprasījums Somijā var veicināt arī Igaunijas eksportu. 

Būtiskas atšķirības vērojamas arī Baltijas valstu IKP prognozēs. Latvijas IKP šogad prognozēts 2,5 % pieaugums, bet 2027. gadā izaugsme varētu paātrināties līdz 3,0 %. Igaunijā ekonomikas izaugsme prognozēta attiecīgi 2,3 % un 2,5 % apmērā. Lietuvai šogad paredzēta straujākā izaugsme Baltijā – 3,2 %, taču 2027. gadā tā varētu palēnināties līdz 2,0 %. Tādējādi 2027. gadā straujākā izaugsme starp Baltijas valstīm tiek prognozēta Latvijai. 

Vienlaikus visām trim Baltijas valstīm ir arī kopīgas tendences – darba tirgus saglabājas stabils, bet patērētāju noskaņojums ir vājš un privātais patēriņš joprojām atpaliek no ilgtermiņa tendences. 

“Baltijas valstu ekonomikās šobrīd vērojama pretruna – darba tirgus saglabājas spēcīgs un algas turpina augt, taču tas vēl nav pilnībā atspoguļojies patērētāju noskaņojumā un privātajā patēriņā. Patērētāji joprojām ir piesardzīgi, un privātais patēriņš atpaliek no ilgtermiņa tendences. Tas nozīmē, ka Baltijas ekonomikās joprojām ir potenciāls patēriņa pieaugumam, ja mājsaimniecību pārliecība uzlabosies,” skaidro J. Vidgrēns. 

Baltijas ekonomikas ir salīdzinoši energoietilpīgas, tādēļ energoresursu cenu svārstības tās ietekmē spēcīgāk nekā, piemēram, Ziemeļvalstu ekonomikas. Tas nozīmē, ka Tuvo Austrumu konflikta attīstība un iespējamās naftas cenu svārstības Baltijas valstīm ir īpaši būtisks risks. 

Pasaules ekonomika atgūst izaugsmes tempu 

Pasaules ekonomikas izaugsme kopumā atgūst tempu, un lielākās ekonomikas tuvojas saviem vidējiem izaugsmes tempiem. ASV ekonomikas izaugsme atgriežas pie ierastā vidējā tempa, eirozonas ekonomika aug tuvu tās potenciālajam izaugsmes tempam, savukārt Ķīnā stimulējošie pasākumi palīdz izaugsmei atgriezties mērķa diapazonā. 

J.Vidgrēns prognozē, ka pasaules IKP 2026. gadā pieaugs par 2,8 %, bet 2027. gadā – par 3,2 %. ASV ekonomikai šogad prognozēta 2,1 % izaugsme, eirozonai – 0,8 %, bet Ķīnai – 4,5 %. 

Lai gan vēl gada sākumā vairums paredzēja gandrīz nulles izaugsmi pasaules tirdzniecībā, šobrīd tā aug ievērojami straujāk nekā ekonomisti bija gaidījuši, kas pozitīvi ietekmē mazās atvērtās ekonomikas kā Baltijas valstis.