Bērni un pusaudži mūsdienās gana daudz laika pavada spēļu platformās, sociālajos medijos un saziņas lietotnēs, un tur viņus var uzrunāt arī krāpnieki. Kā palīdzēt bērnam laikus atpazīt krāpniecību un pasargāt savus personas datus, kontus un arī finanses, skaidro Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.
Krāpnieki vilina ar bezmaksas spēļu valūtu un balvām
Viens no biežākajiem krāpšanas veidiem, ar ko var saskarties bērni un pusaudži, ir viltus balvas, iepirkšanās platformas, bezmaksas dāvanas vai piedāvājumi saņemt spēļu valūtu. Krāpnieki bērnus uzrunā gan sociālajos medijos, gan spēļu platformās, izmantojot tiešo saziņu vai komentāru sadaļas. Piemēram, bērnam var solīt virtuālo naudu vai augstāku spēļu konta līmeni, ja viņš atvērs nosūtīto saiti vai ievadīs sava vai vecāku konta piekļuves datus. Lai gan šāds piedāvājums var šķist nevainīgs, krāpnieki tādējādi var pārņemt spēļu kontu un izmantot ar to saistīto maksāšanas līdzekli.
Krāpnieki mēdz sūtīt arī viltus ziņas, kas šķietami nākušas no spēļu platformas vai sociālajiem medijiem. Tajās tiek radīta steidzamības sajūta, apgalvojot, ka konts tiks bloķēts vai bērns zaudēs spēlē uzkrātos punktus, ja nekavējoties neapstiprinās savus datus. Bērnam jāzina, ka paroles un citi pieejas dati ir jātur noslēpumā, un saņemot jebkādu negaidītu pieprasījumu, jāvēršas vispirms pie vecākiem, lai kopīgi izvērtētu situāciju.
Solījums par vieglu peļņu var slēpt naudas mūļu shēmu
Jau vecākiem jauniešiem, kas patstāvīgi un pilnvērtīgi var izmantot kontu (bez noteiktiem limitu vai citiem ierobežojumiem), krāpnieki var piedāvāt arī šķietami vienkāršu iespēju nopelnīt, piemēram, par atlīdzību saņemt naudu savā bankas kontā un nodot to tālāk citai personai, tādā veidā kļūstot par naudas mūļiem. Šādās naudas mūļu shēmās jaunieša konts tiek izmantots noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvietošanai vai slēpšanai. Piedāvājumi bieži tiek izteikti sociālajos medijos, saziņas lietotnēs vai arī ar paziņu starpniecību, nereti solot ātru atlīdzību un neskaidrojot naudas izcelsmi. Ir svarīgi atgādināt, ka savu bankas kontu, maksājumu karti un piekļuves datus nedrīkst nodot vai ļaut izmantot citiem, jo pat neapzināta iesaiste šādās darbībās var radīt nopietnas sekas: kriminālatbildību, konta slēgšanu vai ierobežotu piekļuvi finanšu pakalpojumiem nākotnē, kas arī būtiski ierobežo turpmākās darba iespējas.
Izliekas par draugiem
Pastāv arī risks, ka krāpnieki var veidot viltus kontus un izlikties par vienaudžiem, spēļu draugiem, satura veidotājiem vai pat pazīstamiem cilvēkiem. Dažkārt uzticība tiek veidota pakāpeniski – sākumā sarunas ir par spēlēm, skolu vai hobijiem, bet vēlāk tiek lūgta palīdzība, piemēram, nauda, piekļuves dati vai cita informācija. Ir dabiski, ka bērni vairāk uzticas vienaudžiem un cilvēkiem ar līdzīgām interesēm. To ļoti labi zina arī krāpnieki. Tāpēc ir svarīgi runāt par riskiem interneta vidē, jo ne visi ir tie, par ko uzdodas. Īpaši bīstami ir tad, ja sarunas biedrs lūdz pāriet uz citu platformu, saraksti turēt noslēpumā un nevienam nestāstīt par šo komunikāciju. Tā bērns tiek attālināts no drošākas vides, savukārt krāpniekam kļūst vieglāk viņu ietekmēt.
Ar ekrānlaika ierobežošanu vien nepietiek
Lai bērns digitālajā vidē justos droši, ar ekrānlaika ierobežošanu un tehniskiem risinājumiem vien nepietiek. Būtiski ir attīstīt bērna spēju apstāties, kritiski izvērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā lūgt padomu. Sarunai par krāpšanas riskiem un drošu interneta lietošanu nevajadzētu būt biedējošai vai nosodošai – vecāki var rosināt pārdomas, jautājot, ko bērns darītu, ja kāds lūgtu viņa paroli, solītu bezmaksas spēļu naudu vai aicinātu par piedāvājumu nevienam nestāstīt. Vecākiem ieteicams ir dalīties arī savā pieredzē – parādīt saņemtu krāpniecisku īsziņu vai e-pastu un kopā pārrunāt, kas tajā rada aizdomas. Ļoti svarīgi, lai bērns būtu atvērts lūgt palīdzību un kopīgi varētu mācīties izpētīt situāciju un izlemt, kāda ir pareizā rīcība. Ja viņš ir nospiedis saiti un dalījies ar datiem, vecāku pirmajai reakcijai nevajadzētu būt sodam. Pretējā gadījumā nākamreiz bērns problēmu var vienkārši noklusēt.
Lai pasargātu bērnu kontus un ģimenes finanses, svarīgi pārrunāt, kāda informācija ir privāta. Paroles, Smart-ID kodu, dzimšanas datumu, adresi, informāciju par skolu, bankas kartes un kontu piekļuves datus nedrīkst nodot citām personām vai ievadīt nepārbaudītās tīmekļvietnēs. Ieteicams ieslēgt divu faktoru autentifikāciju, regulāri pārskatīt privātuma iestatījumus un, ja bērna konts ir saistīts ar maksājumu karti, noteikt pirkumu apstiprināšanu vai tēriņu limitus.
