Ja Latvijas iedzīvotājiem būtu vairāk brīvas naudas, visbiežāk tā tiktu atvēlēta ceļošanai – to izvēlējās 51 % aptaujāto. Taču vēlme piedzīvot ko jaunu iet roku rokā ar praktiskām vajadzībām: 46 % papildu līdzekļus izmantotu mājokļa remontam vai labiekārtošanai, bet 39 % tos uzkrātu vai investētu. Daudz retāk brīvā nauda tiktu tērēta izklaidei, maltītēm ārpus mājas un personīgai izaugsmei, liecina bankas Citadele veiktās aptaujas dati. 

Papildu naudu iedzīvotāji daudz labprātāk novirzītu lielākiem mērķiem nekā ikdienas tēriņiem un izklaidei. Fizisku preču iegādi izvēlētos 18 %, personīgajā attīstībā ieguldītu 15 %, bet koncertiem un izklaidei naudu atvēlētu 14 %. Vismazāk papildu līdzekļu nonāktu restorānos – maltītēm ārpus mājas tos tērētu vien 6 % iedzīvotāju. 

“Ja maciņā paliktu vairāk brīvas naudas, cilvēki to nesteigtos vienkārši iztērēt. Līdzās ceļojumiem viena no galvenajām izvēlēm būtu mājokļa uzlabošana, bet gandrīz četri no desmit brīvos līdzekļus novirzītu uzkrājumiem vai investīcijām. Tas parāda, ka vēlmi atļauties vairāk līdzsvaro vēlme justies finansiāli drošāk,” saka bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale. 

Sievietes biežāk izvēlētos ceļojumus un personīgo attīstību, vīrieši – uzkrājumus 

Aptaujas dati atklāj atšķirīgas prioritātes sieviešu un vīriešu vidū. Ceļošanai brīvos līdzekļus novirzītu 56 % sieviešu un 47 % vīriešu. Savukārt vīrieši biežāk izvēlētos naudu saglabāt nākotnei – uzkrājumiem un investīcijām līdzekļus novirzītu 44 % vīriešu un 36 % sieviešu. 

Atšķirība vērojama arī attieksmē pret ieguldījumiem sevī. Personīgajai attīstībai, piemēram, kursiem un apmācībām, brīvos līdzekļus izmantotu 19 % sieviešu un 11 % vīriešu. 

Jaunieši vēlas gan izklaidēties, gan krāt 

Starp paaudzēm izceļas jaunieši, kuri brīvos līdzekļus daudz biežāk tērētu pirkumiem. Fizisku preču iegādi izvēlētos 28 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kamēr 30–39 gadu grupā tie ir 22 %, bet pēc 40 gadu vecuma – vairs tikai 12–16 %. 

Arī izklaide jauniešiem ir krietni augstāka prioritāte. Koncertiem, pasākumiem un citām izklaidēm brīvos līdzekļus novirzītu 21 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kamēr pārējās vecuma grupās šis rādītājs ir ievērojami zemāks – 10–14 %. 

Taču jaunieši nav tikai aktīvāki tērētāji – 44 % jauniešu brīvos līdzekļus novirzītu arī uzkrājumiem un investīcijām. Pārējās vecuma grupās šis rādītājs svārstās no 36 līdz 40 %, apliecinot, ka finansiālās rezerves veidošana ir būtiska prioritāte neatkarīgi no vecuma. 

“Jauniešu izvēles rāda, ka finansiālā drošība un dzīves baudīšana viņiem nav savstarpēji izslēdzošas. Tas ir būtiski arī finanšu paradumu kontekstā – uzkrājumu veidošanai nav obligāti jāsākas tikai tad, kad pieaug ienākumi vai parādās lielākas finansiālās saistības. Arī salīdzinoši neliela, bet regulāri atlikta summa var palīdzēt šo paradumu nostiprināt jau agrā vecumā,” iesaka Ginta Zemgale. 

Ceļot visvairāk vēlas 50–59 gadus vecie 

Ceļošana ir stabila prioritāte visās paaudzēs – aptuveni katrs otrais iedzīvotājs neatkarīgi no vecuma brīvos līdzekļus izmantotu ceļojumiem. Visvairāk ceļot gribētu 50–59 gadus vecie – 56 %, kamēr pārējās vecuma grupās šis rādītājs ir 50–51 %. 

Savukārt mājokļa uzlabošana līdz ar vecumu kļūst arvien biežāk minēta prioritāte. Remontam vai labiekārtošanai brīvos līdzekļus novirzītu 40 % jauniešu, bet 60–74 gadu grupā jau 49 %. 

“Tā kā ceļošana ir viena no biežāk minētajām prioritātēm, tai iespējams mērķtiecīgi izmantot arī ikdienas norēķinos iegūtos labumus. Piemēram, norēķinoties par ierastajiem pirkumiem ar C airBaltic karti, tiek uzkrāti airBaltic Club punkti, kurus vēlāk iespējams izmantot ceļošanai,” norāda Ginta Zemgale. 

Iedzīvotāju aptauju banka Citadele sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2026. gada jūlijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.