Kad uzņēmumā ieguldīts mūža darbs, tā nodošana nākamajai paaudzei ir kas vairāk nekā darījums. Latvijā gandrīz 70 % ģimenes uzņēmumu ir izraudzīts biznesa turpinātājs, taču vien 44 % ir izstrādāts pārmantojamības plāns, liecina Baltijas Ģimenes uzņēmumu institūta pētījums. Tuvākajos gados paaudžu maiņa uzņēmumiem var kļūt gan par izaicinājumu, gan tramplīnu jaunai izaugsmei. SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars un Eversheds Sutherland partnere Anete Marhele skaidro, kā uzņēmumu laikus sagatavot šīm pārmaiņām. 

Ģimenes uzņēmumi veido aptuveni 40 % Baltijas uzņēmumu, tādēļ veiksmīga paaudžu maiņa būtu nozīmīgs ieguvums arī reģiona ekonomikai. Savlaicīgi sagatavota pāreja ļauj apvienot dibinātāju pieredzi ar nākamās paaudzes zināšanām, idejām un ambīcijām. 

Pārmaiņām jāsāk gatavoties laikus 

“Biznesa pārmantošana nav tikai īpašumtiesību vai vadības nodošana. Tā ir iespēja ģimenes uzņēmumam pārskatīt nākotnes mērķus, stiprināt pārvaldību un sagatavoties nākamajam izaugsmes posmam. Nākamās paaudzes sagatavošanai, ģimenes vienošanās panākšanai un skaidra turpmākās attīstības modeļa izveidei vajadzīgs laiks. Arī finansētājam ir svarīgi redzēt, ka uzņēmuma darbība un lēmumu pieņemšana nav atkarīga tikai no viena cilvēka un ka nākamā vadība tiek iesaistīta savlaicīgi,” uzsver SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars. 

Lai biznesa pāreja nekļūtu par krīzes vadību, ģimenei laikus jāpieņem lēmumi trīs galvenajās jomās: 

1. Jānosaka uzņēmuma attīstības virziens. Jāsaprot, vai biznesu turpinās kāds no ģimenes, tā vadībai piesaistīs profesionālu komandu vai uzņēmumam meklēs investoru vai pircēju. 
2. Jāvienojas par ģimenes locekļu lomām. Ja uzņēmums paliek ģimenes īpašumā, savlaicīgi jānosaka atbildība, lēmumu pieņemšanas kārtība un nākotnes sadarbības modelis. Šādu vienošanos var nostiprināt ģimenes konstitūcijā jeb ģimenes statūtos. 
3. Jāsagatavo nākamā vadība un juridiski jānostiprina vienošanās. Tas ietver nākamā vadītāja izglītību un praktisko pieredzi, pilnvaru sadalījumu, kā arī taisnīgu risinājumu tiem ģimenes locekļiem, kuri uzņēmuma vadībā neiesaistīsies. 

Nelielā uzņēmumā daudzi lēmumi un vienošanās var balstīties personiskās attiecībās un savstarpējā uzticībā. Taču, biznesam augot, tā struktūra kļūst sarežģītāka un sākotnējie risinājumi vairs var neatbilst uzņēmuma faktiskajai darbībai. 

Kas jādara, lai sagatavotos? 

Teorētiski paaudžu maiņa var notikt pakāpeniski: nākamā paaudze tiek laikus iesaistīta uzņēmumā, lomas un atbildība tiek nodota soli pa solim, bet banka un sadarbības partneri ir informēti par pārmaiņām. Praksē procesu var pasteidzināt īpašnieka slimība, nāve vai konflikts ģimenē. Ja šādai situācijai nav sagatavots rīcības modelis, uzņēmums var zaudēt spēju operatīvi pieņemt lēmumus un nodrošināt ikdienas darbību. “Saprotamu iemeslu dēļ par šādām situācijām negribas daudz domāt, taču tieši tad atklājas visi līdz šim neatrisinātie jautājumi – kuram ģimenē ir juridiskas tiesības pārstāvēt uzņēmumu sadarbībā ar trešajām personām, kuram ir piekļuve bankas kontiem un citām elektroniskām sistēmām, vai biznesā izmantotie aktīvi patiesībā ir uzņēmuma īpašums, vai ģimenes īpašums ir apdraudēts, ja uzņēmumam pēkšņi rodas grūtības nokārtot saistības pret kreditoriem u.c.” uzsver Eversheds Sutherland partnere Anete Marhele. 

Praktisku sagatavošanos var sākt ar trim jautājumiem: kam pieder uzņēmumam būtiskie aktīvi, kurš tos kontrolē un kurš uzņemas ar tiem saistīto risku? Ģimenei būtu jāapkopo informācija par uzņēmuma darbībai būtiskajiem aktīviem, norādot to īpašniekus, faktiskos kontrolētājus un atbildīgās personas. Tas palīdz atklāt situācijas, kurās uzņēmuma juridiskā struktūra neatbilst tam, kā bizness darbojas ikdienā. 

Ģimenes un biznesa aktīvi jānodala 

Formāla, skaidra un detalizēta biznesa pārvaldības struktūra ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem, lai uzņēmums spētu augt un izturēt krīzes. Tā arī ļauj sagatavoties iespējamajiem riskiem, kas saistās ar negaidītu īpašnieku maiņu, ar konfliktiem ģimenē un praktisku biznesa pārvaldīšanu. 

Ģimenes uzņēmumos biznesam nepieciešamie aktīvi mēdz būt sajaukti ar ģimenei personiski vai emocionāli nozīmīgu īpašumu, piemēram, nekustamo īpašumu. Kamēr ģimenes attiecības ir labas, tas var neradīt problēmas, taču konflikta, laulības šķiršanas vai mantošanas gadījumā neskaidra aktīvu piederība var kļūt par strīdu avotu. “Biznesam kritiski svarīgajiem aktīviem jābūt skaidri strukturētiem, nepieciešamības gadījumā tos nodalot atsevišķā uzņēmumā un izmantojot uz tirgus principos balstītus līgumus. Tas ir svarīgi ne tikai mantošanas kontekstā, bet arī ārējā finansējuma piesaistei, ikdienas vadībai un nākotnes pārdošanas iespējām,” skaidro Anete Marhele. 

Jautājumi, uz kuriem jāatbild pirms paaudžu nomaiņas 

Nozīmīgi jautājumi, uz kuriem katram ģimenes uzņēmumam jāspēj atbildēt. 

Bankas perspektīva: 

1. Kam pieder uzņēmējdarbībai nepieciešamie aktīvi, un kurš tos faktiski kontrolē? 
2. Kādi aktīvi ir ieķīlāti, kam un ar kādiem nosacījumiem, tostarp kādi notikumi izraisa attiecīgo saistību vai nosacījumu piemērošanu? 
3. Kādi galvojumi joprojām ir personīgi saistīti ar uzņēmuma dibinātāju? 
4. Vai ir izveidota caurspīdīga un funkcionējoša vadības struktūra, un vai pašreizējais akcionāru līgums atspoguļo uzņēmuma faktisko vadību? 
5. Vai uzņēmuma pamatdarbībai būtiskie aktīvi ir nodalīti no pārējiem, ar pamatdarbību nesaistītajiem aktīviem? 
6. Kas notiks ar bankas finansējumu, ja mainīsies īpašumtiesību struktūra? 

Jurista perspektīva: 

7. Kam ir tiesības nekavējoties parakstīt dokumentus dibinātāja nespējas gadījumā? 

8. Vai balsstiesības un ekonomiskās tiesības nepieciešamības gadījumā ir apzināti nošķirtas? 

9. Vai uzņēmuma struktūra ir izvērtēta, ņemot vērā iespējamu šķiršanos, nāvi un strīdus? 

10. Vai nākamā paaudze ir biznesā iesaistīta tā, lai to var redzēt un novērtēt finansētājs? 

11. Kad uzņēmuma struktūra pēdējo reizi tika pārskatīta, un kādas pārmaiņas bija šīs pārskatīšanas iemesls? 

12. Vai nākamo refinansēšanu var izmantot arī kā iespēju uzņēmuma nodošanai nākamajai paaudzei? 

Ja nevarat atbildēt uz visiem jautājumiem, iekļaujiet tos nākamās ģimenes biznesa tikšanās darba kārtībā.