Izklaide, skaistumkopšana, apģērbs un ceļojumi ir starp izdevumiem, kurus Latvijas iedzīvotāji visbiežāk ierobežo, lai ietaupītu naudu, liecina bankas Citadele aptauja. No izklaides un brīvā laika aktivitātēm izvēlas atteikties vai samazināt tēriņus 33 % iedzīvotāju, uz skaistumkopšanu taupa 30 %, bet uz apģērbu, apaviem un aksesuāriem – 29 %. Vienlaikus daļa iedzīvotāju samazina izdevumus arī ikdienas pamatvajadzībām, tostarp pārtikai. 

Visbiežāk ierobežo tēriņus atpūtai un labsajūtai 

Aptaujas dati liecina, ka, pārskatot ikdienas izdevumus, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk izvēlas samazināt tēriņus, kas saistīti ar brīvā laika pavadīšanu un personīgo labsajūtu. Vispopulārākā taupīšanas kategorija ir izklaide un brīvā laika aktivitātes (33 %), kam seko skaistumkopšana (30 %) un apģērbs, apavi un aksesuāri (29 %). Starp izdevumiem, kurus iedzīvotāji izvēlas ierobežot, ir arī ceļojumi, atpūta un kultūras pasākumi. 

“Aptaujas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji rūpīgi izvērtē savus tēriņus un vispirms ierobežo izdevumus, kas nav saistīti ar ikdienas pamatvajadzībām. Lai gan algu pieaugums ir palīdzējis uzlabot mājsaimniecību pirktspēju, tas ne vienmēr nozīmē lielāku gatavību tērēt. Piesardzība īpaši ietekmē izklaides, tūrisma un citus pakalpojumu sektorus, jo tieši šajās jomās iedzīvotājiem ir salīdzinoši lielāka iespēja atlikt pirkumus vai no tiem atteikties. Vienlaikus būtiski nošķirt apzinātu izdevumu plānošanu no situācijas, kad ierobežotu finanšu dēļ nākas taupīt uz pamatvajadzībām,” skaidro Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists. 

Jaunieši biežāk taupa uz pārtiku 

Aptauja atklāj būtiskas atšķirības starp vecuma grupām. Visaktīvāk dažādus izdevumus ierobežo iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem, savukārt jaunieši biežāk nekā vecākās paaudzes pārstāvji izvēlas samazināt tēriņus pārtikai. 

Izdevumus pārtikai cenšas samazināt 27 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, bet 60 līdz 74 gadus veco iedzīvotāju vidū šādu atbildi snieguši 12 %. Līdzīgas atšķirības starp vecuma grupām vērojamas arī tēriņos apģērbam, apaviem un aksesuāriem. 

“Jauniešu biežākā izvēle taupīt uz pārtiku ne vienmēr nozīmē finansiāli sarežģītāku situāciju nekā vecākajām paaudzēm. Iespējams, jaunākiem cilvēkiem ir lielākas iespējas mainīt savus patēriņa paradumus, savukārt senioru ikdienas izdevumi jau ir pielāgoti ierobežotam budžetam. Tomēr pārtika ir viena no pamatvajadzībām, tādēļ šādi dati ir būtiski, vērtējot mājsaimniecību finansiālo situāciju,” norāda K. Purgailis. 

Rīgā uz pārtiku taupa biežāk nekā reģionos 

Atšķirības vērojamas arī reģionālā griezumā. Rīgā izdevumus pārtikai cenšas samazināt 22 % iedzīvotāju, kamēr citos Latvijas reģionos šis rādītājs svārstās no 10 % līdz 16 %. 

Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2026. gada oktobrī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotāju katrā Baltijas valstī vecumā no 18 līdz 74 gadiem.