Domājot par pensijas uzkrājumu, nereti valda priekšstats, ka lielākais risks ir finanšu tirgus svārstības. Tomēr ilgtermiņā tikpat vai pat būtiskāku ietekmi uz uzkrājuma apjomu var atstāt pašu cilvēku pieņemtie lēmumi – pārāk konservatīvas stratēģijas izvēle jaunībā, nepārdomāta plānu maiņa tirgus svārstību laikā vai uzkrājuma veidošanas pārtraukšana, norāda Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš.
Pensiju uzkrājuma veidošanā laiks un disciplīna ir vieni no svarīgākajiem faktoriem. Finanšu tirgi svārstās, tas ir ciklisks process, un īstermiņā tas var radīt bažas, taču pensiju uzkrājuma veidošanā nozīme ir laikam – jo ilgāk nauda strādā tirgū, jo lielāka iespēja, ka īslaicīgi kritumi izlīdzināsies. Tāpēc lielākais risks bieži vien nav pašas tirgus svārstības, bet gan impulsīvi lēmumi, kas pieņemti emociju iespaidā, piemēram, plāna maiņa pēc tirgus krituma vai pāreja uz pārāk konservatīvu stratēģiju laikā, kad līdz pensijai vēl ir vairāki gadu desmiti.
Kā pensiju plāna izvēle ietekmē uzkrājumu
Pensiju 2. līmeņa aktīvo plānu, kuros akciju īpatsvars ir tuvu 100 %, vidējais gada ienesīgums pēdējos piecos gados sasniedz aptuveni 9,4 % gadā. Līdzīga tendence redzama arī pensiju 3. līmeņa aktīvajos plānos, kur vidējais gada ienesīgums pēdējos piecos gados sasniedzis aptuveni 9,8 % gadā. Vienlaikus jāņem vērā, ka akciju tirgus ienesīgums ilgtermiņā parasti ir augstāks par parādzīmju ienesīgumu, tāpēc šādu rezultātu nevar attiecināt uz visiem pensiju plāniem sistēmā. Plānos ar konservatīvāku stratēģiju, kur mazāk līdzekļi tiek ieguldīti akcijās, vidējais ilgtermiņa ienesīgums būs zem 9 %. Ilgtermiņā pat dažu procentpunktu atšķirība ienesīgumā var būtiski mainīt gala rezultātu. Piemēram, izvēloties aktīvo pensiju plānu 28 gadu vecumā un ieguldot 75 eiro mēnesī, līdz 65 gadu vecumam iespējams uzkrāt pat divas reizes vairāk nekā konservatīvākā plānā – 114 541 eiro iepretim 59 557 eiro.
Pensiju plāna izvēle nav vienreizējs lēmums
Ikvienam pensiju sistēmas dalībniekam ir būtiski pārbaudīt, vai izvēlētais pensiju plāns ir vecumam un dzīves posmam piemērots. Aktīvajā darba vecumā esošajiem iedzīvotājiem piemērotāka parasti ir stratēģija ar lielāku akciju īpatsvaru, jo ilgāks ieguldīšanas periods ļauj labāk pārvarēt īstermiņa tirgus svārstības un izmantot finanšu tirgus izaugsmes potenciālu. Savukārt, tuvojoties pensionēšanās vecumam, piemērotāka kļūst pakāpeniski konservatīvāka ieguldījumu stratēģija, lai mazinātu risku, ka īstermiņa tirgus svārstības būtiski ietekmē uzkrājuma vērtību.
Luminor bankas ekspertu novērojumi liecina, ka ir divas sabiedrības grupas, kuras joprojām biežāk izvēlas nepiemērotus plānus – jaunieši, kas tikko sākuši darba gaitas, un cilvēki, kuri drīzumā sasniegs pensijas vecumu.
“Pārāk piesardzīga rīcība jaunībā var nozīmēt neizmantotas iespējas un mazāku uzkrājumu nākotnē. Savukārt pārāk riskanta stratēģija īsi pirms pensionēšanās var palielināt uzkrājuma svārstības laikā, kad kapitāla saglabāšana kļūst arvien nozīmīgāka. Tādēļ pensiju plāna izvēlei nevajadzētu būt vienreizējam lēmumam – līdzīgi kā katram gadalaikam pielāgojam apģērbu, arī pensiju plānu vēlams periodiski pārskatīt, īpaši mainoties vecumam, ienākumiem vai ģimenes apstākļiem,” atgādina Atis Krūmiņš.
Savu pensiju uzkrājuma apjomu iespējams apskatīt, apmeklējot Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla latvija.gov.lv sadaļu VSAA informācija un pakalpojumi. Kā arī turpat iespējams pārbaudīt savu pensiju pārvaldnieku un izvēlēties piemērotāko pensiju plānu. Savukārt pensiju 3. līmeņa uzkrājums apskatāms attiecīgās bankas vai privātā pensiju fonda internetbankā.
