Image

Latvijas ekonomika šogad uzrāda spēcīgāko izaugsmi pēdējo četru gadu laikā, un rūpniecības apjomi sasnieguši vēsturiski augstāko līmeni. Vienlaikus ekonomikas atveseļošanās nav vienmērīga – kamēr ražošana un mazumtirdzniecība aug, būvniecībā sarūk jauno projektu skaits. Banka Citadele paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 2026. gadam no 1,8 % līdz 2,2 %, savukārt nākamgad sagaidāma 2,3 % izaugsme. 

Latvijas IKP šā gada otrajā ceturksnī pieauga par 3,5 % salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, sasniedzot straujāko izaugsmes tempu četru gadu laikā. Tas ir gandrīz trīsreiz straujāk nekā eirozonā vidēji, kur ekonomika pieauga par 1,2 %. Turklāt Latvija ierindojās starp sešām visstraujāk augošajām Eiropas Savienības ekonomikām, liecina bankas Citadele Baltijas ekonomikas analīze. 

Būvniecībā – satraucoši signāli nākamajam gadam 

Būvniecības perspektīvas kļūst arvien piesardzīgākas. Šā gada otrajā ceturksnī jaunuzsākto ēku būvniecības apjoms samazinājās par 29 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Īpaši izteikts kritums vērojams nedzīvojamo ēku segmentā, savukārt daudzdzīvokļu ēku būvniecības uzsākšana pieaugusi par 39 %. 

“Būvniecībā redzam arvien izteiktāku atšķirību starp mājokļu un komercobjektu attīstību. Daudzdzīvokļu māju segmentā aktivitāte saglabājas augsta, taču jaunu industriālo un komercprojektu uzsākšana bremzējas. Tas ir būtisks signāls, jo šodien pieņemto investīciju lēmumu ietekmi uz būvniecības aktivitāti redzēsim nākamgad. Tādēļ, neraugoties uz ekonomikas kopējo izaugsmi, būvniecībā 2027. gadā iespējams neliels aktivitātes kritums,” norāda bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis. 

Mazumtirdzniecība aug, bet iedzīvotāji joprojām piesardzīgi 

Latvijas mazumtirdzniecības apjomi, neieskaitot degvielu, sasnieguši augstāko līmeni 18,5 gadu laikā. Augustā sešu mēnešu tendences datos pieaugums bija 4,1 % gada griezumā. Īpaši aktīvi iedzīvotāji iepirkušies internetā, kur pārdošanas apjomi pieauguši par 11 %. Tikpat strauji augusi sporta preču un rotaļlietu tirdzniecība, savukārt mēbeļu un mājsaimniecības tekstilizstrādājumu pārdošanas apjomi palielinājušies par 7 %. 

Tomēr iedzīvotāju pirktspējas atjaunošanās ir mērena. Darbaspēka izmaksas otrajā ceturksnī pieauga par 4,1 %, kamēr septembrī inflācija bija 3 %. Tas nozīmē, ka reālo ienākumu pieaugums ir salīdzinoši neliels un ļauj uzturēt patēriņu, bet pagaidām neveicina būtisku tā paātrināšanos. 

Rūpniecība sasniedz rekordus, bet ne visās nozarēs 

Viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes virzītājiem ir apstrādes rūpniecība, kuras ražošanas apjomi augustā sasniedza vēsturiski augstāko līmeni. Sešu mēnešu tendences datos izlaides pieaugums sasniedza 6,4 % gada griezumā. Īpaši strauji augušas metālizstrādājumu ražošanas (+22 %), ķīmiskās rūpniecības (+20 %), elektronikas (+20 %) un mašīnbūves (+14 %) nozares. 

“Latvijas rūpniecība šobrīd ir viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes balstiem. Pozitīvi, ka pieaugumu redzam vairākās eksportējošās nozarēs, tostarp metālapstrādē un elektronikā. Papildu iespējas rada arī pieprasījums, kas saistīts ar Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanu. Vienlaikus augstās energoresursu cenas un piesardzīgāks pieprasījums atsevišķos eksporta tirgos var ierobežot turpmāko izaugsmi,” skaidro Kārlis Purgailis. 

Pozitīvas tendences vērojamas arī Latvijas galvenajos eksporta tirgos. Rūpniecības noskaņojums Vācijā un Zviedrijā ir labākais pēdējo trīs gadu laikā, kas rada labvēlīgākus apstākļus Latvijas eksportētājiem. Tomēr Vācijas rūpniecības aktivitāte joprojām ir salīdzinoši vāja, tādēļ straujš ārējā pieprasījuma kāpums pagaidām nav gaidāms. 

2027. gadā izaugsme turpināsies, bet riski saglabāsies 

Banka Citadele prognozē, ka Latvijas ekonomika 2027. gadā pieaugs par 2,3 %, savukārt inflācija samazināsies no prognozētajiem 3,6 % šogad līdz 3,3 % nākamgad. 

Baltijas mērogā 2026. gadā straujākā izaugsme prognozēta Lietuvā – 2,9 %, kam seko Igaunija ar 2,3 % un Latvija ar 2,2 %. Savukārt 2027. gadā Latvijas izaugsme varētu apsteigt Lietuvu, bet Igaunija kļūt par straujāk augošo Baltijas ekonomiku. 

“Latvijas ekonomika ir atgriezusies uz izaugsmes ceļa, tomēr nākamā gada rezultātus lielā mērā noteiks tas, vai izdosies saglabāt rūpniecības izaugsmi un atjaunot investīciju aktivitāti. Augstās energoresursu cenas, finansēšanas izmaksas un ārējā pieprasījuma svārstības joprojām ir galvenie riski,” rezumē Kārlis Purgailis.

Citas ziņas

Par mums

Kļūt par biedru

Nesen meklētais

Materiāli

Dokumenti - 0
Lapas - 0

Skatīt vairāk